Milindapañha

Meṇḍakapañha

Abhejjavagga

3. Mac­cubhāya­nā­bhāyana­pañha

“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, puna bhaṇitaṃ—‘arahā sab­babhaya­matik­kanto’ti. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, arahā daṇḍabhayā tasati, niraye vā nerayikā sattā jalitā kuthitā tattā santattā tamhā jalitag­gi­jālakā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyanti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, tena hi ‘arahā sab­babhaya­matik­kanto’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavatā bhaṇitaṃ—‘arahā sab­babhaya­matik­kanto’ti, tena hi ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayaṃ ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Netaṃ, mahārāja, vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato. Ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ— ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Arahato, mahārāja, sabbagati upacchinnā, yoni viddhaṃsitā, paṭisandhi upahatā, bhaggā phāsukā, samūhatā sabbabhavālayā, samucchinnā sabbasaṅkhārā, hataṃ kusalākusalaṃ, vihatā avijjā, abījaṃ viññāṇaṃ kataṃ, daḍḍhā sabbakilesā, ativattā lokadhammā, tasmā arahā na tasati sabbabhayehi.

Idha, mahārāja, rañño cattāro mahāmattā bhaveyyuṃ anurakkhā laddhayasā vissāsikā ṭhapitā mahati issariye ṭhāne. Atha rājā kismiñci deva karaṇīye samuppanne yāvatā sakavijite sabbajanassa āṇāpeyya ‘sabbeva me baliṃ karontu, sādhetha tumhe cattāro mahāmattā taṃ karaṇīyan’ti. Api nu kho, mahārāja, tesaṃ catunnaṃ mahāmattānaṃ balibhayā santāso uppajjeyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kena kāraṇena, mahārājā”ti. “Ṭhapitā te, bhante, raññā uttamaṭṭhāne, natthi tesaṃ bali, samatik­kanta­balino te, avasese upādāya raññā āṇāpitaṃ ‘sabbeva me baliṃ karontū’”ti. “Evameva kho, mahārāja, netaṃ vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ, ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Tasmā arahā na tasati sabbabhayehī”ti.

“Netaṃ, bhante nāgasena, vacanaṃ sāvasesaṃ, nirava­sesa­vacana­metaṃ ‘sabbe’ti. Tattha me uttariṃ kāraṇaṃ brūhi taṃ vacanaṃ patiṭṭhāpetun”ti.

“Idha, mahārāja, gāme gāmassāmiko āṇāpakaṃ āṇāpeyya ‘ehi, bho āṇāpaka, yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghaṃ mama santike sannipātehī’ti. So ‘sādhu, sāmī’ti sampaṭicchitvā gāmamajjhe ṭhatvā tikkhattuṃ sad­da­manus­sā­veyya ‘yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghasīghaṃ sāmino santike sannipatantū’ti. Tato te gāmikā āṇāpakassa vacanena turitaturitā sannipatitvā gāmassāmikassa ārocenti ‘sannipatitā, sāmi, sabbe gāmikā, yaṃ te karaṇīyaṃ taṃ karohī’ti. Iti so, mahārāja, gāmassāmiko kuṭipurise sannipātento sabbe gāmike āṇāpeti, te ca āṇattā na sabbe sannipatanti, kuṭipurisāyeva sannipatanti, ‘ettakāyeva me gāmikā’ti gāmassāmiko ca tathā sampaṭicchati, aññe bahutarā anāgatā itthipurisā dāsidāsā bhatakā kammakarā gāmikā gilānā gomahiṃsā ajeḷakā suvānā, ye anāgatā, sabbe te agaṇitā, kuṭipuriseyeva upādāya āṇāpitattā ‘sabbe sannipatantū’ti. Evameva kho, mahārāja, netaṃ vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ, ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ—‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Tasmā arahā na tasati sabbabhayehi.

Atthi, mahārāja, sāvasesaṃ vacanaṃ sāvaseso attho, atthi sāvasesaṃ vacanaṃ niravaseso attho, atthi niravasesaṃ vacanaṃ sāvaseso attho, atthi niravasesaṃ vacanaṃ niravaseso attho. Tena tena attho sam­paṭic­chi­tabbo.

Pañcavidhehi, mahārāja, kāraṇehi attho sam­paṭic­chi­tabbo āhaccapadena rasena ācariyavaṃsena adhippāyā kāra­ṇuttari­ya­tāya. Ettha hi āhaccapadanti suttaṃ adhippetaṃ. Rasoti suttānulomaṃ. Ācariyavaṃsoti ācariyavādo. Adhippāyoti attano mati. Kāra­ṇuttari­yatāti imehi catūhi samentaṃ kāraṇaṃ. Imehi kho, mahārāja, pañcahi kāraṇehi attho sam­paṭic­chi­tabbo. Evameso pañho suvinicchito hotī”ti.

