Paṭi­sam­bhi­dā­magga

1 Mahāvagga

1.1. Ñāṇakathā

1.1.1. Suta­mayañā­ṇanid­desa

Kathaṃ sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṃ?

“Ime dhammā abhiññeyyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (1)

“Ime dhammā pariññeyyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (2)

“Ime dhammā pahātabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (3)

“Ime dhammā bhāvetabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (4)

“Ime dhammā sacchikātabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (5)

“Ime dhammā hānabhāgiyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (6)

“Ime dhammā ṭhitibhāgiyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (7)

“Ime dhammā visesabhāgiyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (8)

“Ime dhammā nibbedha­bhāgiyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (9)

“Sabbe saṅkhārā aniccā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (10)

“Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (11)

“Sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (12)

“Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (13)

“Idaṃ duk­kha­sa­muda­yaṃ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (14)

“Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (15)

“Idaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. (16)

Kathaṃ “ime dhammā abhiññeyyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Eko dhammo abhiññeyyo—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Dve dhammā abhiññeyyā—dve dhātuyo.

Tayo dhammā abhiññeyyā—tisso dhātuyo.

Cattāro dhammā abhiññeyyā—cattāri ariyasaccāni.

Pañca dhammā abhiññeyyā—pañca vimut­tāyata­nāni.

Cha dhammā abhiññeyyā—cha anuttariyāni.

Satta dhammā abhiññeyyā—satta nidda­sa­vatthūni.

Aṭṭha dhammā abhiññeyyā—aṭṭha abhi­bhāyata­nāni.

Nava dhammā abhiññeyyā—nava anupubbavihārā.

Dasa dhammā abhiññeyyā—dasa nij­ja­ra­vatthūni. [10]

“Sabbaṃ, bhikkhave, abhiññeyyaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ abhiññeyyaṃ? Cakkhu, bhikkhave, abhiññeyyaṃ; rūpā abhiññeyyā; cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; cak­khu­samphasso abhiññeyyo; yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi abhiññeyyaṃ. Sotaṃ abhiññeyyaṃ; saddā abhiññeyyā … ghānaṃ abhiññeyyaṃ; gandhā abhiññeyyā … jivhā abhiññeyyā; rasā abhiññeyyā … kāyo abhiññeyyo; phoṭṭhabbā abhiññeyyā … mano abhiññeyyo; dhammā abhiññeyyā; manoviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, manosamphasso abhiññeyyo; yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi abhiññeyyaṃ”. [30]

Rūpaṃ abhiññeyyaṃ; vedanā abhiññeyyā; saññā abhiññeyyā; saṅkhārā abhiññeyyā; viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ. [5]

Cakkhu abhiññeyyaṃ; sotaṃ abhiññeyyaṃ; ghānaṃ abhiññeyyaṃ; jivhā abhiññeyyā; kāyo abhiññeyyo; mano abhiññeyyo. Rūpā abhiññeyyā; saddā abhiññeyyā; gandhā abhiññeyyā; rasā abhiññeyyā; phoṭṭhabbā abhiññeyyā; dhammā abhiññeyyā. Cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; sotaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; ghānaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; kāyaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; manoviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ. Cak­khu­samphasso abhiññeyyo; sotasamphasso abhiññeyyo; ghānasamphasso abhiññeyyo; jivhāsamphasso abhiññeyyo; kāyasamphasso abhiññeyyo; manosamphasso abhiññeyyo; cak­khu­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā; sota­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā; ghāna­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā; jivhā­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā; kāya­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā; mano­samphas­sajā vedanā abhiññeyyā. Rūpasaññā abhiññeyyā; saddasaññā abhiññeyyā; gandhasaññā abhiññeyyā; rasasaññā abhiññeyyā; ­phoṭṭhab­ba­saññā abhiññeyyā; dhammasaññā abhiññeyyā. Rūpasañcetanā abhiññeyyā; saddasañcetanā abhiññeyyā; gandha­sañ­cetanā abhiññeyyā; rasasañcetanā abhiññeyyā; ­phoṭṭhab­ba­sañ­cetanā abhiññeyyā; dhamma­sañ­cetanā abhiññeyyā. Rūpataṇhā abhiññeyyā; saddataṇhā abhiññeyyā; gandhataṇhā abhiññeyyā; rasataṇhā abhiññeyyā; ­phoṭṭhab­ba­taṇhā abhiññeyyā; dhammataṇhā abhiññeyyā. Rūpavitakko abhiññeyyo; saddavitakko abhiññeyyo; gandhavitakko abhiññeyyo; rasavitakko abhiññeyyo; ­phoṭṭhab­ba­vitakko abhiññeyyo; dhammavitakko abhiññeyyo. Rūpavicāro abhiññeyyo; saddavicāro abhiññeyyo; gandhavicāro abhiññeyyo; rasavicāro abhiññeyyo; ­phoṭṭhab­ba­vicāro abhiññeyyo; dhammavicāro abhiññeyyo. [60]

Pathavīdhātu abhiññeyyā; āpodhātu abhiññeyyā; tejodhātu abhiññeyyā; vāyodhātu abhiññeyyā; ākāsadhātu abhiññeyyā; viññāṇadhātu abhiññeyyā. [6]

Pathavīkasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; āpokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; tejokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; vāyokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; nīlakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; pītakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; lohitakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; odātakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; ākāsakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ; viññāṇakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ. [10]

Kesā abhiññeyyā; lomā abhiññeyyā; nakhā abhiññeyyā; dantā abhiññeyyā; taco abhiññeyyo, maṃsaṃ abhiññeyyaṃ; nhārū abhiññeyyā; aṭṭhī abhiññeyyā; aṭṭhimiñjā abhiññeyyā; vakkaṃ abhiññeyyaṃ; hadayaṃ abhiññeyyaṃ; yakanaṃ abhiññeyyaṃ; kilomakaṃ abhiññeyyaṃ; pihakaṃ abhiññeyyaṃ; papphāsaṃ abhiññeyyaṃ; antaṃ abhiññeyyaṃ antaguṇaṃ abhiññeyyaṃ; udariyaṃ abhiññeyyaṃ; karīsaṃ abhiññeyyaṃ; pittaṃ abhiññeyyaṃ; semhaṃ abhiññeyyaṃ; pubbo abhiññeyyo; lohitaṃ abhiññeyyaṃ; sedo abhiññeyyo; medo abhiññeyyo; assu abhiññeyyaṃ; vasā abhiññeyyā; kheḷo abhiññeyyo; siṅghāṇikā abhiññeyyā; lasikā abhiññeyyā; muttaṃ abhiññeyyaṃ; matthaluṅgaṃ abhiññeyyaṃ. [32]

Cakkhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; rūpāyatanaṃ abhiññeyyaṃ. Sotāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; saddāyatanaṃ abhiññeyyaṃ. Ghānāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; gandhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ. Jivhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; rasāyatanaṃ abhiññeyyaṃ. Kāyāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; ­phoṭṭhab­bā­yatanaṃ abhiññeyyaṃ. Manāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; dhammāyatanaṃ abhiññeyyaṃ. [12]

Cakkhudhātu abhiññeyyā; rūpadhātu abhiññeyyā; cak­khu­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. Sotadhātu abhiññeyyā; saddadhātu abhiññeyyā; sota­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. Ghānadhātu abhiññeyyā; gandhadhātu abhiññeyyā; ghāna­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. Jivhādhātu abhiññeyyā; rasadhātu abhiññeyyā; jivhā­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. Kāyadhātu abhiññeyyā; ­phoṭṭhab­ba­dhātu abhiññeyyā; kāya­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. Manodhātu abhiññeyyā; dhammadhātu abhiññeyyā; mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu abhiññeyyā. [18]

Cakkhundriyaṃ abhiññeyyaṃ; sotindriyaṃ abhiññeyyaṃ; ghānindriyaṃ abhiññeyyaṃ; jivhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; kāyindriyaṃ abhiññeyyaṃ; manindriyaṃ abhiññeyyaṃ; jīvitindriyaṃ abhiññeyyaṃ; itthindriyaṃ abhiññeyyaṃ; purisindriyaṃ abhiññeyyaṃ; sukhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; dukkhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; somanas­sindriyaṃ abhiññeyyaṃ; domanas­sindriyaṃ abhiññeyyaṃ; upekkhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; saddhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; vīriyindriyaṃ abhiññeyyaṃ; satindriyaṃ abhiññeyyaṃ; samādhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; paññindriyaṃ abhiññeyyaṃ; anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ abhiññeyyaṃ; aññindriyaṃ abhiññeyyaṃ; aññātā­vin­dri­yaṃ abhiññeyyaṃ. [22]

Kāmadhātu abhiññeyyā; rūpadhātu abhiññeyyā; arūpadhātu abhiññeyyā. Kāmabhavo abhiññeyyo; rūpabhavo abhiññeyyo; arūpabhavo abhiññeyyo. Saññābhavo abhiññeyyo; asaññābhavo abhiññeyyo; neva­saññā­nā­saññā­bhavo abhiññeyyo. Ekavokārabhavo abhiññeyyo; catuvo­kāra­bhavo abhiññeyyo; pañca­vo­kāra­bhavo abhiññeyyo. [12]

Paṭhamaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; dutiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; tatiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; catutthaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ. Mettā­ceto­vimutti abhiññeyyā; karuṇā­ceto­vimutti abhiññeyyā; muditā­ceto­vimutti abhiññeyyā; upekkhā­ceto­vimutti abhiññeyyā. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti abhiññeyyā; viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti abhiññeyyā; ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti abhiññeyyā; neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­samā­patti abhiññeyyā. [12]

Avijjā abhiññeyyā; saṅkhārā abhiññeyyā; viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ; nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ; saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ; phasso abhiññeyyo; vedanā abhiññeyyā; taṇhā abhiññeyyā; upādānaṃ abhiññeyyaṃ; bhavo abhiññeyyo; jāti abhiññeyyā; jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. [12]

Dukkhaṃ abhiññeyyaṃ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā. Rūpaṃ abhiññeyyaṃ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpa­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā. Vedanā abhiññeyyā … pe … saññā abhiññeyyā … pe … saṅkhārā abhiññeyyā … pe … viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ. Cakkhu abhiññeyyaṃ … pe … jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ; jarā­maraṇa­sa­mudayo abhiññeyyo; jarā­maraṇa­nirodho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā. [808]

Dukkhassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; duk­kha­sa­muda­yassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; duk­kha­nirodhassa ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho abhiññeyyo; duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. Rūpassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; rūpa­sa­muda­yassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; rūpanirodhassa ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho abhiññeyyo; rūpa­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhārānaṃ … viññāṇassa … cakkhussa … pe … jarāmaraṇassa pariññaṭṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­sa­muda­yassa pahānaṭṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodhassa ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya bhāvanaṭṭho abhiññeyyo. [808]

Dukkhassa pariñ­ñā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; duk­kha­sa­muda­yassa pahāna­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; duk­kha­nirodhassa ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya bhāva­nā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo. Rūpassa pariñ­ñā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; rūpa­sa­muda­yassa pahāna­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; rūpanirodhassa ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; rūpa­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya bhāva­nā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo. Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhārānaṃ … viññāṇassa … cakkhussa … pe … jarāmaraṇassa pariñ­ñā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­sa­muda­yassa pahāna­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodhassa ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya bhāva­nā­paṭi­vedhaṭ­ṭho abhiññeyyo. [808]

