Kathāvatthu

Mahāpaṇṇāsaka

Sattamavagga

Pari­bhoga­maya­puñña­kathā

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Paribhogamayo phasso vaḍḍhati, vedanā vaḍḍhati, saññā vaḍḍhati, cetanā vaḍḍhati, cittaṃ vaḍḍhati, saddhā vaḍḍhati, vīriyaṃ vaḍḍhati, sati vaḍḍhati, samādhi vaḍḍhati, paññā vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe … pe ….

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Latā viya vaḍḍhati, māluvā viya vaḍḍhati, rukkho viya vaḍḍhati, tiṇaṃ viya vaḍḍhati, muñjapuñjo viya vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe … pe ….

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dāyako dānaṃ datvā na samannāharati, hoti puññanti? Āmantā. Anāvaṭṭentassa hoti … anābhogassa hoti … asaman­nā­haran­tassa hoti … ama­nasika­rontassa hoti … acetayantassa hoti … apattha­yan­tassa hoti … appaṇi­dahan­tassa hotīti? Na hevaṃ vattabbe … pe … nanu āvaṭṭentassa hoti … ābhogassa hoti … saman­nā­haran­tassa hoti … manasika­rontassa hoti … cetayantassa hoti … patthayantassa hoti … paṇidahantassa hotīti? Āmantā. Hañci āvaṭṭentassa hoti … ābhogassa hoti … saman­nā­haran­tassa hoti … manasika­rontassa hoti … cetayantassa hoti … patthayantassa hoti … paṇidahantassa hoti, no ca vata re vattabbe—“paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatī”ti.

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dāyako dānaṃ datvā kāmavitakkaṃ vitakketi, ­byāpā­da­vitak­kaṃ vitakketi, vihiṃ­sā­vitak­kaṃ vitakketi, hoti puññanti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ … pe … dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe … pe … dvinnaṃ phassānaṃ … pe … dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇha­suk­ka­sappa­ṭi­bhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe … pe … kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇha­suk­ka­sappa­ṭi­bhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā—“ cattārimāni, bhikkhave, suvidū­ra­vidū­rāni. Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca—idaṃ paṭhamaṃ suvidū­ra­vidū­raṃ. Orimañca, bhikkhave, tīraṃ samuddassa pārimañca tīraṃ—idaṃ dutiyaṃ suvidū­ra­vidū­raṃ. Yato ca, bhikkhave, verocano abbhudeti yattha ca atthameti— idaṃ tatiyaṃ suvidū­ra­vidū­raṃ. Satañca, bhikkhave, dhammo asatañca dhammo—idaṃ catutthaṃ suvidū­ra­vidū­raṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri suvidū­ra­vidū­rā­nīti.

Nabhañca dūre pathavī ca dūre,
Pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;
Yato ca verocano abbhudeti,
Pabhaṅkaro yattha ca atthameti;
Tato have dūrataraṃ vadanti,
Satañca dhammaṃ asatañca dhammaṃ.

Abyāyiko hoti sataṃ samāgamo,
Yāvampi tiṭṭheyya tatheva hoti;
Khippañhi veti asataṃ samāgamo,
Tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā”ti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ—“kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇha­suk­ka­sappa­ṭi­bhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī”ti.

Na vattabbaṃ—“paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatī”ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā—

“Ārāmaropā vanaropā,
ye janā setukārakā;
Papañca udapānañca,
ye dadanti upassayaṃ.

Tesaṃ divā ca ratto ca,
sadā puññaṃ pavaḍḍhati;
Dhammaṭṭhā sīlasampannā,
te janā saggagāmino”ti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti.

Na vattabbaṃ—“paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatī”ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā—“ cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā sagga­saṃ­vatta­nikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame cattāro? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko sagga­saṃ­vatta­niko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno … pe … senāsanaṃ paribhuñjamāno … pe … gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko sagga­saṃ­vatta­niko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā sagga­saṃ­vatta­nikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattantī”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti.

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dāyako dānaṃ deti, paṭiggāhako paṭiggahetvā na paribhuñjati chaḍḍeti vissajjeti, hoti puññanti? Āmantā. Hañci dāyako dānaṃ deti, paṭiggāhako paṭiggahetvā na paribhuñjati chaḍḍeti vissajjeti, hoti puññaṃ; no ca vata re vattabbe—“paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatī”ti.

Paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dāyako dānaṃ deti, paṭiggāhake paṭiggahite rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, hoti puññanti? Āmantā. Hañci dāyako dānaṃ deti, paṭiggāhake paṭiggahite rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, hoti puññaṃ; no ca vata re vattabbe—“paribhogamayaṃ puññaṃ vaḍḍhatī”ti.

Pari­bhoga­maya­puñña­kathā niṭṭhitā.