Milindapañha

Meṇḍakapañha

Iddhibalavagga

8. Akusa­lac­cheda­na­pañha

“Bhante nāgasena, tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ patto, udāhu sāvasese akusale sabbaññutaṃ patto”ti? “Sabbaṃ, mahārāja, akusalaṃ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṃ patto, natthi bhagavato sesakaṃ akusalan”ti.

“Kiṃ pana, bhante, dukkhā vedanā tathāgatassa kāye uppannapubbā”ti? “ Āma, mahārāja, rājagahe bhagavato pādo sakalikāya khato, lohita­pak­khan­di­kā­bādho uppanno, kāye abhisanne jīvakena vireko kārito, vātābādhe uppanne upaṭṭhākena therena uṇhodakaṃ pariyiṭṭhan”ti.

“Yadi, bhante nāgasena, tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ patto, tena hi bhagavato pādo sakalikāya khato, lohita­pak­khan­dikā ca ābādho uppannoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatassa pādo sakalikāya khato, lohita­pak­khan­dikā ca ābādho uppanno, tena hi tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ pattoti tampi vacanaṃ micchā. Natthi, bhante, vinā kammena vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ vedayitaṃ kammamūlakaṃ, taṃ kammeneva vedayati, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Na hi, mahārāja, sabbaṃ taṃ vedayitaṃ kammamūlakaṃ. Aṭṭhahi, mahārāja, kāraṇehi vedayitāni uppajjanti, yehi kāraṇehi puthū sattā vedanā vediyanti. Katamehi aṭṭhahi? Vāta­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, pitta­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, mahārāja … pe … semha­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, mahārāja … pe … sanni­pāti­kā­nipi kho, mahārāja … pe … utu­pari­ṇāma­jānipi kho, mahārāja … pe … visama­pari­hāra­jānipi kho, mahārāja … pe … opakkamikānipi kho, mahārāja … pe … kamma­vipāka­jānipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Imehi kho, mahārāja, aṭṭhahi kāraṇehi puthū sattā vedanā vedayanti. Tattha ye te puggalā ‘satte kammaṃ vibādhatī’ti vadeyyuṃ, te ime puggalā sattakāraṇaṃ paṭibāhanti. Tesaṃ taṃ vacanaṃ micchā”ti. “Bhante nāgasena, yañca vātikaṃ yañca pittikaṃ yañca semhikaṃ yañca sannipātikaṃ yañca utupariṇāmajaṃ yañca visama­pari­hāra­jaṃ yañca opakkamikaṃ, sabbete kamma­sa­muṭṭhā­nā­yeva, kammeneva te sabbe sambhavantī”ti.

“Yadi, mahārāja, tepi sabbe kamma­sa­muṭṭhā­nāva ābādhā bhaveyyuṃ, na tesaṃ koṭṭhāsato lakkhaṇāni bhaveyyuṃ. Vāto kho, mahārāja, kuppamāno dasavidhena kuppati sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya atibhuttena ṭhānena padhānena ādhāvanena upakkamena kammavipākena. Tatra ye te nava vidhā, na te atīte, na anāgate, vattamānake bhave uppajjanti, tasmā na vattabbā ‘kammasambhavā sabbā vedanā’ti. Pittaṃ, mahārāja, kuppamānaṃ tividhena kuppati sītena uṇhena visama­bhoja­nena. Semhaṃ, mahārāja, kuppamānaṃ tividhena kuppati sītena uṇhena annapānena. Yo ca, mahārāja, vāto yañca pittaṃ yañca semhaṃ, tehi tehi kopehi kuppitvā missī hutvā sakaṃ sakaṃ vedanaṃ ākaḍḍhati. Utupariṇāmajā, mahārāja, vedanā utupariṇāmena uppajjati. Visama­pari­hārajā vedanā visama­pari­hārena uppajjati. Opakkamikā, mahārāja, vedanā atthi kiriyā, atthi kammavipākā, kammavipākajā vedanā pubbe katena kammena uppajjati. Iti kho, mahārāja, appaṃ kammavipākajaṃ, bahutaraṃ avasesaṃ. Tattha bālā ‘sabbaṃ kammavipākajaṃ yevā’ti atidhāvanti. Taṃ kammaṃ na sakkā vinā buddhañāṇena vavatthānaṃ kātuṃ.

