Aṅguttara Nikāya 6

4. Devatāvagga

33. Dutiya­a­pari­hā­nasutta

“Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkan­ta­vaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca: ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottap­pa­gāravatā—ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tat­the­vantara­dhāyīti.

Satthugaru dhammagaru,
saṅghe ca tibbagāravo;
Hiri­ot­tap­pa­sam­panno,
sappatisso sagāravo;
Abhabbo parihānāya,
nibbānasseva santike”ti.

Tatiyaṃ.