Dukkhaṃ abhiññeyyaṃ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; dukkhassa samuda­ya­nirodho abhiññeyyo; dukkhassa ­chanda­rāga­nirodho abhiññeyyo; dukkhassa assādo abhiññeyyo; dukkhassa ādīnavo abhiññeyyo; dukkhassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. Rūpaṃ abhiññeyyaṃ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpassa samuda­ya­nirodho abhiññeyyo; rūpassa ­chanda­rāga­nirodho abhiññeyyo; rūpassa assādo abhiññeyyo; rūpassa ādīnavo abhiññeyyo; rūpassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. Vedanā abhiññeyyā … pe … saññā abhiññeyyā … saṅkhārā abhiññeyyā … viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ … cakkhu abhiññeyyaṃ … pe … jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ; jarā­maraṇa­sa­mudayo abhiññeyyo; jarā­maraṇa­nirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa samuda­ya­nirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa ­chanda­rāga­nirodho abhiññeyyo; jarāmaraṇassa assādo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa ādīnavo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. [1616]

Dukkhaṃ abhiññeyyaṃ; dukkhasamudayo abhiññeyyo; dukkhanirodho abhiññeyyo; duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā; dukkhassa assādo abhiññeyyo; dukkhassa ādīnavo abhiññeyyo; dukkhassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. Rūpaṃ abhiññeyyaṃ; rūpasamudayo abhiññeyyo; rūpanirodho abhiññeyyo; rūpa­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā; rūpassa assādo abhiññeyyo; rūpassa ādīnavo abhiññeyyo; rūpassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. Vedanā abhiññeyyā … pe … saññā abhiññeyyā … saṅkhārā abhiññeyyā … viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ … cakkhu abhiññeyyaṃ … pe … jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ; jarā­maraṇa­sa­mudayo abhiññeyyo; jarā­maraṇa­nirodho abhiññeyyo; ­jarāma­raṇa­nirodha­gāminī paṭipadā abhiññeyyā; jarāmaraṇassa assādo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa ādīnavo abhiññeyyo; jarāmaraṇassa nissaraṇaṃ abhiññeyyaṃ. [1414]

Aniccā­nu­passanā abhiññeyyā; duk­khā­nu­passanā abhiññeyyā; anattā­nu­passanā abhiññeyyā; nibbidā­nu­passanā abhiññeyyā; virāgā­nu­passanā abhiññeyyā; nirodhā­nu­passanā abhiññeyyā; paṭi­nissag­gā­nu­passanā abhiññeyyā. Rūpe aniccā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe duk­khā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe anattā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe nibbidā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe virāgā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe nirodhā­nu­passanā abhiññeyyā; rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā abhiññeyyā. Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṃ … pe … jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe duk­khā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe anattā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe nibbidā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe virāgā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe nirodhā­nu­passanā abhiññeyyā; jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā abhiññeyyā. [1414]

Uppādo abhiññeyyo; pavattaṃ abhiññeyyaṃ; nimittaṃ abhiññeyyaṃ; āyūhanā abhiññeyyā; paṭisandhi abhiññeyyā; gati abhiññeyyā; nibbatti abhiññeyyā; upapatti abhiññeyyā; jāti abhiññeyyā; jarā abhiññeyyā; byādhi abhiññeyyo, maraṇaṃ abhiññeyyaṃ; soko abhiññeyyo; paridevo abhiññeyyo; upāyāso abhiññeyyo. [15]

Anuppādo abhiññeyyo; appavattaṃ abhiññeyyaṃ; animittaṃ abhiññeyyaṃ; anāyūhanā abhiññeyyā; appaṭisandhi abhiññeyyā; agati abhiññeyyā; anibbatti abhiññeyyā; anupapatti abhiññeyyā; ajāti abhiññeyyā; ajarā abhiññeyyā; abyādhi abhiññeyyo; amataṃ abhiññeyyaṃ; asoko abhiññeyyo; aparidevo abhiññeyyo; anupāyāso abhiññeyyo. [15]

Uppādo abhiññeyyo; anuppādo abhiññeyyo; pavattaṃ abhiññeyyaṃ; appavattaṃ abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ abhiññeyyaṃ; animittaṃ abhiññeyyaṃ. Āyūhanā abhiññeyyā; anāyūhanā abhiññeyyā. Paṭisandhi abhiññeyyā; appaṭisandhi abhiññeyyā. Gati abhiññeyyā; agati abhiññeyyā. Nibbatti abhiññeyyā; anibbatti abhiññeyyā. Upapatti abhiññeyyā; anupapatti abhiññeyyā. Jāti abhiññeyyā; ajāti abhiññeyyā. Jarā abhiññeyyā; ajarā abhiññeyyā. Byādhi abhiññeyyo; abyādhi abhiññeyyo. Maraṇaṃ abhiññeyyaṃ; amataṃ abhiññeyyaṃ. Soko abhiññeyyo; asoko abhiññeyyo. Paridevo abhiññeyyo; aparidevo abhiññeyyo. Upāyāso abhiññeyyo; anupāyāso abhiññeyyo. [30]

Uppādo dukkhanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ dukkhanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ dukkhanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā dukkhanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi dukkhanti abhiññeyyaṃ. Gati dukkhanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti dukkhanti abhiññeyyaṃ. Upapatti dukkhanti abhiññeyyaṃ. Jāti dukkhanti abhiññeyyaṃ. Jarā dukkhanti abhiññeyyaṃ. Byādhi dukkhanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ dukkhanti abhiññeyyaṃ. Soko dukkhanti abhiññeyyaṃ. Paridevo dukkhanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso dukkhanti abhiññeyyaṃ. [15]

Anuppādo sukhanti abhiññeyyaṃ. Appavattaṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Animittaṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Anāyūhanā sukhanti abhiññeyyaṃ. Appaṭisandhi sukhanti abhiññeyyaṃ. Agati sukhanti abhiññeyyaṃ. Anibbatti sukhanti abhiññeyyaṃ. Anupapatti sukhanti abhiññeyyaṃ. Ajāti sukhanti abhiññeyyaṃ. Ajarā sukhanti abhiññeyyaṃ. Abyādhi sukhanti abhiññeyyaṃ. Amataṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Asoko sukhanti abhiññeyyaṃ. Aparidevo sukhanti abhiññeyyaṃ. Anupāyāso sukhanti abhiññeyyaṃ. [15]

Uppādo dukkhaṃ, anuppādo sukhanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ dukkhaṃ, appavattaṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ dukkhaṃ, animittaṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā dukkhaṃ, anāyūhanā sukhanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi dukkhaṃ, appaṭisandhi sukhanti abhiññeyyaṃ. Gati dukkhaṃ, agati sukhanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti dukkhaṃ, anibbatti sukhanti abhiññeyyaṃ. Upapatti dukkhaṃ, anupapatti sukhanti abhiññeyyaṃ. Jāti dukkhaṃ, ajāti sukhanti abhiññeyyaṃ. Jarā dukkhaṃ, ajarā sukhanti abhiññeyyaṃ. Byādhi dukkhaṃ, abyādhi sukhanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ dukkhaṃ, amataṃ sukhanti abhiññeyyaṃ. Soko dukkhaṃ, asoko sukhanti abhiññeyyaṃ. Paridevo dukkhaṃ, aparidevo sukhanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso dukkhaṃ, anupāyāso sukhanti abhiññeyyaṃ. [30]

Uppādo bhayanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ bhayanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ bhayanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā bhayanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi bhayanti abhiññeyyaṃ. Gati bhayanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti bhayanti abhiññeyyaṃ. Upapatti bhayanti abhiññeyyaṃ. Jāti bhayanti abhiññeyyaṃ. Jarā bhayanti abhiññeyyaṃ. Byādhi bhayanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ bhayanti abhiññeyyaṃ. Soko bhayanti abhiññeyyaṃ. Paridevo bhayanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso bhayanti abhiññeyyaṃ. [15]

Anuppādo khemanti abhiññeyyaṃ. Appavattaṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Animittaṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Anāyūhanā khemanti abhiññeyyaṃ. Appaṭisandhi khemanti abhiññeyyaṃ. Agati khemanti abhiññeyyaṃ. Anibbatti khemanti abhiññeyyaṃ. Anupapatti khemanti abhiññeyyaṃ. Ajāti khemanti abhiññeyyaṃ. Ajarā khemanti abhiññeyyaṃ. Abyādhi khemanti abhiññeyyaṃ. Amataṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Asoko khemanti abhiññeyyaṃ. Aparidevo khemanti abhiññeyyaṃ. Anupāyāso khemanti abhiññeyyaṃ. [15]

Uppādo bhayaṃ, anuppādo khemanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ bhayaṃ, appavattaṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ bhayaṃ, animittaṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā bhayaṃ, anāyūhanā khemanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi bhayaṃ, appaṭisandhi khemanti abhiññeyyaṃ. Gati bhayaṃ, agati khemanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti bhayaṃ, anibbatti khemanti abhiññeyyaṃ. Upapatti bhayaṃ, anupapatti khemanti abhiññeyyaṃ. Jāti bhayaṃ, ajāti khemanti abhiññeyyaṃ. Jarā bhayaṃ, ajarā khemanti abhiññeyyaṃ. Byādhi bhayaṃ, abyādhi khemanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ bhayaṃ, amataṃ khemanti abhiññeyyaṃ. Soko bhayaṃ, asoko khemanti abhiññeyyaṃ. Paridevo bhayaṃ, aparidevo khemanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso bhayaṃ, anupāyāso khemanti abhiññeyyaṃ. [30]

Uppādo sāmisanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ sāmisanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ sāmisanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā sāmisanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi sāmisanti abhiññeyyaṃ. Gati sāmisanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti sāmisanti abhiññeyyaṃ. Upapatti sāmisanti abhiññeyyaṃ. Jāti sāmisanti abhiññeyyaṃ. Jarā sāmisanti abhiññeyyaṃ. Byādhi sāmisanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ sāmisanti abhiññeyyaṃ. Soko sāmisanti abhiññeyyaṃ. Paridevo sāmisanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso sāmisanti abhiññeyyaṃ. [15]

Anuppādo nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Appavattaṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Animittaṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Anāyūhanā nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Appaṭisandhi nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Agati nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Anibbatti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Anupapatti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Ajāti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Ajarā nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Abyādhi nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Amataṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Asoko nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Aparidevo nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Anupāyāso nirāmisanti abhiññeyyaṃ. [15]

Uppādo sāmisaṃ, anuppādo nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ sāmisaṃ, appavattaṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ sāmisaṃ, animittaṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā sāmisaṃ, anāyūhanā nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi sāmisaṃ, appaṭisandhi nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Gati sāmisaṃ, agati nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti sāmisaṃ, anibbatti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Upapatti sāmisaṃ, anupapatti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Jāti sāmisaṃ, ajāti nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Jarā sāmisaṃ, ajarā nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Byādhi sāmisaṃ, abyādhi nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ sāmisaṃ, amataṃ nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Soko sāmisaṃ, asoko nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Paridevo sāmisaṃ, aparidevo nirāmisanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso sāmisaṃ, anupāyāso nirāmisanti abhiññeyyaṃ. [30]

