Aṅguttara Nikāya 4

3. Uruvelavagga

24. Kāḷakā­rā­masutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati kāḷakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca—

Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi.

Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ abbhaññāsiṃ. Taṃ tathāgatassa viditaṃ, taṃ tathāgato na upaṭṭhāsi.

Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ mamassa musā.

Yaṃ, bhikkhave … pe … tamahaṃ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaṃ, tampassa tādisameva.

Yaṃ, bhikkhave … pe … tamahaṃ neva jānāmi na na jānāmīti vadeyyaṃ, taṃ mamassa kali.

Iti kho, bhikkhave, tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaṃ, diṭṭhaṃ na maññati, adiṭṭhaṃ na maññati, daṭṭhabbaṃ na maññati, daṭṭhāraṃ na maññati; sutvā sotabbaṃ, sutaṃ na maññati, asutaṃ na maññati, sotabbaṃ na maññati, sotāraṃ na maññati; mutvā motabbaṃ, mutaṃ na maññati, amutaṃ na maññati, motabbaṃ na maññati, motāraṃ na maññati; viññatvā viññātabbaṃ, viññātaṃ na maññati, aviññātaṃ na maññati, viññātabbaṃ na maññati, viññātāraṃ na maññati. Iti kho, bhikkhave, tathāgato diṭṭha­suta­mu­taviñ­ñātab­besu dhammesu tādīyeva tādī. ‘Tamhā ca pana tādimhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti vadāmīti.

Yaṃ kiñci diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā,
Ajjhositaṃ saccamutaṃ paresaṃ;
Na tesu tādī sayasaṃvutesu,
Saccaṃ musā vāpi paraṃ daheyya.

Etañca sallaṃ paṭikacca disvā,
Ajjhositā yattha pajā visattā;
Jānāmi passāmi tatheva etaṃ,
Ajjhositaṃ natthi tathāgatānan”ti.

Catutthaṃ.