Jātaka

Tiṃsanipāta

Kiṃchandavagga

4. Chaddan­ta­jātaka

“Kiṃ nu socasinuccaṅgi,
paṇḍūsi varavaṇṇini;
Milāyasi visālakkhi,
mālāva parimadditā”.

“Dohaḷo me mahārāja,
supinan­te­nu­paj­jhagā;
Na so sulabharūpova,
yādiso mama dohaḷo”.

“Ye keci mānusā kāmā,
idha lokasmi nandane;
Sabbe te pacurā mayhaṃ,
ahaṃ te dammi dohaḷaṃ”.

“Luddā deva samāyantu,
ye keci vijite tava;
Etesaṃ ahamakkhissaṃ,
yādiso mama dohaḷo”.

“Ime te luddakā devi,
katahatthā visāradā;
Vanaññū ca migaññū ca,
mamatthe cattajīvitā”.

“Luddaputtā nisāmetha,
yāvantettha samāgatā;
Chabbisāṇaṃ gajaṃ setaṃ,
addasaṃ supine ahaṃ;
Tassa dantehi me attho,
alābhe natthi jīvitaṃ”.

“Na no pitūnaṃ na pitāmahānaṃ,
Diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo;
Yamaddasā supine rājaputtī,
Akkhāhi no yādiso hatthināgo”.

“Disā catasso vidisā catasso,
Uddhaṃ adho dasa disā imāyo;
Katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā,
Yamaddasā supine chabbisāṇaṃ”.

“Ito ujuṃ uttariyaṃ disāyaṃ,
Atikkamma so sattagirī brahante;
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro,
Supupphito kim­purisā­nu­ciṇṇo.

Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ,
Olokaya pabba­ta­pāda­mūlaṃ;
Atha dakkhasī meghasamā­na­vaṇṇaṃ,
Nigrodharājaṃ aṭṭha­sahas­sa­pādaṃ.

Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo,
Sabbaseto duppasaho parebhi;
Rakkhanti naṃ aṭṭha­sahas­sa­nāgā,
Īsādantā vāta­javap­pahārino.

Tiṭṭhanti te tumūlaṃ passasantā,
Kuppanti vātassapi eritassa;
Manussabhūtaṃ pana tattha disvā,
Bhasmaṃ kareyyuṃ nāssa rajopi tassa”.

“Bahū hime rājakulamhi santi,
Piḷandhanā jātarūpassa devī;
Muttā maṇī veḷuriyāmayā ca,
Kiṃ kāhasi danta­pi­ḷandha­nena;
Māretukāmā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ,
Udāhu ghātessasi luddaputte”.

“Sā issitā dukkhitā casmi ludda,
Uddhañca sussāmi anussarantī;
Karohi me luddaka etamatthaṃ,
Dassāmi te gāmavarāni pañca”.

“Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṃ,
Vīthissa kā nhāna gatassa hoti;
Kathañhi so nhāyati nāgarājā,
Kathaṃ vijānemu gatiṃ gajassa”.

“Tattheva sā pokkharaṇī adūre,
Rammā sutitthā ca mahodikā ca;
Sampupphitā bhama­ra­ga­ṇānu­ciṇṇā,
Ettha hi so nhāyati nāgarājā.

Sīsaṃ nahā­tuppala­mālabhārī,
Sabbaseto puṇ­ḍarī­kat­tacaṅgī;
Āmodamāno gacchati sanniketaṃ,
Purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ”.

Tattheva so uggahetvāna vākyaṃ,
Ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo;
Vituriyati sattagirī brahante,
Suvaṇṇapassaṃ nāma giriṃ uḷāraṃ.

Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ,
Olokayī pabba­ta­pāda­mūlaṃ;
Tatthaddasā meghasamā­na­vaṇṇaṃ,
Nigrodharājaṃ aṭṭha­sahas­sa­pādaṃ.

Tatthaddasā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ,
Sabbasetaṃ duppasahaṃ parebhi;
Rakkhanti naṃ aṭṭha­sahas­sa­nāgā,
Īsādantā vāta­javap­pahārino.