Uppādo saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Gati saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Nibbatti saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Upapatti saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Jāti saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Jarā saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Byādhi saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Soko saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Paridevo saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. Upāyāso saṅkhārāti abhiññeyyaṃ. [15]

Anuppādo nibbānanti abhiññeyyaṃ. Appavattaṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Animittaṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Anāyūhanā nibbānanti abhiññeyyaṃ. Appaṭisandhi nibbānanti abhiññeyyaṃ. Agati nibbānanti abhiññeyyaṃ. Anibbatti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Anupapatti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Ajāti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Ajaraṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Abyādhi nibbānanti abhiññeyyaṃ. Amataṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Asoko nibbānanti abhiññeyyaṃ. Aparidevo nibbānanti abhiññeyyaṃ. Anupāyāso nibbānanti abhiññeyyaṃ. [15]

Uppādo saṅkhārā, anuppādo nibbānanti abhiññeyyaṃ. Pavattaṃ saṅkhārā, appavattaṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Nimittaṃ saṅkhārā, animittaṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Āyūhanā saṅkhārā, anāyūhanā nibbānanti abhiññeyyaṃ. Paṭisandhi saṅkhārā, appaṭisandhi nibbānanti abhiññeyyaṃ. Gati saṅkhārā, agati nibbānanti abhiññeyyaṃ. Nibbatti saṅkhārā, anibbatti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Upapatti saṅkhārā, anupapatti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Jāti saṅkhārā, ajāti nibbānanti abhiññeyyaṃ. Jarā saṅkhārā, ajarā nibbānanti abhiññeyyaṃ. Byādhi saṅkhārā, abyādhi nibbānanti abhiññeyyaṃ. Maraṇaṃ saṅkhārā, amataṃ nibbānanti abhiññeyyaṃ. Soko saṅkhārā, asoko nibbānanti abhiññeyyaṃ. Paridevo saṅkhārā, aparidevo nibbānanti abhiññeyyaṃ. Upāyāso saṅkhārā, anupāyāso nibbānanti abhiññeyyaṃ. [30]

Paṭha­ma­bhā­ṇavāro.

Pariggahaṭṭho abhiññeyyo; parivāraṭṭho abhiññeyyo; paripūraṭṭho abhiññeyyo; ekaggaṭṭho abhiññeyyo; avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; paggahaṭṭho abhiññeyyo; avisāraṭṭho abhiññeyyo; anāvilaṭṭho abhiññeyyo; aniñjanaṭṭho abhiññeyyo; ekat­tu­paṭṭhā­na­vasena cittassa ṭhitaṭṭho abhiññeyyo; ārammaṇaṭṭho abhiññeyyo; gocaraṭṭho abhiññeyyo; pahānaṭṭho abhiññeyyo; pariccāgaṭṭho abhiññeyyo; vuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vivaṭṭanaṭṭho abhiññeyyo; santaṭṭho abhiññeyyo; paṇītaṭṭho abhiññeyyo; vimuttaṭṭho abhiññeyyo; anāsavaṭṭho abhiññeyyo; taraṇaṭṭho abhiññeyyo; animittaṭṭho abhiññeyyo; appaṇihitaṭṭho abhiññeyyo; suññataṭṭho abhiññeyyo; ekarasaṭṭho abhiññeyyo; anativat­ta­naṭ­ṭho abhiññeyyo; yuganaddhaṭṭho abhiññeyyo; niyyānaṭṭho abhiññeyyo; hetuṭṭho abhiññeyyo; dassanaṭṭho abhiññeyyo; ādhipa­teyyaṭ­ṭho abhiññeyyo. [31]

Samathassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vipassanāya anupassanaṭṭho abhiññeyyo; sama­tha­vi­passa­nā­naṃ ekarasaṭṭho abhiññeyyo; yuganaddhassa anativat­ta­naṭ­ṭho abhiññeyyo. [4]

Sikkhāya samādānaṭṭho abhiññeyyo; ārammaṇassa gocaraṭṭho abhiññeyyo; līnassa cittassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; uddhatassa cittassa niggahaṭṭho abhiññeyyo; ubho­vi­sud­dhā­naṃ ajjhupekkha­naṭ­ṭho abhiññeyyo; visesā­dhi­gamaṭ­ṭho abhiññeyyo; uttari paṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; saccā­bhisa­mayaṭ­ṭho abhiññeyyo; nirodhe patiṭ­ṭhā­pakaṭ­ṭho abhiññeyyo. [9]

Sad­dhindriyassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; ­vīriyin­driyassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; samā­dhindriyassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; paññindriyassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [5]

Saddhābalassa assaddhiye akampiyaṭṭho abhiññeyyo; vīriyabalassa kosajje akampiyaṭṭho abhiññeyyo; satibalassa pamāde akampiyaṭṭho abhiññeyyo; samādhibalassa uddhacce akampiyaṭṭho abhiññeyyo; paññābalassa avijjāya akampiyaṭṭho abhiññeyyo. [5]

Sati­sam­boj­jhaṅ­gassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅ­gassa pavicayaṭṭho abhiññeyyo; vīriya­sam­boj­jhaṅ­gassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; pīti­sam­boj­jhaṅ­gassa pharaṇaṭṭho abhiññeyyo; passad­dhi­sam­boj­jhaṅ­gassa upasamaṭṭho abhiññeyyo; samā­dhi­sam­boj­jhaṅ­gassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; upekkhā­sam­boj­jhaṅ­gassa paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭho abhiññeyyo. [7]

Sammādiṭṭhiyā dassanaṭṭho abhiññeyyo; sam­māsaṅkap­passa abhini­ropa­naṭ­ṭho abhiññeyyo; sammāvācāya pariggahaṭṭho abhiññeyyo; sammā­kamman­tassa samuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammāājīvassa vodānaṭṭho abhiññeyyo; sammāvāyāmassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; sammāsatiyā upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammā­samā­dhissa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo. [8]

Indriyānaṃ ādhipa­teyyaṭ­ṭho abhiññeyyo; balānaṃ akampiyaṭṭho abhiññeyyo; bojjhaṅgānaṃ niyyānaṭṭho abhiññeyyo; maggassa hetuṭṭho abhiññeyyo; sati­paṭṭhā­nā­naṃ upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; sammap­pa­dhā­nā­naṃ padahanaṭṭho abhiññeyyo; iddhipādānaṃ ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; saccānaṃ tathaṭṭho abhiññeyyo; payogānaṃ paṭippas­sad­dhaṭ­ṭho abhiññeyyo; phalānaṃ ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho abhiññeyyo. [10]

Vitakkassa abhini­ropa­naṭ­ṭho abhiññeyyo; vicārassa upavicāraṭṭho abhiññeyyo; pītiyā pharaṇaṭṭho abhiññeyyo; sukhassa abhisan­da­naṭ­ṭho abhiññeyyo. Cittassa ekaggaṭṭho abhiññeyyo. [50]

Āvajjanaṭṭho abhiññeyyo; vijānanaṭṭho abhiññeyyo; pajānanaṭṭho abhiññeyyo; sañjānanaṭṭho abhiññeyyo; ekodaṭṭho abhiññeyyo. Abhiññāya ñātaṭṭho abhiññeyyo; pariññāya tīraṇaṭṭho abhiññeyyo; pahānassa pariccāgaṭṭho abhiññeyyo; bhāvanāya ekarasaṭṭho abhiññeyyo; sacchikiriyāya phassanaṭṭho abhiññeyyo; khandhānaṃ khandhaṭṭho abhiññeyyo; dhātūnaṃ dhātuṭṭho abhiññeyyo; āyatanānaṃ āyatanaṭṭho abhiññeyyo; saṅkhatānaṃ saṅkhataṭṭho abhiññeyyo; asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭho abhiññeyyo. [15]

Cittaṭṭho abhiññeyyo; cit­tānanta­ri­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; cittassa vuṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa vivaṭṭanaṭṭho abhiññeyyo; cittassa hetuṭṭho abhiññeyyo; cittassa paccayaṭṭho abhiññeyyo; cittassa vatthuṭṭho abhiññeyyo; cittassa bhūmaṭṭho abhiññeyyo; cittassa ārammaṇaṭṭho abhiññeyyo; cittassa gocaraṭṭho abhiññeyyo; cittassa cariyaṭṭho abhiññeyyo; cittassa gataṭṭho abhiññeyyo; cittassa abhinīhāraṭṭho abhiññeyyo; cittassa niyyānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa nissaraṇaṭṭho abhiññeyyo. [15]

Ekatte āvajjanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte vijānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte pajānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sañjānanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte ekodaṭṭho abhiññeyyo; () ekatte ­pak­khan­danaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte pasīdanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte san­tiṭṭha­naṭṭho abhiññeyyo; ekatte vimuccanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte “etaṃ santan”ti passanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte yānīkataṭṭho abhiññeyyo; ekatte vatthukataṭṭho abhiññeyyo; ekatte anuṭṭhitaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paricitaṭṭho abhiññeyyo; ekatte susamārad­dhaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte pariggahaṭṭho abhiññeyyo; ekatte parivāraṭṭho abhiññeyyo; ekatte paripūraṭṭho abhiññeyyo; ekatte samodhānaṭṭho abhiññeyyo; ekatte adhiṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; ekatte āsevanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bhāvanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bahu­līkam­maṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte susamug­ga­taṭṭho abhiññeyyo; ekatte suvimuttaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bujjhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anu­buj­jha­naṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte paṭi­buj­jha­naṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte sam­buj­jha­naṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte bodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anubodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭi­bodha­naṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte sambodhanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte bodhi­pak­khi­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte anu­bodhi­pak­khi­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte paṭi­bodhi­pak­khi­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte sam­bodhi­pak­khi­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; ekatte jotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte ujjotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte anujotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte paṭijotanaṭṭho abhiññeyyo; ekatte sañjotanaṭṭho abhiññeyyo. [42]

Patāpanaṭṭho abhiññeyyo; virocanaṭṭho abhiññeyyo; kilesānaṃ santāpanaṭṭho abhiññeyyo; amalaṭṭho abhiññeyyo; vimalaṭṭho abhiññeyyo; nimmalaṭṭho abhiññeyyo; samaṭṭho abhiññeyyo; samayaṭṭho abhiññeyyo; vivekaṭṭho abhiññeyyo; vive­ka­cari­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; virāgaṭṭho abhiññeyyo; virā­ga­cari­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; nirodhaṭṭho abhiññeyyo; niro­dha­cari­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; vosaggaṭṭho abhiññeyyo; vosag­ga­cari­yaṭ­ṭho abhiññeyyo; vimuttaṭṭho abhiññeyyo; vimutti­cariyaṭ­ṭho abhiññeyyo. [18]

Chandaṭṭho abhiññeyyo; chandassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; chandassa pādaṭṭho abhiññeyyo; chandassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; chandassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; chandassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; chandassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; chandassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; chandassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; chandassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10]

Vīriyaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa pādaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vīriyassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10]

Cittaṭṭho abhiññeyyo; cittassa mūlaṭṭho abhiññeyyo; cittassa pādaṭṭho abhiññeyyo; cittassa padhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; cittassa adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; cittassa paggahaṭṭho abhiññeyyo; cittassa upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; cittassa avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; cittassa dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10]

Vīmaṃsaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya mūlaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya pādaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya padhānaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya ijjhanaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya adhimokkhaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya paggahaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya upaṭṭhānaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya avikkhepaṭṭho abhiññeyyo; vīmaṃsāya dassanaṭṭho abhiññeyyo. [10]

Dukkhaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa pīḷanaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa saṅkhataṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa santāpaṭṭho abhiññeyyo; dukkhassa vipariṇāmaṭṭho abhiññeyyo. Samudayaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa āyūhanaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa nidānaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa saññogaṭṭho abhiññeyyo; samudayassa palibodhaṭṭho abhiññeyyo; nirodhaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa nissaraṇaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa vivekaṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa asaṅkhataṭṭho abhiññeyyo; nirodhassa amataṭṭho abhiññeyyo. Maggaṭṭho abhiññeyyo; maggassa niyyānaṭṭho abhiññeyyo; maggassa hetuṭṭho abhiññeyyo; maggassa dassanaṭṭho abhiññeyyo; maggassa ādhipa­teyyaṭ­ṭho abhiññeyyo. [16]

Tathaṭṭho abhiññeyyo; anattaṭṭho abhiññeyyo; saccaṭṭho abhiññeyyo; paṭivedhaṭṭho abhiññeyyo; abhijānanaṭṭho abhiññeyyo; parijānanaṭṭho abhiññeyyo; dhammaṭṭho abhiññeyyo; dhātuṭṭho abhiññeyyo; ñātaṭṭho abhiññeyyo; ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho abhiññeyyo; phassanaṭṭho abhiññeyyo; abhisamayaṭṭho abhiññeyyo. [12]

Nekkhammaṃ abhiññeyyaṃ; abyāpādo abhiññeyyo; ālokasaññā abhiññeyyā; avikkhepo abhiññeyyo; dhamma­va­vatthā­naṃ abhiññeyyaṃ; ñāṇaṃ abhiññeyyaṃ; pāmojjaṃ abhiññeyyaṃ.

Paṭhamaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; dutiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; tatiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ; catutthaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti abhiññeyyā; viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti abhiññeyyā; ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti abhiññeyyā; neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­samā­patti abhiññeyyā. [8]

Aniccā­nu­passanā abhiññeyyā; duk­khā­nu­passanā abhiññeyyā; anattā­nu­passanā abhiññeyyā; nibbidā­nu­passanā abhiññeyyā; virāgā­nu­passanā abhiññeyyā; nirodhā­nu­passanā abhiññeyyā; paṭi­nissag­gā­nu­passanā abhiññeyyā; khayānupassanā abhiññeyyā; vayānupassanā abhiññeyyā; vipari­ṇāmā­nu­passanā abhiññeyyā; animittā­nu­passanā abhiññeyyā; appa­ṇihitā­nu­passanā abhiññeyyā; suñña­tā­nu­passanā abhiññeyyā; adhipañ­ñā­dhamma­vi­passanā abhiññeyyā; yathā­bhūta­ñāṇadas­sanaṃ abhiññeyyaṃ; ādīna­vā­nu­passanā abhiññeyyā; paṭi­saṅ­khā­nu­passanā abhiññeyyā; ­vivaṭ­ṭa­nā­nu­passanā abhiññeyyā. [18]

Sotāpattimaggo abhiññeyyo; sotā­patti­phala­samā­patti abhiññeyyā; sakadā­gāmi­maggo abhiññeyyo; sakadā­gāmi­phala­samā­patti abhiññeyyā; anāgāmimaggo abhiññeyyo; anāgā­mi­phala­samā­patti abhiññeyyā; arahattamaggo abhiññeyyo; arahat­ta­phala­samā­patti abhiññeyyā. [8]

Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ abhiññeyyaṃ; upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ abhiññeyyaṃ; avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ abhiññeyyaṃ; dassanaṭṭhena paññindriyaṃ abhiññeyyaṃ.

Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṃ abhiññeyyaṃ; kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṃ abhiññeyyaṃ; pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṃ abhiññeyyaṃ; uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṃ abhiññeyyaṃ; avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṃ abhiññeyyaṃ; upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sati­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; pavicayaṭṭhena dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; paggahaṭṭhena vīriya­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; pharaṇaṭṭhena pīti­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; upasamaṭṭhena passad­dhi­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhi­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo; paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭhena upekkhā­sam­boj­jhaṅgo abhiññeyyo.

Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi abhiññeyyā; abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappo abhiññeyyo; parig­gahaṭ­ṭhena sammāvācā abhiññeyyā; samuṭṭhā­naṭ­ṭhena sammākammanto abhiññeyyo; vodānaṭṭhena sammāājīvo abhiññeyyo; paggahaṭṭhena sammāvāyāmo abhiññeyyo; upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sammāsati abhiññeyyā; avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi abhiññeyyo.

Ādhipa­teyyaṭ­ṭhena indriyā abhiññeyyā; akampiyaṭṭhena balā abhiññeyyā; niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā abhiññeyyā; hetuṭṭhena maggo abhiññeyyo; upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satipaṭṭhānā abhiññeyyā; padahanaṭṭhena sammappadhānā abhiññeyyā; ijjhanaṭṭhena iddhipādā abhiññeyyā; tathaṭṭhena saccā abhiññeyyā. [33]

Avik­khepaṭ­ṭhena samatho abhiññeyyo; anu­passa­naṭ­ṭhena vipassanā abhiññeyyā; ekarasaṭṭhena sama­tha­vi­passanā abhiññeyyā; anativat­ta­naṭ­ṭhena yuganaddhaṃ abhiññeyyaṃ. [4]

Saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi abhiññeyyā; avik­khepaṭ­ṭhena cittavisuddhi abhiññeyyā; dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi abhiññeyyā; muttaṭṭhena vimokkho abhiññeyyo; paṭi­vedhaṭ­ṭhena vijjā abhiññeyyā; paric­cā­gaṭ­ṭhena vimutti abhiññeyyā; ­samuc­chedaṭ­ṭhena khaye ñāṇaṃ abhiññeyyaṃ; paṭippas­sad­dhaṭ­ṭhena anuppāde ñāṇaṃ abhiññeyyaṃ. [8]

Chando mūlaṭṭhena abhiññeyyo; manasikāro samuṭṭhā­naṭ­ṭhena abhiññeyyo; phasso ­samo­dhānaṭ­ṭhena abhiññeyyo; vedanā samo­sara­ṇaṭ­ṭhena abhiññeyyā; samādhi pamukhaṭṭhena abhiññeyyo; sati ādhipa­teyyaṭ­ṭhena abhiññeyyā; paññā tadutta­raṭ­ṭhena abhiññeyyā; vimutti sāraṭṭhena abhiññeyyā; amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena abhiññeyyaṃ. [9]

Ye ye dhammā abhiññātā honti te te dhammā ñātā honti. Taṃñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā abhiññeyyāti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [1]

Abhiñ­ñeyya­niddeso.
Dutiya­bhā­ṇavāro.

Kathaṃ “ime dhammā pariññeyyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Eko dhammo pariññeyyo—phasso sāsavo upādāniyo.

Dve dhammā pariññeyyā—nāmañca rūpañca.

Tayo dhammā pariññeyyā—tisso vedanā.

Cattāro dhammā pariññeyyā—cattāro āhārā.

Pañca dhammā pariññeyyā—pañcu­pādā­nak­khan­dhā.

Cha dhammā pariññeyyā—cha ajjhattikāni āyatanāni.

Satta dhammā pariññeyyā—satta viñ­ñā­ṇaṭ­ṭhitiyo.

Aṭṭha dhammā pariññeyyā—aṭṭha lokadhammā.

Nava dhammā pariññeyyā—nava sattāvāsā.

Dasa dhammā pariññeyyā—dasāyatanāni. [10]

“Sabbaṃ, bhikkhave, pariññeyyaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ pariññeyyaṃ? Cakkhu, bhikkhave, pariññeyyaṃ; rūpā pariññeyyā; cakkhuviññāṇaṃ pariññeyyaṃ; cak­khu­samphasso pariññeyyo; yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi pariññeyyaṃ. Sotaṃ pariññeyyaṃ; saddā pariññeyyā … pe … ghānaṃ pariññeyyaṃ, gandhā pariññeyyā … jivhā pariññeyyā; rasā pariññeyyā … kāyo pariññeyyo; phoṭṭhabbā pariññeyyā … pe … mano pariññeyyo; dhammā pariññeyyā … manoviññāṇaṃ pariññeyyaṃ; manosamphasso pariññeyyo; yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi pariññeyyaṃ”. Rūpaṃ pariññeyyaṃ … vedanā pariññeyyā … saññā pariññeyyā … saṅkhārā pariññeyyā … viññāṇaṃ pariññeyyaṃ … cakkhu pariññeyyaṃ … pe … jarāmaraṇaṃ pariññeyyaṃ … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena pariññeyyaṃ. Yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa te te dhammā paṭiladdhā honti, evaṃ te dhammā pariññātā ceva honti tīritā ca.

Nekkhammaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa nekkhammaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Abyāpādaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa abyāpādo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ālokasaññaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ālokasaññā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Avikkhepaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa avikkhepo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Dhamma­va­vatthā­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa dhamma­va­vatthā­naṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ñāṇaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ñāṇaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Pāmojjaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa pāmojjaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [7]

Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa paṭhamaṃ jhānaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Dutiyaṃ jhānaṃ … pe … tatiyaṃ jhānaṃ … catutthaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa catutthaṃ jhānaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­samā­patti paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [8]

Anic­cānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa aniccā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Duk­khā­nu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa duk­khā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Anat­tānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa anattā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Nibbi­dānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa nibbidā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Virā­gānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa virāgā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Niro­dhānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa nirodhā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Paṭi­nissag­gā­nu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa paṭi­nissag­gā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Kha­yā­nu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa khayānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Vayānupassanaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa vayānupassanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Vipari­ṇā­mānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa vipari­ṇāmā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ani­mit­tānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa animittā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Appa­ṇihitā­nu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa appa­ṇihitā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Suñña­tānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa suñña­tā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca.

Adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa adhipañ­ñā­dhamma­vi­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Yathā­bhūta­ñāṇadas­sanaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa yathā­bhūta­ñāṇadas­sanaṃ paṭiladdhaṃ hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Ādīna­vānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ādīna­vā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Paṭi­saṅ­khā­nu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa paṭi­saṅ­khā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. ­Vivaṭ­ṭa­nānu­passa­naṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa ­vivaṭ­ṭa­nā­nu­passanā paṭiladdhā hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [18]

Sotā­patti­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa sotāpattimaggo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Sakadā­gāmi­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa sakadā­gāmi­maggo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Anāgāmimaggaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa anāgāmimaggo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. Arahattamaggaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa arahattamaggo paṭiladdho hoti. Evaṃ so dhammo pariññāto ceva hoti tīrito ca. [4]

Yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ paṭi­lābhat­thāya vāyamantassa te te dhammā paṭiladdhā honti. Evaṃ te dhammā pariññātā ceva honti tīritā ca. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā pariññeyyāti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [2]

Pariñ­ñeyya­niddeso.

Kathaṃ “ime dhammā pahātabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Eko dhammo pahātabbo—asmimāno.