Yaṃ pana, mahārāja, bhagavato pādo sakalikāya khato, taṃ vedayitaṃ neva vāta­sa­muṭṭhā­naṃ, na pitta­sa­muṭṭhā­naṃ, na semha­sa­muṭṭhā­naṃ, na sannipātikaṃ, na utupariṇāmajaṃ, na visama­pari­hāra­jaṃ, na kammavipākajaṃ, opakka­mi­kaṃ­yeva. Devadatto hi, mahārāja, bahūni jāti­sata­sahas­sāni tathāgate āghātaṃ bandhi, so tena āghātena mahatiṃ garuṃ silaṃ gahetvā ‘matthake pātessāmī’ti muñci, athaññe dve selā āgantvā taṃ silaṃ tathāgataṃ asampattaṃyeva sampaṭicchiṃsu, tāsaṃ pahārena papaṭikā bhijjitvā bhagavato pāde patitvā ruhiraṃ uppādesi, kammavipākato vā, mahārāja, bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā.

Yathā, mahārāja, khetta­duṭṭha­tāya vā bījaṃ na sambhavati bījaduṭṭhatāya vā; evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā.

Yathā vā pana, mahārāja, koṭṭha­duṭṭha­tāya vā bhojanaṃ visamaṃ pariṇamati āhāra­duṭṭha­tāya vā; evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā. Api ca, mahārāja, natthi bhagavato kammavipākajā vedanā, natthi visama­pari­hārajā vedanā, avasesehi samuṭṭhānehi bhagavato vedanā uppajjati, tāya ca pana vedanāya na sakkā bhagavantaṃ jīvitā voropetuṃ.

Nipatanti, mahārāja, imasmiṃ ­cātuma­hā­bhū­tike kāye iṭṭhāniṭṭhā subhāsubha­vedanā. Idha, mahārāja, ākāse khitto leḍḍu mahāpathaviyā nipatati, api nu kho so, mahārāja, leḍḍu pubbe katena mahāpathaviyā nipatī”ti? “Na hi, bhante, natthi so, bhante, hetu mahāpathaviyā, yena hetunā mahāpathavī kusalā­kusala­vipākaṃ paṭisaṃvedeyya, paccuppannena, bhante, akammakena hetunā so leḍḍu mahāpathaviyaṃ nipatati”. “Yathā, mahārāja, mahāpathavī, evaṃ tathāgato daṭṭhabbo. Yathā leḍḍu pubbe akatena mahāpathaviyaṃ nipatati; evameva kho, mahārāja, tathāgatassa pubbe akatena sā sakalikā pāde nipatitā.

Idha pana, mahārāja, manussā mahāpathaviṃ bhindanti ca khaṇanti ca, api nu kho, mahārāja, te manussā pubbe katena mahāpathaviṃ bhindanti ca khaṇanti cā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yā sā sakalikā bhagavato pāde nipatitā, na sā sakalikā pubbe katena bhagavato pāde nipatitā. Yopi, mahārāja, bhagavato lohita­pak­khan­di­kā­bādho uppanno, sopi ābādho na pubbe katena uppanno, sanni­pāti­keneva uppanno, ye keci, mahārāja, bhagavato kāyikā ābādhā uppannā, na te kammā­bhi­nib­battā, channaṃ etesaṃ samuṭṭhānānaṃ aññatarato nibbattā.

Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṃ­yutta­nikāya­vara­lañchake moḷiyasīvake veyyākaraṇe—

‘Pitta­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṃ, sīvaka, veditabbaṃ, yathā pitta­sa­muṭṭhā­nā­nipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṃ, sīvaka, saccasammataṃ, yathā pitta­sa­muṭṭhā­nā­nipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino “yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū”ti. Yañca sāmaṃ ñātaṃ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṃ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṃ samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ micchāti vadāmi.

Semha­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Vāta­sa­muṭṭhā­nā­nipi kho, sīvaka … pe … sanni­pāti­kā­nipi kho, sīvaka … pe … utu­pari­ṇāma­jānipi kho, sīvaka … pe … visama­pari­hāra­jānipi kho, sīvaka … pe … opakkamikānipi kho, sīvaka … pe … kamma­vipāka­jānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṃ, sīvaka, veditabbaṃ, yathā kamma­vipāka­jānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṃ, sīvaka, saccasammataṃ, yathā kamma­vipāka­jānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino “yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū”ti. Yañca sāmaṃ ñātaṃ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṃ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṃ samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ micchāti vadāmī’ti.

Itipi, mahārāja, na sabbā vedanā kammavipākajā, sabbaṃ, mahārāja, akusalaṃ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṃ pattoti evametaṃ dhārehī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Akusa­lac­cheda­na­pañho aṭṭhamo.