Itivuttaka 42

Suk­ka­dham­ma­sutta

Vuttañhetaṃ bhagavatā ­vuttama­rahatāti me sutaṃ: 

“Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī ca, ottappañca. Ime ce, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācari­ya­bhari­yāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācari­ya­bhari­yāti vā garūnaṃ dārāti vā”ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati:

“Yesañce hiriottappaṃ,
sabbadā ca na vijjati;
Vokkantā sukkamūlā te,
jāti­ma­ra­ṇagā­mino.

Yesañca hiriottappaṃ,
sadā sammā upaṭṭhitā;
Virūḷhab­rahma­cariyā te,
santo khīṇa­pu­nabbhavā”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Pañcamaṃ.