Tatthaddasā pokkharaṇiṃ adūre,
Rammaṃ sutitthañca mahodikañca;
Sampupphitaṃ bhama­ra­ga­ṇānu­ciṇṇaṃ,
Yattha hi so nhāyati nāgarājā.

Disvāna nāgassa gatiṃ ṭhitiñca,
Vīthissa yā nhānagatassa hoti;
Opātamāgacchi anariyarūpo,
Payojito citta­va­sānu­gāya.

Khaṇitvāna kāsuṃ phalakehi chādayi,
Attānamodhāya dhanuñca luddo;
Passāgataṃ puthusallena nāgaṃ,
Samappayī duk­kaṭakam­ma­kārī.

Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṃ,
Sabbe ca nāgā ninnaduṃ ghorarūpaṃ;
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṃ karontā,
Dhāviṃsu te aṭṭha disā samantato.

Vadhis­sametanti parāmasanto,
Kāsāva­maddak­khi dhajaṃ isīnaṃ;
Dukkhena phuṭṭhas­suda­pādi saññā,
Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo.

“Anikkasāvo kāsāvaṃ,
yo vatthaṃ paridahissati;
Apeto damasaccena,
na so kāsāvamarahati.

Yo ca vantakasāvassa,
sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena,
sa ve kāsāvamarahati”.

Samappito puthusallena nāgo,
Aduṭṭhacitto ludda­ka­majjha­bhāsi;
“Kimatthayaṃ kissa vā samma hetu,
Mamaṃ vadhī kassa vāyaṃ payogo”.

“Kāsissa rañño mahesī bhadante,
Sā pūjitā rājakule subhaddā;
Taṃ addasā sā ca mamaṃ asaṃsi,
Dantehi atthoti ca maṃ avoca”.

“Bahū hi me dantayugā uḷārā,
Ye me pitūnañca pitāmahānaṃ;
Jānāti sā kodhanā rājaputtī,
Vadhatthikā veramakāsi bālā.

Uṭṭhehi tvaṃ ludda kharaṃ gahetvā,
Dante ime chinda purā marāmi;
Vajjāsi taṃ kodhanaṃ rājaputtiṃ,
‘Nāgo hato handa imassa dantā’”.

Uṭṭhāya so luddo kharaṃ gahetvā,
Chetvāna dantāni gajuttamassa;
Vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Ādāya pakkāmi tato hi khippaṃ.

Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā,
Ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṃ;
Adisvāna posaṃ gaja­pac­ca­mittaṃ,
Paccāgamuṃ yena so nāgarājā.

Te tattha kanditvā roditvāna nāgā,
Sīse sake paṃsukaṃ okiritvā;
Agamaṃsu te sabbe sakaṃ niketaṃ,
Purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ.

Ādāya dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Suvaṇṇarājīhi samantamodare,
So luddako kāsipuraṃ upāgami;
Upanesi so rājakaññāya dante,
Nāgo hato handa imassa dantā.

Disvāna dantāni gajuttamassa,
Bhattuppiyassa purimāya jātiyā;
Tattheva tassā hadayaṃ aphāli,
Teneva sā kālamakāsi bālā.

Sambodhipatto sa mahānubhāvo,
Sitaṃ akāsi parisāya majjhe;
Pucchiṃsu bhikkhū suvimuttacittā,
“Nākāraṇe pātukaronti buddhā.

Yamaddasātha dahariṃ kumāriṃ,
Kāsāyavatthaṃ anagāriyaṃ carantiṃ;
Sā kho tadā rājakaññā ahosi,
Ahaṃ tadā nāgarājā ahosiṃ.

Ādāya dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Yo luddako kāsipuraṃ upāgami,
So kho tadā devadatto ahosi”.

Anāvasūraṃ cira­ratta­saṃ­sitaṃ,
Uccāvacaṃ caritamidaṃ purāṇaṃ;
Vītaddaro vītasoko visallo,
Sayaṃ abhiññāya abhāsi buddho.

“Ahaṃ vo tena kālena,
ahosiṃ tattha bhikkhavo;
Nāgarājā tadā homi,
evaṃ dhāretha jātakan”ti.

Chaddan­ta­jātakaṃ catutthaṃ.