“Hotu, bhante nāgasena, tathā taṃ sampaṭicchāmi. Ṭhapito hotu arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, tasantu avasesā sattā, niraye pana nerayikā sattā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānā jalita­pajja­li­ta­sabbaṅ­gapaccaṅgā ruṇṇa­kāruñ­ña­kandi­ta­pari­devi­ta­lā­lappita­mukhā asayha­tibba­duk­khā­bhi­bhūtā atāṇā asaraṇā asaraṇībhūtā anappasokāturā antima­pacchi­ma­gatikā ekanta­so­kaparā­yaṇā uṇhati­khiṇa­caṇḍa­kha­ra­ta­pana­te­javanto bhīma­bhaya­janaka­ni­nāda­ma­hāsaddā saṃ­sibbi­ta­chab­bidha­jā­lāmālā­kulā samantā sata­yojanā­nu­phara­ṇac­ci­vegā kadariyā tapanā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyantī”ti? “Āma, mahārājā”ti.

“Nanu, bhante nāgasena, nirayo ekanta­duk­kha­veda­nīyo, kissa pana te nerayikā sattā ekanta­duk­kha­veda­nīyā nirayā cavamānā maccuno bhāyanti, kissa niraye ramantī”ti? “Na te, mahārāja, nerayikā sattā niraye ramanti, muñcitukāmāva te nirayā. Maraṇasseva so, mahārāja, ānubhāvo, yena tesaṃ santāso uppajjatī”ti. “Etaṃ kho, bhante nāgasena, na saddahāmi, yaṃ muccitukāmānaṃ cutiyā santāso uppajjatīti, hāsanīyaṃ, bhante nāgasena, taṃ ṭhānaṃ, yaṃ te patthitaṃ labhanti, kāraṇena maṃ saññāpehī”ti.

“Maraṇanti kho, mahārāja, etaṃ adiṭ­ṭha­saccānaṃ ­tāsanī­yaṭṭhā­naṃ, etthāyaṃ jano tasati ca ubbijjati ca. Yo ca, mahārāja, kaṇhasappassa bhāyati, so maraṇassa bhāyanto kaṇhasappassa bhāyati. Yo ca hatthissa bhāyati … pe … sīhassa … byagghassa … dīpissa … acchassa … taracchassa … mahiṃsassa … gavayassa … aggissa … udakassa … khāṇukassa … kaṇṭakassa bhāyati. Yo ca sattiyā bhāyati, so maraṇassa bhāyanto sattiyā bhāyati. Maraṇasseva so, mahārāja, sarasa­sabhā­va­tejo, tassa sarasa­sabhā­va­tejena sakilesā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti, muccitukāmāpi, mahārāja, nerayikā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti.

Idha, mahārāja, purisassa kāye medo gaṇṭhi uppajjeyya. So tena rogena dukkhito upaddavā pari­mucci­tukāmo bhisakkaṃ sallakattaṃ āmantāpeyya. Tassa vacanaṃ so bhisakko sallakatto sampaṭicchitvā tassa rogassa uddharaṇāya upakaraṇaṃ upaṭṭhāpeyya, satthakaṃ tikhiṇaṃ kareyya, yamakasalākā aggimhi pakkhipeyya, khāralavaṇaṃ nisadāya pisāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa āturassa tikhiṇa­sattha­kac­cheda­nena yamakasa­lā­kāda­hanena khā­ra­loṇap­pavesa­nena tāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tassa āturassa rogā mucci­tukā­massāpi vedanābhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā mucci­tukā­mānampi nerayikānaṃ sattānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjati.

Idha, mahārāja, puriso issa­rāparā­dhiko baddho saṅ­kha­lika­bandha­nena gabbhe pakkhitto pari­mucci­tukāmo assa, tamenaṃ so issaro mocetukāmo pakkosāpeyya. Api nu kho, mahārāja, tassa issa­rāparā­dhi­kassa purisassa ‘katadoso ahan’ti jānantassa issaradas­sa­nena santāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tassa issa­rāparā­dhi­kassa purisassa pari­mucci­tukā­massāpi issarabhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā mucci­tukā­mānampi nerayikānaṃ sattānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjatī”ti.

“Aparampi, bhante, uttariṃ kāraṇaṃ brūhi, yenāhaṃ kāraṇena okappeyyan”ti. “Idha, mahārāja, puriso daṭṭhavisena āsīvisena daṭṭho bhaveyya, so tena visavikārena pateyya uppateyya vaṭṭeyya pavaṭṭeyya, athaññataro puriso balavantena mantapadena taṃ daṭṭhavisaṃ āsīvisaṃ ānetvā taṃ daṭṭhavisaṃ paccācamāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa visagatassa purisassa tasmiṃ daṭṭhavise sappe sotthihetu upagacchante santāso uppajjeyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Iti, mahārāja, tathārūpe ahimhi sotthihetupi upagacchante tassa santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā mucci­tukā­mānampi nerayikānaṃ sattānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjati. Aniṭṭhaṃ, mahārāja, sabbasattānaṃ maraṇaṃ, tasmā nerayikā sattā nirayā pari­mucci­tu­kāmāpi maccuno bhāyantī”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Mac­cubhāya­nā­bhāyana­pañho tatiyo.