Dve dhammā pahātabbā—avijjā ca bhavataṇhā ca.

Tayo dhammā pahātabbā—tisso taṇhā.

Cattāro dhammā pahātabbā—cattāro oghā.

Pañca dhammā pahātabbā—pañca nīvaraṇāni.

Cha dhammā pahātabbā—cha taṇhākāyā.

Satta dhammā pahātabbā—sattānusayā.

Aṭṭha dhammā pahātabbā—aṭṭha micchattā.

Nava dhammā pahātabbā—nava taṇhāmūlakā.

Dasa dhammā pahātabbā—dasa micchattā.

Dve pahānāni—­samuc­chedap­pahānaṃ, paṭippas­sad­dhip­pahānaṃ. ­Samuc­chedap­pahānañca lokuttaraṃ kha­ya­gāmi­maggaṃ bhāvayato; paṭippas­sad­dhip­pahānañca phalakkhaṇe.

Tīṇi pahānāni—kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ; rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppaṃ; yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ, nirodho tassa nissaraṇaṃ. Nekkhammaṃ paṭiladdhassa kāmā pahīnā ceva honti pariccattā ca. Āruppaṃ paṭiladdhassa rūpā pahīnā ceva honti pariccattā ca. Nirodhaṃ paṭiladdhassa saṅkhārā pahīnā ceva honti pariccattā ca.

Cattāri pahānāni dukkhasaccaṃ pariñ­ñā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto pajahati; samudayasaccaṃ pahāna­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto pajahati; nirodhasaccaṃ ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto pajahati; maggasaccaṃ bhāva­nā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto pajahati.

Pañca pahānāni—vik­kham­bhanap­pahānaṃ, ­tadaṅ­gap­pahānaṃ, ­samuc­chedap­pahānaṃ, paṭippas­sad­dhip­pahānaṃ, ­nissa­ra­ṇap­pahānaṃ. Vik­kham­bhanap­pahānañca nīvaraṇānaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvayato; ­tadaṅ­gap­pahānañca diṭṭhigatānaṃ nibbedha­bhāgi­yaṃ samādhiṃ bhāvayato; ­samuc­chedap­pahānañca lokuttaraṃ kha­ya­gāmi­maggaṃ bhāvayato; paṭippas­sad­dhip­pahānañca phalakkhaṇe; ­nissa­ra­ṇap­pahānañca nirodho nibbānaṃ.

“Sabbaṃ, bhikkhave, pahātabbaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ pahātabbaṃ? Cakkhu, bhikkhave, pahātabbaṃ; rūpā pahātabbā; cakkhuviññāṇaṃ pahātabbaṃ; cak­khu­samphasso pahātabbo; yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi pahātabbaṃ. Sotaṃ pahātabbaṃ; saddā pahātabbā … pe … ghānaṃ pahātabbaṃ; gandhā pahātabbā … jivhā pahātabbā; rasā pahātabbā … kāyo pahātabbo; phoṭṭhabbā pahātabbā … mano pahātabbo; dhammā pahātabbā … manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ; … manosamphasso pahātabbo; yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi pahātabbaṃ”. Rūpaṃ passanto pajahati, vedanaṃ passanto pajahati, saññaṃ passanto pajahati, saṅkhāre passanto pajahati, viññāṇaṃ passanto pajahati. Cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena passanto pajahati. Ye ye dhammā pahīnā honti te te dhammā pariccattā honti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā pahātabbāti sotāvadhānaṃ, taṃ pajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [3]

Tatiya­bhā­ṇavāro.

Kathaṃ “ime dhammā bhāvetabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Eko dhammo bhāvetabbo—kāyagatāsati sātasahagatā.

Dve dhammā bhāvetabbā—samatho ca vipassanā ca.

Tayo dhammā bhāvetabbā—tayo samādhī.

Cattāro dhammā bhāvetabbā—cattāro satipaṭṭhānā.

Pañca dhammā bhāvetabbā—pañcaṅgiko samādhi.

Cha dhammā bhāvetabbā—cha anus­satiṭ­ṭhānāni.

Satta dhammā bhāvetabbā—satta bojjhaṅgā.

Aṭṭha dhammā bhāvetabbā—ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.

Nava dhammā bhāvetabbā—nava pāri­suddhi­pa­dhāni­yaṅgāni.

Dasa dhammā bhāvetabbā—dasa kasiṇāyatanāni.

Dve bhāvanā—lokiyā ca bhāvanā, lokuttarā ca bhāvanā.

Tisso bhāvanā—rūpā­vacara­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā, arūpā­vacara­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā, apariyā­panna­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā. Rūpā­vacara­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā atthi hīnā, atthi majjhā, atthi paṇītā. Arūpā­vacara­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā atthi hīnā, atthi majjhā, atthi paṇītā. Apariyā­panna­kusalā­naṃ dhammānaṃ bhāvanā paṇītā.

Catasso bhāvanā—dukkhasaccaṃ pariñ­ñā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto bhāveti, samudayasaccaṃ pahā­nappa­ṭi­ve­dhaṃ paṭivijjhanto bhāveti, nirodhasaccaṃ ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto bhāveti, maggasaccaṃ bhāva­nā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhanto bhāveti. Imā catasso bhāvanā. [4]

Aparāpi catasso bhāvanā—esanābhāvanā, paṭi­lābha­bhāvanā, ekarasabhāvanā, āsevanābhāvanā.

Katamā esanābhāvanā? Sabbesaṃ samādhiṃ samā­pajjan­tā­naṃ tattha jātā dhammā ekarasā hontīti—ayaṃ esanābhāvanā.

Katamā paṭi­lābha­bhāvanā? Sabbesaṃ samādhiṃ samāpannānaṃ tattha jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—ayaṃ paṭi­lābha­bhāvanā.

Katamā ekarasabhāvanā? Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ bhāvayato sad­dhindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ bhāvayato ­vīriyin­driyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ bhāvayato satindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ bhāvayato samā­dhindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Dassanaṭṭhena paññindriyaṃ bhāvayato paññindriyassa vasena cattāri indriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā.

Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṃ bhāvayato saddhābalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṃ bhāvayato vīriyabalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti— balānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṃ bhāvayato satibalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṃ bhāvayato samādhibalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṃ bhāvayato paññābalassa vasena cattāri balāni ekarasā hontīti—balānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā.

Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sati­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato sati­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pavicayaṭṭhena dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena vīriya­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato vīriya­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Pharaṇaṭṭhena pīti­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato pīti­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upasamaṭṭhena passad­dhi­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato passad­dhi­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhi­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato samā­dhi­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭhena upekkhā­sam­boj­jhaṅ­gaṃ bhāvayato upekkhā­sam­boj­jhaṅ­gassa vasena cha bojjhaṅgā ekarasā hontīti—bojjhaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā.

Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhiṃ bhāvayato sammādiṭṭhiyā vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappaṃ bhāvayato sam­māsaṅkap­passa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Parig­gahaṭ­ṭhena sammāvācaṃ bhāvayato sammāvācāya vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Samuṭṭhā­naṭ­ṭhena sammākammantaṃ bhāvayato sammā­kamman­tassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Vodānaṭṭhena sammāājīvaṃ bhāvayato sammāājīvassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Paggahaṭṭhena sammāvāyāmaṃ bhāvayato sammāvāyāmassa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sammāsatiṃ bhāvayato sammāsatiyā vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhiṃ bhāvayato sammā­samā­dhissa vasena satta maggaṅgā ekarasā hontīti—maggaṅgānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Ayaṃ ekarasabhāvanā.

Katamā āsevanābhāvanā? Idha bhikkhu pubbaṇ­ha­samayaṃ āsevati, majjhan­hika­samayampi āsevati, ­sāyan­ha­samayampi āsevati, purebhattampi āsevati, pacchā­bhattampi āsevati, purimepi yāme āsevati, majjhimepi yāme āsevati, pacchimepi yāme āsevati, rattimpi āsevati, divāpi āsevati, rattindivāpi āsevati, kāḷepi āsevati, juṇhepi āsevati, vassepi āsevati, hemantepi āsevati, gimhepi āsevati, purimepi vayokhandhe āsevati, majjhimepi vayokhandhe āsevati, pacchimepi vayokhandhe āsevati—ayaṃ āsevanābhāvanā. Imā catasso bhāvanā.

Aparāpi catasso bhāvanā—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā.

Kathaṃ tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Byāpādaṃ pajahato abyāpādavasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Thinamiddhaṃ pajahato ālo­kasaññā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Uddhaccaṃ pajahato avik­khepa­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Vicikicchaṃ pajahato dhamma­va­vatthā­na­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Avijjaṃ pajahato ñāṇavasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Aratiṃ pajahato pāmojjavasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Nīvaraṇe pajahato paṭha­maj­jhāna­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Vitakkavicāre pajahato dutiyaj­jhāna­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Pītiṃ pajahato tatiyaj­jhāna­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sukhadukkhe pajahato catut­thaj­jhāna­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā.

Rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ pajahato ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Ākāsānañ­cāyata­na­saññaṃ pajahato viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññaṃ pajahato ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññaṃ pajahato neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­patti­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā.

Niccasaññaṃ pajahato anic­cānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sukhasaññaṃ pajahato duk­khā­nu­passa­nāva­sena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Attasaññaṃ pajahato anat­tānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Nandiṃ pajahato nibbi­dānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Rāgaṃ pajahato virā­gānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Samudayaṃ pajahato niro­dhānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Ādānaṃ pajahato paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāva­sena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Ghanasaññaṃ pajahato kha­yā­nu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Āyūhanaṃ pajahato vayānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Dhuvasaññaṃ pajahato vipari­ṇā­mānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Nimittaṃ pajahato ani­mit­tānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Paṇidhiṃ pajahato appa­ṇihitā­nu­passa­nāva­sena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Abhinivesaṃ pajahato suñña­tānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sārādā­nābhini­ve­saṃ pajahato adhipaññā dhamma­vi­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sammo­hābhini­ve­saṃ pajahato yathā­bhūta­ñāṇadas­sana­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Āla­yābhini­ve­saṃ pajahato ādīna­vānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Appaṭisaṅkhaṃ pajahato paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāva­sena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sañño­gābhini­ve­saṃ pajahato ­vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nā­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā.

Diṭṭhekaṭṭhe kilese pajahato sotā­patti­magga­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Oḷārike kilese pajahato sakadā­gāmi­magga­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti— tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Anusahagate kilese pajahato anāgā­mi­magga­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Sabbakilese pajahato arahat­ta­magga­vasena jātā dhammā aññamaññaṃ nātivattantīti—tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā. Evaṃ tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativat­ta­naṭ­ṭhena bhāvanā.

Kathaṃ indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṃ pajahato abyāpādavasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā … pe … sabbakilese pajahato arahat­ta­magga­vasena pañcindriyāni ekarasā hontīti—indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā. Evaṃ indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā.

Kathaṃ tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṃ pajahato nekkham­ma­vasena vīriyaṃ vāhetīti—tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā. Byāpādaṃ pajahato abyāpādavasena vīriyaṃ vāhetīti—tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā … pe … sabbakilese pajahato arahat­ta­magga­vasena vīriyaṃ vāhetīti— tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā. Evaṃ tadupaga­vīri­yavāha­naṭ­ṭhena bhāvanā.

