Majjhima Nikāya 106

Āneñ­ja­sappā­ya­sutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: 

“Aniccā, bhikkhave, kāmā tucchā musā mosadhammā. Māyākatametaṃ, bhikkhave, bālalāpanaṃ. Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā—ubhayametaṃ māradheyyaṃ, mārassesa visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saṃvattanti. Teva ariyasāvakassa idhama­nu­sikkhato antarāyāya sambhavanti. Tatra, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā—ubhayametaṃ māradheyyaṃ, mārassesa visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saṃvattanti, teva ariyasāvakassa idhama­nu­sikkhato antarāyāya sambhavanti. Yannūnāhaṃ vipulena mahaggatena cetasā vihareyyaṃ abhibhuyya lokaṃ adhiṭṭhāya manasā. Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya lokaṃ adhiṭṭhāya manasā ye pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi te na bhavissanti. Tesaṃ pahānā aparittañca me cittaṃ bhavissati appamāṇaṃ subhāvitan’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa āneñjūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpan’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa āneñjūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā—ubhayametaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ nālaṃ abhinandituṃ, nālaṃ abhivadituṃ, nālaṃ ajjhositun’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā āneñjaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa āneñjūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā—sabbā saññā. Yatthetā aparisesā nirujjhanti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ—yadidaṃ ākiñ­cañ­ñā­yatanan’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa ākiñ­cañ­ñā­ya­tanūpa­gaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamā ākiñ­cañ­ñā­yatana­sappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭi­sañcik­khati: ‘suññamidaṃ attena vā attaniyena vā’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa ākiñ­cañ­ñā­ya­tanūpa­gaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyā ākiñ­cañ­ñā­yatana­sappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani kismiñci kiñcanaṃ natthī’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa ākiñ­cañ­ñā­ya­tanūpa­gaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyā ākiñ­cañ­ñā­yatana­sappāyā paṭipadā akkhāyati.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñ­cañ­ñā­yatana­saññā—sabbā saññā. Yatthetā aparisesā nirujjhanti etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ—yadidaṃ neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­nan’ti. Tassa evaṃ­paṭi­pannassa tab­bahu­la­vihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā. Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃ­saṃ­vatta­ni­kaṃ viññāṇaṃ assa neva­saññā­nā­saññāya­tanūpa­gaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­sappāyā paṭipadā akkhāyatī”ti.

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: “idha, bhante, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi yaṃ, bhūtaṃ—taṃ pajahāmī’ti. Evaṃ upekkhaṃ paṭilabhati. Parinibbāyeyya nu kho so, bhante, bhikkhu na vā parinibbāyeyyā”ti? “Apetthekacco, ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena­pet­thekacco bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti? “Idhānanda, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, yaṃ bhūtaṃ—taṃ pajahāmī’ti. Evaṃ upekkhaṃ paṭilabhati. So taṃ upekkhaṃ abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ upekkhaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ hoti viññāṇaṃ tadupādānaṃ. Saupādāno, ānanda, bhikkhu na parinibbāyatī”ti. “Kahaṃ pana so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti? “Neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ, ānandā”ti. “Upādānaseṭṭhaṃ kira so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti? “Upādā­na­seṭṭhañhi so, ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādā­na­seṭṭhañ­hetaṃ, ānanda, yadidaṃ—neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ.

Idhānanda, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, yaṃ bhūtaṃ—taṃ pajahāmī’ti. Evaṃ upekkhaṃ paṭilabhati. So taṃ upekkhaṃ nābhinandati, nābhivadati, na ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ upekkhaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ hoti viññāṇaṃ na tadupādānaṃ. Anupādāno, ānanda, bhikkhu parinibbāyatī”ti.

“Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Nissāya nissāya kira no, bhante, bhagavatā oghassa nittharaṇā akkhātā. Katamo pana, bhante, ariyo vimokkho”ti? “Idhānanda, bhikkhu ariyasāvako iti paṭi­sañcik­khati: ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñ­cañ­ñā­yatana­saññā, yā ca neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saññā—esa sakkāyo yāvatā sakkāyo. Etaṃ amataṃ yadidaṃ anupādā cittassa vimokkho. Iti, kho, ānanda, desitā mayā āneñjasappāyā paṭipadā, desitā ākiñ­cañ­ñā­yatana­sappāyā paṭipadā, desitā neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­sappāyā paṭipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaṇā, desito ariyo vimokkho. Yaṃ kho, ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Āneñ­ja­sappā­ya­suttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.