Jātaka

Navakanipāta

Gijjhavagga

2. Kosam­bi­ya­jātaka

“Puthusaddo samajano,
na bālo koci maññatha;
Saṃghasmiṃ bhijjamānasmiṃ,
nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.

Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā,
vācā­gocara­bhāṇino;
Yāvicchanti mukhāyāmaṃ,
yena nītā na taṃ vidū.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ,
ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti,
veraṃ tesaṃ na sammati.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ,
ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti,
veraṃ tesūpasammati.

Na hi verena verāni,
sammantīdha kudācanaṃ;
Averena ca sammanti,
esa dhammo sanantano.

Pare ca na vijānanti,
mayamettha yamāmase;
Ye ca tattha vijānanti,
tato sammanti medhagā.

Aṭṭhicchinnā pāṇaharā,
gavāssa dhanahārino;
Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ,
tesampi hoti saṅgati;
Kasmā tumhāka no siyā.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
Saddhiṃ caraṃ sādhu­vihāri­dhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
Careyya tenattamano satīmā.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
Saddhiṃ caraṃ sādhu­vihāri­dhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

Ekassa caritaṃ seyyo,
Natthi bāle sahāyatā;
Eko care na pāpāni kayirā,
Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti.

Kosam­bi­ya­jātakaṃ dutiyaṃ.