Kathaṃ āsevanaṭṭhena bhāvanā? Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammaṃ āsevatīti— āsevanaṭṭhena bhāvanā. Byāpādaṃ pajahanto abyāpādaṃ āsevatīti—āsevanaṭṭhena bhāvanā … pe … sabbakilese pajahanto arahattamaggaṃ āsevatīti—āsevanaṭṭhena bhāvanā. Evaṃ āsevanaṭṭhena bhāvanā.

Imā catasso bhāvanā rūpaṃ passanto bhāveti, vedanaṃ passanto bhāveti, saññaṃ passanto bhāveti, saṅkhāre passanto bhāveti, viññāṇaṃ passanto bhāveti, cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena passanto bhāveti. Ye ye dhammā bhāvitā honti te te dhammā ekarasā honti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā bhāvetabbāti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti. [4]

Bhāve­tabba­niddeso.
Catut­tha­bhā­ṇavāro.

Kathaṃ “ime dhammā sacchikātabbā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Eko dhammo sacchikātabbo—akuppā cetovimutti.

Dve dhammā sacchikātabbā—vijjā ca vimutti ca.

Tayo dhammā sacchikātabbā—tisso vijjā.

Cattāro dhammā sacchikātabbā—cattāri sāmaññaphalāni.

Pañca dhammā sacchikātabbā—pañca dhammakkhandhā.

Cha dhammā sacchikātabbā—cha abhiññā.

Satta dhammā sacchikātabbā—satta khīṇā­sava­balāni.

Aṭṭha dhammā sacchikātabbā—aṭṭha vimokkhā.

Nava dhammā sacchikātabbā—nava anu­pubba­nirodhā.

Dasa dhammā sacchikātabbā—dasa asekkhā dhammā.

“Sabbaṃ, bhikkhave, sacchikātabbaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ sacchikātabbaṃ? Cakkhu, bhikkhave, sacchikātabbaṃ; rūpā sacchikātabbā; cakkhuviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ; cak­khu­samphasso sacchikātabbo; yampidaṃ cak­khu­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi sacchikātabbaṃ. Sotaṃ sacchikātabbaṃ; saddā sacchikātabbā … pe … ghānaṃ sacchikātabbaṃ; gandhā sacchikātabbā … jivhā sacchikātabbā; rasā sacchikātabbā … kāyo sacchikātabbo; phoṭṭhabbā sacchikātabbā … mano sacchikātabbo; dhammā sacchikātabbā; manoviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ; manosamphasso sacchikātabbo; yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā, tampi sacchikātabbaṃ”. Rūpaṃ passanto sacchikaroti, vedanaṃ passanto sacchikaroti, saññaṃ passanto sacchikaroti, saṅkhāre passanto sacchikaroti, viññāṇaṃ passanto sacchikaroti. Cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena passanto sacchikaroti. Ye ye dhammā sacchikatā honti te te dhammā phassitā honti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā ­sacchi­kātab­bāti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇan”ti.

Kathaṃ “ime dhammā hānabhāgiyā, ime dhammā ṭhitibhāgiyā, ime dhammā visesabhāgiyā, ime dhammā nibbedha­bhāgiyā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Avitak­ka­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Dutiyassa jhānassa lābhiṃ vitak­ka­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Upekkhā­su­kha­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Tatiyassa jhānassa lābhiṃ pīti­su­kha­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Aduk­kha­ma­su­kha­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Catutthassa jhānassa lābhiṃ upekkhā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Ākāsānañ­cāyata­na­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Ākāsānañ­cāyata­nassa lābhiṃ rūpasahagatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati—ṭhitibhāgiyo dhammo. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­nassa lābhiṃ ākāsānañ­cāyata­na­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati— ṭhitibhāgiyo dhammo. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti— visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo.

Ākiñ­cañ­ñā­yatanassa lābhiṃ viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—hānabhāgiyo dhammo. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati— ṭhitibhāgiyo dhammo. Neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti—visesabhāgiyo dhammo. Nibbidā­saha­gatā sañ­ñāmana­sikārā samudācaranti virāgū­pasaṃ­hitā—nibbedha­bhāgiyo dhammo. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ime dhammā hānabhāgiyā, ime dhammā ṭhitibhāgiyā, ime dhammā visesabhāgiyā, ime dhammā nibbedha­bhāgi­yāti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ”.

Kathaṃ “sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ? “Rūpaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ.

Kathaṃ “idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ duk­kha­sa­muda­yaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ?

Tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ, soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ; saṃkhittena pañcu­pādā­nak­khan­dhā dukkhā.

Tattha katamā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho—ayaṃ vuccati jāti.

Tattha katamā jarā yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko— ayaṃ vuccati jarā.

Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvi­tin­driyas­supac­chedo—idaṃ vuccati maraṇaṃ.

Tattha katamo soko? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhib­yasa­nena vā phuṭṭhassa, aññata­rañ­ñata­rena byasanena samannāgatassa, aññata­rañ­ñata­rena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ—ayaṃ vuccati soko.

Tattha katamo paridevo? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhib­yasa­nena vā phuṭṭhassa, aññata­rañ­ñata­rena byasanena samannāgatassa, aññata­rañ­ñata­rena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā, paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṃ—ayaṃ vuccati paridevo.

Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāya­samphas­sa­jaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, kāya­samphas­sajā asātā dukkhā vedanā—idaṃ vuccati dukkhaṃ.

Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ, ceto­samphas­sa­jaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, ceto­samphas­sajā asātā dukkhā vedanā—idaṃ vuccati domanassaṃ.

Tattha katamo upāyāso? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhib­yasa­nena vā phuṭṭhassa, aññata­rañ­ñata­rena byasanena samannāgatassa, aññata­rañ­ñata­rena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsanā upāyāsanā āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ—ayaṃ vuccati upāyāso.

Tattha katamo appiyehi sampayogo dukkho? Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogak­khema­kāmā, yā tehi saddhiṃ saṅgati samāgamo samodhānaṃ missībhāvo—ayaṃ vuccati appiyehi sampayogo dukkho.

Tattha katamo piyehi vippayogo dukkho? Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, yā tehi saddhiṃ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ amissībhāvo—ayaṃ vuccati piyehi vippayogo dukkho.

Tattha katamaṃ yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ? Jātidhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati—“aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā”ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ—idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. Jarādhammānaṃ sattānaṃ … pe … byādhi­dhammānaṃ sattānaṃ … maraṇa­dhammā­naṃ sattānaṃ … soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sa­dhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati—“aho vata mayaṃ na soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyā­sa­dhammā assāma, na ca vata no soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā āgaccheyyun”ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ—idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Tattha katame saṃkhittena pañcu­pādā­nak­khan­dhā dukkhā? Seyyathidaṃrūpupā­dā­nak­khan­dho, vedanupā­dā­nak­khan­dho, saññu­pādā­nak­khan­dho, saṅ­khā­ru­pādā­nak­khan­dho, viñ­ñāṇupā­dā­nak­khan­dho—ime vuccanti saṃkhittena pañcu­pādā­nak­khan­dhā dukkhā. Idaṃ vuccati dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

Tattha katamaṃ duk­kha­sa­muda­yaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandi­rāga­saha­gatā tatra­tat­rā­bhinan­dinī, seyyathidaṃ—kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, sā kho panesā taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke … pe … ghānaṃ loke … jivhā loke … kāyo loke … mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ … pe … dhammā loke … cakkhuviññāṇaṃ loke … pe … manoviññāṇaṃ loke … cak­khu­samphasso loke … pe … manosamphasso loke … cak­khu­samphas­sajā vedanā loke … pe … mano­samphas­sajā vedanā loke … rūpasaññā loke … pe … dhammasaññā loke … rūpasañcetanā loke … pe … dhamma­sañ­cetanā loke … rūpataṇhā loke … pe … dhammataṇhā loke … rūpavitakko loke … pe … dhammavitakko loke … rūpavicāro loke … pe … dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Idaṃ vuccati duk­kha­sa­muda­yaṃ ariyasaccaṃ.

Tattha katamaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesa­virāga­nirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, sā kho panesā taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhuloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati … pe … dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Idaṃ vuccati dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ.

Tattha katamaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ—sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ—ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.

Tattha katamo sammāsaṅkappo? Nekkham­ma­saṅkappo, abyāpā­da­saṅkappo, avihiṃ­sā­saṅkappo—ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.

Tattha katamā sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṃ vuccati sammāvācā.

Tattha katamo sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu­micchā­cārā veramaṇī—ayaṃ vuccati sammākammanto.

Tattha katamo sammāājīvo? Idha ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappeti—ayaṃ vuccati sammāājīvo.

Tattha katamo sammāvāyāmo? Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya … pe … anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya … pe … uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati—ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.

Tattha katamā sammāsati? Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Vedanāsu … pe … citte … pe … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ— ayaṃ vuccati sammāsati.

Tattha katamo sammāsamādhi? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitak­ka­vicārā­naṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti—“upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanas­sa­do­manas­sā­naṃ atthaṅgamā aduk­kha­ma­su­khaṃ upekkhā­sati­pāri­suddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati sammāsamādhi. Idaṃ vuccati duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ duk­kha­sa­muda­yaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā ariyasaccan”ti sotāvadhānaṃ, taṃpajānanā paññā sutamaye ñāṇaṃ. Evaṃ sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṃ.

Suta­mayañā­ṇanid­deso paṭhamo.

1.1.2. Sīla­maya­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ sutvāna saṃvare paññā sīlamaye ñāṇaṃ? Pañca sīlāni—­pariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ, apariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ, pari­puṇṇa­pāri­suddhi­sīlaṃ, aparāmaṭ­ṭha­pāri­suddhi­sīlaṃ, paṭippas­sad­dhi­pāri­suddhi­sīlanti.

Tattha katamaṃ ­pariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ? Anupa­sam­pannā­naṃ ­pariyan­ta­sikkhā­padā­naṃ—idaṃ ­pariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ.

Katamaṃ apariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ? Upasampannānaṃ apariyan­ta­sikkhā­padā­naṃ— idaṃ apariyan­ta­pāri­suddhi­sīlaṃ.

Katamaṃ pari­puṇṇa­pāri­suddhi­sīlaṃ? Puthuj­jana­kal­yāṇa­kānaṃ kusaladhamme yuttānaṃ sekkha­pariyante pari­pūra­kā­rī­naṃ kāye ca jīvite ca anapekkhānaṃ paric­cat­ta­jīvitā­naṃ—idaṃ pari­puṇṇa­pāri­suddhi­sīlaṃ.

Katamaṃ aparāmaṭ­ṭha­pāri­suddhi­sīlaṃ? Sattannaṃ sekkhānaṃ—idaṃ aparāmaṭ­ṭha­pāri­suddhi­sīlaṃ.

Katamaṃ paṭippas­sad­dhi­pāri­suddhi­sīlaṃ? Tathā­gata­sāvakā­naṃ khīṇāsavānaṃ pac­ce­ka­buddhā­naṃ tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammā­sambud­dhā­naṃ—idaṃ paṭippas­sad­dhi­pāri­suddhi­sīlaṃ.

Atthi sīlaṃ pariyantaṃ, atthi sīlaṃ apariyantaṃ.

