Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

Sappāṇakavagga

65. Ūna­vīsa­ti­vassa­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalanda­ka­nivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe satta­rasa­vaggiyā dārakā sahāyakā honti. Upālidārako tesaṃ pāmokkho hoti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi—“kena nu kho upāyena upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti? Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṃ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. Sace kho upāli gaṇanaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi— “sace kho upāli gaṇanaṃ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. Sace kho upāli rūpaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi—“sace kho upāli rūpaṃ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. Ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Sace kho upāli samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti.

Assosi kho upālidārako mātāpitūnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho upālidārako yena te dārakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te dārake etadavoca—“etha mayaṃ, ayyā, samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā”ti. “Sace kho tvaṃ, ayya, pabbajissasi, evaṃ mayampi pabbajissāmā”ti. Atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etadavocuṃ—“anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti. Atha kho tesaṃ dārakānaṃ mātāpitaro—“sabbepime dārakā samānacchandā kal­yāṇā­dhip­pāyā”ti anujāniṃsu. Te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Te bhikkhū pabbājesuṃ upasampādesuṃ. Te rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodanti—“yāguṃ detha, bhattaṃ detha, khādanīyaṃ dethā”ti. Bhikkhū evamāhaṃsu—“āgametha, āvuso, yāva ratti vibhāyati. Sace yāgu bhavissati, pivissatha. Sace bhattaṃ bhavissati, bhuñjissatha. Sace khādanīyaṃ bhavissati, khādissatha. No ce bhavissati yāgu vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā”ti. Evampi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodantiyeva—“yāguṃ detha, bhattaṃ detha, khādanīyaṃ dethā”ti. Senāsanaṃ ūhadantipi ummihantipi.

Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dārakasaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi—“kiṃ nu kho so, ānanda, dārakasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū jānaṃ ūna­vīsa­ti­vassaṃ puggalaṃ upasampādentī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jānaṃ ūna­vīsa­ti­vassaṃ puggalaṃ upasam­pā­dessanti. Ūna­ka­vīsa­ti­vasso, bhikkhave, puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃ­samaka­sa­vātāta­pa­sarīsa­pa­samphas­sā­naṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhi­vāsaka­jātiko hoti. Vīsativassova kho, bhikkhave, puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa … pe … pāṇaharānaṃ adhi­vāsaka­jātiko hoti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu jānaṃ ūna­vīsa­ti­vassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyan”ti. (65:114)

Yo panāti yo yādiso … pe … bhikkhūti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Jānāti nāma sāmaṃ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti.

Ūnavīsativasso nāma appat­ta­vīsa­ti­vasso.

“Upasam­pā­dessāmī”ti gaṇaṃ vā ācariyaṃ vā pattaṃ vā cīvaraṃ vā pariyesati, sīmaṃ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṃ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kamma­vācā­pari­yosāne upajjhāyassa āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariyassa ca āpatti dukkaṭassa.

Ūnavīsativasse ūna­vīsa­ti­vassasaññī upasampādeti, āpatti pācittiyassa. Ūnavīsativasse vematiko upasampādeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnavīsativasse pari­puṇṇa­vīsati­vassasaññī upasampādeti, anāpatti. Pari­puṇṇa­vīsati­vasse ūna­vīsa­ti­vassasaññī, āpatti dukkaṭassa. Pari­puṇṇa­vīsati­vasse vematiko, āpatti dukkaṭassa. Pari­puṇṇa­vīsati­vasse pari­puṇṇa­vīsati­vassasaññī, anāpatti.

Anāpatti—ūna­vīsa­ti­vassaṃ pari­puṇṇa­vīsati­vassasaññī upasampādeti, pari­puṇṇa­vīsati­vassaṃ pari­puṇṇa­vīsati­vassasaññī upasampādeti, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Ūna­vīsa­ti­vassa­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.