Jātaka

Dasakanipāta

Catudvāravagga

7. Nigrodhajātaka

Na vāhametaṃ jānāmi,
ko vāyaṃ kassa vāti vā;
Yathā sākho cari evaṃ,
nigrodha kinti maññasi.

Tato galavinītena,
purisā nīhariṃsu maṃ;
Datvā mukhapahārāni,
sākhassa vacanaṅkarā.

Etādisaṃ dummatinā,
akataññuna dubbhinā;
Kataṃ anariyaṃ sākhena,
sakhinā te janādhipa”.

“Na vāhametaṃ jānāmi,
napi me koci saṃsati;
Yaṃ me tvaṃ samma akkhāsi,
sākhena kāraṇaṃ kataṃ.

Sakhīnaṃ sājīvakaro,
mama sākhassa cūbhayaṃ;
Tvaṃ nosissariyaṃ dātā,
manussesu mahantataṃ;
Tayāmā labbhitā iddhī,
ettha me natthi saṃsayo.

Yathāpi bījamaggimhi,
ḍayhati na virūhati;
Evaṃ kataṃ asappurise,
nassati na virūhati.

Kataññumhi ca posamhi,
Sīlavante ariyavuttine;
Sukhette viya bījāni,
Kataṃ tamhi na nassati”.

“Imaṃ jammaṃ nekatikaṃ,
asap­purisa­cinta­kaṃ;
Hanantu sākhaṃ sattīhi,
nāssa icchāmi jīvitaṃ”.

“Khamatassa mahārāja,
Pāṇā na paṭiānayā;
Khama deva asappurisassa,
Nāssa icchāmahaṃ vadhaṃ”.

“Nigrodhameva seveyya,
na sākha­mu­pasaṃ­vase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo,
yañce sākhasmi jīvitan”ti.

Nigrodha­jātakaṃ sattamaṃ.