Tattha katamaṃ taṃ sīlaṃ pariyantaṃ? Atthi sīlaṃ lābha­pariyan­taṃ, atthi sīlaṃ yasapariyantaṃ, atthi sīlaṃ ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ aṅgapariyantaṃ, atthi sīlaṃ jīvita­pariyan­taṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ lābha­pariyan­taṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati—idaṃ taṃ sīlaṃ lābha­pariyan­taṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ yasapariyantaṃ? Idhekacco yasahetu yasapaccayā yasakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati—idaṃ taṃ sīlaṃ yasapariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ ñātipariyantaṃ? Idhekacco ñātihetu ñātipaccayā ñātikāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati—idaṃ taṃ sīlaṃ ñātipariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ aṅgapariyantaṃ? Idhekacco aṅgahetu aṅgapaccayā aṅgakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati—idaṃ taṃ sīlaṃ aṅgapariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ jīvita­pariyan­taṃ? Idhekacco jīvitahetu jīvitapaccayā jīvitakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati—idaṃ taṃ sīlaṃ jīvita­pariyan­taṃ. Evarūpāni sīlāni khaṇḍāni chiddāni sabalāni kammāsāni na bhujissāni na viññup­pasat­thāni parāmaṭṭhāni asamā­dhi­saṃ­vatta­ni­kāni na avippa­ṭisāra­vatthu­kāni na ­pāmoj­ja­vatthu­kāni na pītivatthukāni na passad­dhi­vatthu­kāni na sukha­vatthu­kāni na samā­dhi­vatthu­kāni na yathā­bhūta­ñāṇadas­sana­vatthu­kāni na ekanta­nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti—idaṃ taṃ sīlaṃ pariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ apariyantaṃ? Atthi sīlaṃ na lābha­pariyan­taṃ, atthi sīlaṃ na yasapariyantaṃ, atthi sīlaṃ na ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ na aṅgapariyantaṃ, atthi sīlaṃ na jīvita­pariyan­taṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ na lābha­pariyan­taṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati. Idaṃ taṃ sīlaṃ na lābha­pariyan­taṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ na yasapariyantaṃ? Idhekacco yasahetu yasapaccayā yasakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati. Idaṃ taṃ sīlaṃ na yasapariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ na ñātipariyantaṃ? Idhekacco ñātihetu ñātipaccayā ñātikāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati. Idaṃ taṃ sīlaṃ na ñātipariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ na aṅgapariyantaṃ? Idhekacco aṅgahetu aṅgapaccayā aṅgakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati. Idaṃ taṃ sīlaṃ na aṅgapariyantaṃ.

Katamaṃ taṃ sīlaṃ na jīvita­pariyan­taṃ? Idhekacco jīvitahetu jīvitapaccayā jīvitakāraṇā yathā­samā­dinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati. Idaṃ taṃ sīlaṃ na jīvita­pariyan­taṃ. Evarūpāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññup­pasat­thāni aparāmaṭṭhāni samā­dhi­saṃ­vatta­ni­kāni avippa­ṭisāra­vatthu­kāni ­pāmoj­ja­vatthu­kāni pītivatthukāni passad­dhi­vatthu­kāni sukha­vatthu­kāni samā­dhi­vatthu­kāni yathā­bhūta­ñāṇadas­sana­vatthu­kāni ekanta­nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti—idaṃ taṃ sīlaṃ apariyantaṃ.

Kiṃ sīlaṃ? Kati sīlāni? Kiṃ samuṭṭhānaṃ sīlaṃ? Kati dhamma­samo­dhānaṃ sīlaṃ?

Kiṃ sīlanti cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīlaṃ.

Kati sīlānīti tīṇi sīlāni—kusalasīlaṃ, akusalasīlaṃ, abyākatasīlaṃ.

Kiṃ samuṭṭhānaṃ sīlanti kusala­citta­sa­muṭṭhā­naṃ kusalasīlaṃ, akusa­la­citta­sa­muṭṭhā­naṃ akusalasīlaṃ, abyāka­ta­citta­sa­muṭṭhā­naṃ abyākatasīlaṃ.

Kati dhamma­samo­dhānaṃ sīlanti saṃ­vara­samo­dhānaṃ sīlaṃ, avī­tik­ka­ma­samo­dhānaṃ sīlaṃ, tathābhāve jāta­cetanā­samo­dhānaṃ sīlaṃ.

Pāṇātipātaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Adinnādānaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Kāmesu­micchā­cāraṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Musāvādaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Pisuṇaṃ vācaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Pharusaṃ vācaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Samphappalāpaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Abhijjhaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Byāpādaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Micchādiṭṭhiṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ.

Nekkhammena kāmacchandaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Abyāpādena byāpādaṃ saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ. Ālokasaññāya thinamiddhaṃ … avik­khepaṭ­ṭhena uddhaccaṃ … dhamma­va­vatthā­nena vicikicchaṃ … ñāṇena avijjaṃ … pāmojjena aratiṃ ….

Paṭhamena jhānena nīvaraṇe … dutiyena jhānena vitakkavicāre … tatiyena jhānena pītiṃ … catutthena jhānena sukhadukkhaṃ … ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ … viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā ākāsānañ­cāyata­na­saññaṃ … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññaṃ … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññaṃ.

Anic­cānu­passa­nāya niccasaññaṃ … duk­khā­nu­passa­nāya sukhasaññaṃ … anattā anupassanāya attasaññaṃ … nibbi­dānu­passa­nāya nandiṃ … virā­gānu­passa­nāya rāgaṃ … niro­dhānu­passa­nāya samudayaṃ … paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya ādānaṃ … kha­yā­nu­passa­nāya ghanasaññaṃ … vayānu­passa­nāya āyūhanaṃ … vipari­ṇā­mānu­passa­nāya dhuvasaññaṃ … ani­mit­tānu­passa­nāya nimittaṃ … appa­ṇihitā­nu­passa­nāya paṇidhiṃ … suñña­tānu­passa­nāya abhinivesaṃ … adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­nāya sārādā­nābhini­ve­saṃ … yathā­bhūta­ñāṇadas­sa­nena sammo­hābhini­ve­saṃ … ādīna­vānu­passa­nāya āla­yābhini­ve­saṃ … paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāya appaṭisaṅkhaṃ … ­vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nāya sañño­gābhini­ve­saṃ ….

Sotā­patti­mag­gena diṭṭhekaṭṭhe kilese … sakadā­gāmi­mag­gena oḷārike kilese … anāgāmimaggena aṇusahagate kilese … arahat­ta­mag­gena sabbakilese saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, avī­tik­ka­maṭ­ṭhena sīlaṃ.

Pañca sīlāni—pāṇātipātassa pahānaṃ sīlaṃ, veramaṇī sīlaṃ, cetanā sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīlaṃ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṃvattanti, pāmojjāya saṃvattanti, pītiyā saṃvattanti, passaddhiyā saṃvattanti, somanassāya saṃvattanti, āsevanāya saṃvattanti, bhāvanāya saṃvattanti, bahulīkammāya saṃvattanti, alaṅkārāya saṃvattanti, parikkhārāya saṃvattanti, parivārāya saṃvattanti, pāripūriyā saṃvattanti, ekanta­nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

Evarūpānaṃ sīlānaṃ saṃ­vara­pāri­suddhi adhisīlaṃ, saṃ­vara­pāri­suddhiyā ṭhitaṃ cittaṃ na vikkhepaṃ gacchati, avik­khepa­pāri­suddhi adhicittaṃ saṃ­vara­pāri­suddhiṃ sammā passati, avik­khepa­pāri­suddhiṃ sammā passati. ­Dassa­na­pāri­suddhi adhipaññā. Yo tattha saṃvaraṭṭho, ayaṃ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṃ adhi­citta­sikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṃ adhipañ­ñā­sikkhā.

Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto sikkhati, passanto sikkhati, paccavekkhanto sikkhati, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṃ paggaṇhanto sikkhati, satiṃ upaṭṭhapento sikkhati, cittaṃ samādahanto sikkhati, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṃ parijānanto sikkhati, pahātabbaṃ pajahanto sikkhati, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkhati, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkhati.

Pañca sīlāni—adinnādānassa … kāmesu­micchā­cārassa … musāvādassa … pisuṇāya vācāya … pharusāya vācāya … samphap­palā­passa … abhijjhāya … byāpādassa … micchādiṭṭhiyā …

Nekkhammena kāmacchandassa … abyāpādena byāpādassa … ālokasaññāya thinamiddhassa … avikkhepena uddhaccassa … dhamma­va­vatthā­nena vicikicchāya … ñāṇena avijjāya … pāmojjena aratiyā …

Paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṃ … dutiyena jhānena vitak­ka­vicārā­naṃ … tatiyena jhānena pītiyā … catutthena jhānena sukhadukkhānaṃ … ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya … viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā ākāsānañ­cāyata­na­saññāya … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññāya … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññāya …

Anic­cānu­passa­nāya niccasaññāya … duk­khā­nu­passa­nāya sukhasaññāya … anat­tānu­passa­nāya attasaññāya … nibbi­dānu­passa­nāya nandiyā … virā­gānu­passa­nāya rāgassa … niro­dhānu­passa­nāya samudayassa … paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya ādānassa … kha­yā­nu­passa­nāya ghanasaññāya … vayānu­passa­nāya āyūhanassa … vipari­ṇā­mānu­passa­nāya dhuvasaññāya … ani­mit­tānu­passa­nāya nimittassa … appa­ṇihitā­nu­passa­nāya paṇidhiyā … suñña­tānu­passa­nāya abhinivesassa … adhipañ­ñā­dhamma­vi­passa­nāya sārā­gābhini­ve­sassa … yathā­bhūta­ñāṇadas­sa­nena sammo­hābhini­ve­sassa … ādīna­vānu­passa­nāya āla­yābhini­ve­sassa … paṭi­saṅ­khā­nu­passa­nāya appaṭisaṅkhāya … ­vivaṭ­ṭa­nānu­passa­nāya sañño­gābhini­ve­sassa.

Sotā­patti­mag­gena diṭṭhe­kaṭṭhā­naṃ kilesānaṃ … sakadā­gāmi­mag­gena oḷārikānaṃ kilesānaṃ … anāgāmimaggena anusahagatānaṃ kilesānaṃ … arahat­ta­mag­gena sabbakilesānaṃ pahānaṃ sīlaṃ, veramaṇī sīlaṃ, cetanā sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīlaṃ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṃvattanti, pāmojjāya saṃvattanti, pītiyā saṃvattanti, passaddhiyā saṃvattanti, somanassāya saṃvattanti, āsevanāya saṃvattanti, bhāvanāya saṃvattanti, bahulīkammāya saṃvattanti, alaṅkārāya saṃvattanti, parikkhārāya saṃvattanti, parivārāya saṃvattanti, pāripūriyā saṃvattanti, ekanta­nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

Evarūpānaṃ sīlānaṃ saṃ­vara­pāri­suddhi adhisīlaṃ. Saṃ­vara­pāri­suddhiyā ṭhitaṃ cittaṃ avikkhepaṃ gacchati, avik­khepa­pāri­suddhi adhicittaṃ. Saṃ­vara­pāri­suddhiṃ sammā passati, avik­khepa­pāri­suddhiṃ sammā passati. ­Dassa­na­pāri­suddhi adhipaññā. Yo tattha saṃvaraṭṭho, ayaṃ adhisīlasikkhā. Yo tattha avikkhepaṭṭho, ayaṃ adhi­citta­sikkhā. Yo tattha dassanaṭṭho, ayaṃ adhipañ­ñā­sikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto sikkhati, passanto sikkhati, paccavekkhanto sikkhati, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṃ paggaṇhanto sikkhati, satiṃ upaṭṭhapento sikkhati, cittaṃ samādahanto sikkhati, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṃ parijānanto sikkhati pahātabbaṃ pajahanto sikkhati, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkhati, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkhati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sutvāna saṃvare paññā sīlamaye ñāṇaṃ”.

