Aṅguttara Nikāya 7

6. Abyākatavagga

58. Arak­khey­yasutta

“Cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni, tīhi ca anupavajjo. Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni? Pari­suddha­kā­yasamā­cāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. (1)

Pari­suddha­vacī­samā­cāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. (2)

Pari­suddha­mano­samā­cāro, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. (3)

Parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato; natthi tathāgatassa micchāājīvo yaṃ tathāgato rakkheyya: ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. (4)

Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni.

Katamehi tīhi anupavajjo? Svāk­khā­ta­dhammo, bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi tvaṃ na svāk­khā­ta­dhammo’ti. Nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asama­nu­passanto khemappatto abhayappatto vesāraj­jap­patto viharāmi. (1)

Supaññattā kho pana me, bhikkhave, sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Yathāpaṭipannā mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi te na supaññattā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Yathāpaṭipannā tava sāvakā āsavānaṃ khayā … pe … sacchikatvā upasampajja viharantī’ti. Nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asama­nu­passanto khemappatto abhayappatto vesāraj­jap­patto viharāmi. (2)

Anekasatā kho pana me, bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaṃ khayā … pe … sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati: ‘itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’ti. Nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asama­nu­passanto khemappatto abhayappatto vesāraj­jap­patto viharāmi. (3)

Imehi tīhi anupavajjo.

Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni, imehi ca tīhi anupavajjo”ti.

Pañcamaṃ.