Khuddakapāṭha

7. Tirokuṭṭasutta

Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti,
sandhisiṅghāṭakesu ca;
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti,
āgantvāna sakaṃ gharaṃ.

Pahūte annapānamhi,
khajjabhojje upaṭṭhite;
Na tesaṃ koci sarati,
sattānaṃ kammapaccayā.

Evaṃ dadanti ñātīnaṃ,
ye honti anukampakā;
Suciṃ paṇītaṃ kālena,
kappiyaṃ pānabhojanaṃ.

Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo;
Te ca tattha samāgantvā,
ñātipetā samāgatā.

Pahūte annapānamhi,
sakkaccaṃ anumodare;
Ciraṃ jīvantu no ñātī,
yesaṃ hetu labhāmase.

Amhākañca katā pūjā,
dāyakā ca anipphalā;
Na hi tattha kasī atthi,
gorakkhettha na vijjati.

Vaṇijjā tādisī natthi,
hiraññena kayākayaṃ;
Ito dinnena yāpenti,
petā kālagatā tahiṃ.

Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ,
yathā ninnaṃ pavattati;
Evamevaṃ ito dinnaṃ,
petānaṃ upakappati.

Yathā vārivahā pūrā,
paripūrenti sāgaraṃ;
Evamevaṃ ito dinnaṃ,
petānaṃ upakappati.

Adāsi me akāsi me,
ñāti mittā sakhā ca me;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā,
pubbe katamanussaraṃ.

Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā,
yā caññā paridevanā;
Na taṃ petānamatthāya,
evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.

Ayañca kho dakkhiṇā dinnā,
saṃghamhi suppatiṭṭhitā;
Dīgharattaṃ hitāyassa,
ṭhānaso upakappati.

So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito,
Petāna pūjā ca katā uḷārā;
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ,
Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti.

Tirokuṭṭasuttaṃ.