Jātaka

­Pa­kiṇṇa­ka­nipāta

Sāli­kedāra­vagga

1. Sāli­kedā­rajātaka

“Sampannaṃ sālikedāraṃ,
suvā bhuñjanti kosiya;
Paṭivedemi te brahme,
na ne vāretumussahe.

Eko ca tattha sakuṇo,
yo nesaṃ sabbasundaro;
Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ,
tuṇḍenādāya gacchati”.

Oḍḍentu vāḷapāsāni,
yathā bajjhetha so dijo;
Jīvañca naṃ gahetvāna,
ānayehi mamantike”.

“Ete bhutvā pivitvā ca,
pakkamanti vihaṅgamā;
Eko baddhosmi pāsena,
kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā”.

“Udaraṃ nūna aññesaṃ,
suva accodaraṃ tava;
Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ,
tuṇḍenādāya gacchasi.

Koṭṭhaṃ nu tattha pūresi,
suva veraṃ nu te mayā;
Puṭṭho me samma akkhāhi,
kuhiṃ sāliṃ nidāhasi”.

“Na me veraṃ tayā saddhiṃ,
koṭṭho mayhaṃ na vijjati;
Iṇaṃ muñcāmiṇaṃ dammi,
sampatto koṭasimbaliṃ;
Nidhimpi tattha nidahāmi,
evaṃ jānāhi kosiya”.

“Kīdisaṃ te iṇadānaṃ,
iṇamokkho ca kīdiso;
Nidhi­nidhā­na­mak­khāhi,
atha pāsā pamokkhasi”.

“Ajātapakkhā taruṇā,
puttakā mayha kosiya;
Te maṃ bhatā bharissanti,
tasmā tesaṃ iṇaṃ dade.

Mātā pitā ca me vuddhā,
jiṇṇakā gatayobbanā;
Tesaṃ tuṇḍena hātūna,
muñce pubbakataṃ iṇaṃ.

Aññepi tattha sakuṇā,
khīṇapakkhā sudubbalā;
Tesaṃ puññatthiko dammi,
taṃ nidhiṃ āhu paṇḍitā.

Īdisaṃ me iṇadānaṃ,
iṇamokkho ca īdiso;
Nidhi­nidhā­na­mak­khāmi,
evaṃ jānāhi kosiya”.

“Bhaddako vatayaṃ pakkhī,
dijo paramadhammiko;
Ekaccesu manussesu,
ayaṃ dhammo na vijjati.

Bhuñja sāliṃ yathākāmaṃ,
saha sabbehi ñātibhi;
Punāpi suva passemu,
piyaṃ me tava dassanaṃ”.

“Bhuttañca pītañca tavassamamhi,
Ratī ca no kosiya te sakāse;
­Nikkhit­ta­daṇ­ḍesu dadāhi dānaṃ,
Jiṇṇe ca mātāpitaro bharassu”.

“Lakkhī vata me udapādi ajja,
Yo addasāsiṃ pavaraṃ dijānaṃ;
Suvassa sutvāna subhāsitāni,
Kāhāmi puññāni anappakāni”.

So kosiyo attamano udaggo,
Annañca pānañ­cabhi­saṅ­kha­ritvā;
Annena pānena pasannacitto,
Santappayi samaṇabrāhmaṇe cāti.

Sāli­kedā­rajāta­kaṃ paṭhamaṃ.