Aṅguttara Nikāya 5

18. Upāsakavagga

178. Rājāsutta

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā: ‘ayaṃ puriso pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ: ‘ayaṃ puriso pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti: ‘ayaṃ puriso itthiṃ vā purisaṃ vā jīvitā voropesīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā: ‘ayaṃ puriso adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ: ‘ayaṃ puriso adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti: ‘ayaṃ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā: ‘ayaṃ puriso kāmesu­micchā­cāraṃ pahāya kāmesu­micchā­cārā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesu­micchā­cārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ: ‘ayaṃ puriso kāmesu­micchā­cāraṃ pahāya kāmesu­micchā­cārā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesu­micchā­cārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti: ‘ayaṃ puriso paritthīsu parakumārīsu cārittaṃ āpajjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesu­micchā­cāra­hetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā: ‘ayaṃ puriso musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ: ‘ayaṃ puriso musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti: ‘ayaṃ puriso gahapatissa vā gaha­pati­puttassa vā musāvādena atthaṃ pabhañjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā: ‘ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ pahāya surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ: ‘ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ pahāya surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti: ‘ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ anuyutto itthiṃ vā purisaṃ vā jīvitā voropesi; ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ anuyutto gāmā vā araññā vā adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyi; ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ anuyutto paritthīsu parakumārīsu cārittaṃ āpajji; ayaṃ puriso surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­naṃ anuyutto gahapatissa vā gaha­pati­puttassa vā musāvādena atthaṃ pabhañjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surā­meraya­majja­pa­mā­daṭṭhā­na­hetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.

Aṭṭhamaṃ.