Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

­Nissag­giya­kaṇḍa

Kosiyavagga

16. Eḷaka­loma­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchantassa antarāmagge eḷakalomāni uppajjiṃsu. Atha kho so bhikkhu tāni eḷakalomāni uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā agamāsi. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā uppaṇḍesuṃ—“kittakena te, bhante, kītāni? Kittako udayo bhavissatī”ti? So bhikkhu tehi manussehi uppaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā tāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhi. Bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ—“kissa tvaṃ, āvuso, imāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhasī”ti? “Tathā hi panāhaṃ, āvuso, imesaṃ eḷakalomānaṃ kāraṇā manussehi uppaṇḍito”ti. “Kīva dūrato pana tvaṃ, āvuso, imāni eḷakalomāni āharī”ti? “Ati­reka­ti­yoja­naṃ, āvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu ati­reka­ti­yoja­naṃ eḷakalomāni āharissatī”ti.

Atha kho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ aneka­pariyā­yena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ati­reka­ti­yoja­naṃ eḷakalomāni āharī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, ati­reka­ti­yoja­naṃ eḷakalomāni āharissasi. Netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Bhikkhuno paneva addhā­na­maggap­paṭi­pannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ. Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭig­ga­hetab­bāni. Paṭiggahetvā tiyoja­na­paramaṃ sahatthā haritabbāni, asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṃ pācittiyan”ti. (16:35)

Bhikkhuno paneva addhā­na­maggap­paṭi­pannassāti panthaṃ gacchantassa.

Eḷakalomāni uppajjeyyunti uppajjeyyuṃ saṃghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena.

Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭig­ga­hetab­bāni.

Paṭiggahetvā tiyoja­na­paramaṃ sahatthā haritabbānīti tiyoja­na­paramatā sahatthā haritabbāni.

Asante hāraketi nāñño koci hārako hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

Tato ce uttari hareyya, asantepi hāraketi paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Antotiyojane ṭhito bahitiyojanaṃ pāteti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassa yāne vā bhaṇḍe vā ajānantassa pakkhipitvā tiyojanaṃ atikkāmeti, nissaggiyāni honti. Nis­sajji­tab­bāni saṃghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nis­sajji­tab­bāni … pe … “imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni. Imānāhaṃ saṃghassa nissajjāmī”ti … pe … dadeyyāti … pe … dadeyyunti … pe … āyasmato dammīti.

Ati­reka­ti­yojane atirekasaññī atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ati­reka­ti­yojane vematiko atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ati­reka­ti­yojane ūnakasaññī atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ūnakatiyojane atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane ūnakasaññī, anāpatti.

Anāpatti—tiyojanaṃ harati, ūnakatiyojanaṃ harati, tiyojanaṃ haratipi, paccāharatipi, tiyojanaṃ vāsādhippāyo gantvā tato paraṃ harati, acchinnaṃ paṭilabhitvā harati, nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā harati, aññaṃ harāpeti katabhaṇḍaṃ, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Eḷaka­loma­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.