Jātaka

Catukkanipāta

Cūḷa­kuṇāla­vagga

1. Kaṇḍarījātaka

­Narāna­mārā­makarāsu nārisu,
Anekacittāsu aniggahāsu ca;
Sabbattha nāpītikarāpi ce siyā,
Na vissase titthasamā hi nāriyo.

Yaṃ ve disvā kaṇḍa­rī­kinna­rā­naṃ,
Sabbitthiyo na ramanti agāre;
Taṃ tādisaṃ maccaṃ cajitvā bhariyā,
Aññaṃ disvā purisaṃ pīṭhasappiṃ”.

“Bakassa ca bāvarikassa rañño,
Accan­ta­kā­mānuga­tassa bhariyā;
Avācarī ­paṭ­ṭhava­sā­nu­gassa,
Kaṃ vāpi itthī nāticare tadaññaṃ”.

“Piṅgiyānī sabba­lo­kissarassa,
Rañño piyā brahmadattassa bhariyā;
Avācarī ­paṭ­ṭhava­sā­nu­gassa,
Taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminī”ti.

Kaṇḍarījātakaṃ paṭhamaṃ.