Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

Ratanavagga

84. Ratana­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aciravatiyā nadiyā nahāyati. Aññataropi brāhmaṇo pañcasatānaṃ thavikaṃ thale nikkhipitvā aciravatiyā nadiyā nahāyanto vissaritvā agamāsi. Atha kho so bhikkhu—“tassāyaṃ brāhmaṇassa thavikā, mā idha nassī”ti aggahesi. Atha kho so brāhmaṇo saritvā turito ādhāvitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca—“api me, bho, thavikaṃ passeyyāsī”ti? “Handa, brāhmaṇā”ti adāsi. Atha kho tassa brāhmaṇassa etadahosi—“kena nu kho ahaṃ upāyena imassa bhikkhuno puṇṇapattaṃ na dadeyyan”ti. “Na me, bho, pañcasatāni, sahassaṃ me”ti palibundhetvā muñci.

Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu ratanaṃ uggahessatī”ti … pe … “saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ratanaṃ uggahesī”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, ratanaṃ uggahessasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyan”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena sāvatthiyā ussavo hoti. Manussā alaṅka­tap­paṭi­yattā uyyānaṃ gacchanti. Visākhāpi migāramātā alaṅka­tap­paṭi­yattā “uyyānaṃ gamissāmī”ti gāmato nikkhamitvā—“kyāhaṃ karissāmi uyyānaṃ gantvā, yannūnāhaṃ bhagavantaṃ payirupāseyyan”ti ābharaṇaṃ omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā dāsiyā adāsi—“handa, je, imaṃ bhaṇḍikaṃ gaṇhāhī”ti. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho sā dāsī taṃ bhaṇḍikaṃ vissaritvā agamāsi. Bhikkhū passitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Tena hi, bhikkhave, uggahetvā nikkhipathā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā ajjhārāme uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituṃ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā, aññatra ajjhārāmā, uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyan”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena kāsīsu janapade anātha­piṇḍi­kassa gahapatissa kammantagāmo hoti. Tena ca gahapatinā antevāsī āṇatto hoti—“sace bhadantā āgacchanti, bhattaṃ kareyyāsī”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu janapade cārikaṃ caramānā yena anātha­piṇḍi­kassa gahapatissa kammantagāmo tenu­pasaṅka­miṃsu. Addasā kho so puriso te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū abhivādetvā etadavoca— “adhivāsentu, bhante, ayyā svātanāya gahapatino bhattan”ti. Adhivāsesuṃ kho te bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho so puriso tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kālaṃ ārocāpetvā aṅgulimuddikaṃ omuñcitvā te bhikkhū bhattena parivisitvā—“ayyā bhuñjitvā gacchantu, ahampi kammantaṃ gamissāmī”ti aṅgulimuddikaṃ vissaritvā agamāsi. Bhikkhū passitvā—“sace mayaṃ gamissāma nassissatāyaṃ aṅgulimuddikā”ti tattheva acchiṃsu. Atha kho so puriso kammantā āgacchanto te bhikkhū passitvā etadavoca—“kissa, bhante, ayyā idheva acchantī”ti? Atha kho te bhikkhū tassa purisassa etamatthaṃ ārocetvā sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituṃ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā, aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā, uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Ayaṃ tattha sāmīcī”ti. (84:133)

Yo panāti yo yādiso … pe … bhikkhūti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Ratanaṃ nāma muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavālaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallaṃ.

Ratanasammataṃ nāma yaṃ manussānaṃ upa­bho­ga­pari­bhogaṃ, etaṃ ratanasammataṃ nāma.

Aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vāti ṭhapetvā ajjhārāmaṃ ajjhāvasathaṃ.

Ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa anto ārāmo, aparik­khit­tassa upacāro.

Ajjhāvasatho nāma parikkhittassa āvasathassa anto āvasatho, aparik­khit­tassa upacāro.

Uggaṇheyyāti sayaṃ gaṇhāti, āpatti pācittiyassa.

Uggaṇhāpeyyāti aññaṃ gāhāpeti, āpatti pācittiyassa.

Ratanaṃ vā pana bhikkhunā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbanti rūpena vā nimittena vā saññāṇaṃ katvā nikkhipitvā ācikkhitabbaṃ—“yassa bhaṇḍaṃ naṭṭhaṃ so āgacchatū”ti. Sace tattha āgacchati so vattabbo—“āvuso, kīdisaṃ te bhaṇḍan”ti? Sace rūpena vā nimittena vā sampādeti dātabbaṃ, no ce sampādeti “vicināhi, āvuso”ti vattabbo. Tamhā āvāsā pakkamantena ye tattha honti bhikkhū patirūpā, tesaṃ hatthe nikkhipitvā pakkamitabbaṃ. No ce honti bhikkhū patirūpā, ye tattha honti gahapatikā patirūpā, tesaṃ hatthe nikkhipitvā pakkamitabbaṃ.

Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā.

Anāpatti—ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati—“yassa bhavissati so harissatī”ti, ratanasammataṃ vissāsaṃ gaṇhāti, tāvakālikaṃ gaṇhāti, paṃsu­kūla­saññissa, ummattakassa, ādi­kammi­kas­sāti.

Ratana­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.