Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Sekhiyakaṇḍa

Pādukavagga

69. Nīcā­sana­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desenti.

Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessantī”ti … pe … “saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desethā”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā … pe … dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—

“Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ aññatarassa chapakassa pajāpati gabbhinī ahosi. Atha kho, bhikkhave, sā chapakī taṃ chapakaṃ etadavoca—‘gabbhinīmhi, ayyaputta. Icchāmi ambaṃ khāditun’ti. ‘Natthi ambaṃ, akālo ambassā’ti. ‘Sace na labhissāmi marissāmī’ti. Tena kho pana samayena rañño ambo dhuvaphalo hoti. Atha kho, bhikkhave, so chapako yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambaṃ abhiruhitvā nilīno acchi. Atha kho, bhikkhave, rājā purohitena brāhmaṇena saddhiṃ yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇāti. Atha kho, bhikkhave, tassa chapakassa etadahosi—‘yāva adhammiko ayaṃ rājā, yatra hi nāma ucce āsane nisīditvā mantaṃ ­pariyā­puṇis­sati. Ayañca brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācessati. Ahañcamhi adhammiko, yohaṃ itthiyā kāraṇā rañño ambaṃ avaharāmi. Sabbamidaṃ carimaṃ katan’ti tattheva paripati.

‘Ubho atthaṃ na jānanti,
ubho dhammaṃ na passare;
Yo cāyaṃ mantaṃ vāceti,
yo cādham­me­nadhī­yati’.

‘Sālīnaṃ odano bhutto,
suci­maṃsū­pase­cano;
Tasmā dhamme na vattāmi,
dhammo ariyebhi vaṇṇito’.

‘Dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ,
yasalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena,
adham­ma­cara­ṇena vā.

Paribbaja mahābrahme,
pacantaññepi pāṇino;
Mā tvaṃ adhammo ācarito,
asmā kumbha­mivā­bhidā’ti.

Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācetuṃ, kimaṅgaṃ pana etarahi na amanāpā bhavissati nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desetuṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. (69:214)

Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti—asañcicca … pe … ādi­kammi­kas­sāti.

Navama­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ.