Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

Acelakavagga

41. Acela­ka­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭā­gāra­sālāyaṃ. Tena kho pana samayena saṃghassa khādanīyaṃ ussannaṃ hoti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “Tenahānanda, vighāsādānaṃ pūvaṃ dehī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde paṭipāṭiyā nisīdāpetvā ekekaṃ pūvaṃ dento aññatarissā paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve pūve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ—“jāro te eso samaṇo”ti. “Na me so samaṇo jāro, ekaṃ maññamāno dve pūve adāsī”ti. Dutiyampi kho … pe … tatiyampi kho āyasmā ānando ekekaṃ pūvaṃ dento tassāyeva paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve pūve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ—“jāro te eso samaṇo”ti. “Na me so samaṇo jāro, ekaṃ maññamāno dve pūve adāsī”ti. “Jāro na jāro”ti bhaṇḍiṃsu. Aññataropi ājīvako parivesanaṃ agamāsi. Aññataro bhikkhu pahūtena sappinā odanaṃ madditvā tassa ājīvakassa mahantaṃ piṇḍaṃ adāsi. Atha kho so ājīvako taṃ piṇḍaṃ ādāya agamāsi. Aññataro ājīvako taṃ ājīvakaṃ etadavoca—“kuto tayā, āvuso, piṇḍo laddho”ti? “Tassāvuso, samaṇassa gotamassa muṇḍa­gaha­pati­kassa parivesanāya laddho”ti.

Assosuṃ kho upāsakā tesaṃ ājīvakānaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho te upāsakā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ—“ime, bhante, titthiyā avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṃghassa. Sādhu, bhante, ayyā titthiyānaṃ sahatthā na dadeyyun”ti. Atha kho bhagavā te upāsake dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṃgha­suṭṭhu­tāya, saṃ­ghaphāsu­tāya … pe … sad­dhammaṭ­ṭhitiyā, vina­yā­nugga­hāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyan”ti. (41:90)

Yo panāti yo yādiso … pe … bhikkhūti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Acelako nāma yo koci parib­bāja­ka­samā­panno naggo.

Paribbājako nāma bhikkhuñca sāmaṇerañca ṭhapetvā yo koci parib­bāja­ka­samā­panno.

Paribbājikā nāma bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yā kāci parib­bāji­ka­samā­pannā.

Khādanīyaṃ nāma pañca bhojanāni—udaka­danta­ponaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.

Bhojanīyaṃ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ.

Dadeyyāti kāyena vā kāyapaṭi­bad­dhena vā nissaggiyena vā deti, āpatti pācittiyassa.

Titthiye titthiyasaññī sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti, āpatti pācittiyassa. Titthiye vematiko sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti, āpatti pācittiyassa. Titthiye atitthiyasaññī sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti, āpatti pācittiyassa.

Udaka­danta­ponaṃ deti, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye titthiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye atitthiyasaññī, anāpatti.

Anāpatti—dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhirālepaṃ deti, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Acela­ka­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.