Sīla­maya­ñāṇa­niddeso dutiyo.

1.1.3. Samā­dhi­bhāva­nā­mayañā­ṇanid­desa

Kathaṃ saṃvaritvā samādahane paññā samā­dhi­bhāva­nā­maye ñāṇaṃ?

Eko samādhi—cittassa ekaggatā.

Dve samādhī—lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi.

Tayo samādhī—savitak­ka­savi­cāro samādhi, avitak­ka­vicāra­matto samādhi, avitak­ka­avi­cāro samādhi.

Cattāro samādhī—hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedha­bhāgiyo samādhi.

Pañca samādhī—pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā, ālokapharaṇatā, pacca­vek­kha­ṇā­nimittaṃ.

Cha samādhī—buddhā­nus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, dham­mānus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, saṃ­ghānus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, sīlānus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, cāgā­nus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, deva­tānus­sati­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi.

Satta samādhī—samā­dhi­kusalatā, samādhissa samā­patti­kusalatā, samādhissa ṭhitikusalatā, samādhissa vuṭṭhā­na­kusalatā, samādhissa kalla­tā­kusa­latā, samādhissa gocarakusalatā, samādhissa abhi­nīhā­ra­kusalatā.

Aṭṭha samādhī—pathavī­ka­siṇa­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, āpo­kasiṇa­vasena … pe … tejo­kasiṇa­vasena … vāyo­kasiṇa­vasena … nīlakasi­ṇa­vasena … pīta­kasiṇa­vasena … lohita­ka­si­ṇava­sena … odāta­kasiṇa­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi.

Nava samādhī—rūpāvacaro samādhi atthi hīno, atthi majjho, atthi paṇīto; arūpāvacaro samādhi atthi hīno, atthi majjho, atthi paṇīto; suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

Dasa samādhī—uddhumā­ta­ka­saññāva­sena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, vinī­la­kasaññā­vasena … vipubba­kasaññā­vasena … vic­chidda­ka­saññāva­sena … vik­khā­yi­ta­kasaññā­vasena … ­vikkhit­ta­ka­saññāva­sena … hata­vikkhit­ta­ka­saññāva­sena … lohita­ka­saññāva­sena … puḷa­vaka­sañ­ñāva­sena … aṭṭhi­ka­saññāva­sena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Ime pañcapaññāsa samādhī.

Api ca pañcavīsati samādhissa samādhiṭṭhā—parig­gahaṭ­ṭhena samādhi, parivāraṭṭhena samādhi, paripūraṭṭhena samādhi, ekaggaṭṭhena samādhi, avik­khepaṭ­ṭhena samādhi, avisāraṭṭhena samādhi, anāvilaṭṭhena samādhi, aniñjanaṭṭhena samādhi, vimuttaṭṭhena samādhi, ekat­tu­paṭṭhā­na­vasena cittassa ṭhitattā samādhi, samaṃ esatīti samādhi, visamaṃ nesatīti samādhi, samaṃ esitattā samādhi, visamaṃ nesitattā samādhi, samaṃ ādiyatīti samādhi, visamaṃ nādiyatīti samādhi, samaṃ ādinnattā samādhi, visamaṃ anādinnattā samādhi, samaṃ paṭipajjatīti samādhi, visamaṃ nap­paṭi­pajja­tīti samādhi, samaṃ paṭipannattā samādhi, visamaṃ nap­paṭi­pannattā samādhi, samaṃ jhāyatīti samādhi, visamaṃ jhāpetīti samādhi, samaṃ jhātattā samādhi, visamaṃ jhāpitattā samādhi, samo ca hito ca sukho cāti samādhi. Ime pañcavīsati samādhissa samādhiṭṭhā. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“saṃvaritvā samādahane paññā samā­dhi­bhāva­nā­maye ñāṇaṃ”.

Samā­dhi­bhāva­nā­mayañā­ṇanid­deso tatiyo.

1.1.4. Dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ? Avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca pali­bodhaṭ­ṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā pac­ca­ya­samup­pannā. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca pali­bodhaṭ­ṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā pac­ca­ya­samup­pannā. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Saṅkhārā viññāṇassa … pe … viññāṇaṃ nāmarūpassa … nāmarūpaṃ saḷāyatanassa … saḷāyatanaṃ phassassa … phasso vedanāya … vedanā taṇhāya … taṇhā upādānassa … upādānaṃ bhavassa … bhavo jātiyā … jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca pali­bodhaṭ­ṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca pali­bodhaṭ­ṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca. Imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti— pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā. Ubhopete dhammā hetu­sa­mup­pan­nāti— pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā. Ubhopete dhammā hetu­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Saṅkhārā hetu, viññāṇaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ … pe … viññāṇaṃ hetu, nāmarūpaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ … nāmarūpaṃ hetu, saḷāyatanaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ … saḷāyatanaṃ hetu, phasso hetusamuppanno … phasso hetu, vedanā hetusamuppannā … vedanā hetu, taṇhā hetusamuppannā … taṇhā hetu, upādānaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ … upādānaṃ hetu, bhavo hetusamuppanno … bhavo hetu, jāti hetusamuppannā … jāti hetu, jarāmaraṇaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā hetu­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ jāti hetu, jarāmaraṇaṃ hetu­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā hetu­sa­mup­pan­nāti— pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Avijjā paṭiccā, saṅkhārā paṭic­ca­samup­pannā. Ubhopete dhammā paṭic­ca­samup­pannāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ avijjā paṭiccā, saṅkhārā paṭic­ca­samup­pannā. Ubhopete dhammā paṭic­ca­samup­pannāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Saṅkhārā paṭiccā, viññāṇaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ … pe … viññāṇaṃ paṭiccaṃ, nāmarūpaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ … nāmarūpaṃ paṭiccaṃ, saḷāyatanaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ … saḷāyatanaṃ paṭiccaṃ, phasso paṭic­ca­samup­panno … phasso paṭicco, vedanā paṭic­ca­samup­pannā … vedanā paṭiccā, taṇhā paṭic­ca­samup­pannā … taṇhā paṭiccā, upādānaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ … upādānaṃ paṭiccaṃ, bhavo paṭic­ca­samup­panno … bhavo paṭicco, jāti paṭic­ca­samup­pannā … jāti paṭiccā, jarāmaraṇaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ. Ubhopete dhammā paṭic­ca­samup­pannāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ jāti paṭiccā, jarāmaraṇaṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ. Ubhopete dhammā paṭic­ca­samup­pannāti— pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Avijjā paccayo, saṅkhārā pac­ca­ya­samup­pannā. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ avijjā paccayo, saṅkhārā pac­ca­ya­samup­pannā. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Saṅkhārā paccayā, viññāṇaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ … pe … viññāṇaṃ paccayo, nāmarūpaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ … nāmarūpaṃ paccayo, saḷāyatanaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ … saḷāyatanaṃ paccayo, phasso pac­ca­ya­samup­panno … phasso paccayo, vedanā pac­ca­ya­samup­pannā … vedanā paccayo, taṇhā pac­ca­ya­samup­pannā … taṇhā paccayo, upādānaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ … upādānaṃ paccayo, bhavo pac­ca­ya­samup­panno … bhavo paccayo, jāti pac­ca­ya­samup­pannā … jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ pac­ca­ya­sa­mup­pan­naṃ. Ubhopete dhammā pac­ca­ya­sa­mup­pan­nāti—pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ.

Purima­kamma­bhavas­miṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā purima­kamma­bhavas­miṃ idha paṭisandhiyā paccayā. Idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā idhu­papat­ti­bhavas­miṃ purekatassa kammassa paccayā. Idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā. Āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṃ upapat­ti­bhavas­miṃ idha katassa kammassa paccayā. Itime catusaṅkhepe tayo addhe tisandhiṃ vīsatiyā ākārehi paṭic­ca­samup­pādaṃ jānāti passati aññāti paṭivijjhati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “pac­ca­ya­parig­gahe paññā dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇaṃ”.

Dhammaṭ­ṭhiti­ñāṇa­niddeso catuttho.

1.1.5. Samma­sanañā­ṇanid­desa

Kathaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­nā­naṃ dhammānaṃ saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ?

Yaṃ kiñci rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ.

Yā kāci vedanā … pe … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ.

Cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavattheti ekaṃ sammasanaṃ.

Rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭ­ṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Vedanā … pe … saññā … pe … saṅkhārā … pe … viññāṇaṃ … pe … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭ­ṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha­dhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha­dhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Bhavapaccayā jāti, asati … pe … upādānapaccayā bhavo, asati … pe … taṇhāpaccayā upādānaṃ, asati … pe … vedanāpaccayā taṇhā, asati … pe … phassapaccayā vedanā, asati … pe … saḷāya­tana­pac­cayā phasso, asati … pe … nāmarū­papaccayā saḷāyatanaṃ, asati … pe … viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, asati … pe … saṅ­khā­ra­pac­cayā viññāṇaṃ, asati … pe … avijjāpaccayā saṅkhārā, asati avijjāya natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ … anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, asati avijjāya natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“atītā­nāgata­pac­cup­pan­nā­naṃ dhammānaṃ saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ”.

Samma­sanañā­ṇanid­deso pañcamo.

1.1.6. Udayab­baya­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ paccuppannānaṃ dhammānaṃ vipari­ṇāmā­nu­passane paññā udayab­bayā­nu­passane ñāṇaṃ? Jātaṃ rūpaṃ paccuppannaṃ, tassa nib­bat­ti­lak­kha­ṇaṃ udayo, vipari­ṇāma­lak­kha­ṇaṃ vayo, anupassanā ñāṇaṃ. Jātā vedanā … jātā saññā … jātā saṅkhārā … jātaṃ viññāṇaṃ … jātaṃ cakkhu … pe … jāto bhavo paccuppanno, tassa nib­bat­ti­lak­kha­ṇaṃ udayo, vipari­ṇāma­lak­kha­ṇaṃ vayo, anupassanā ñāṇaṃ.

Pañcannaṃ khandhānaṃ udayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati? Pañcannaṃ khandhānaṃ udayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati; udayabbayaṃ passanto paññāsa lakkhaṇāni passati.

Rūpak­khan­dhassa udayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati? Veda­nāk­khan­dhassa … pe … sañ­ñāk­khan­dhassa … pe … saṅ­khā­rak­khan­dhassa … pe … viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṃ passanto kati lakkhaṇāni passati? Rūpak­khan­dhassa udayaṃ passanto pañca lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto pañca lakkhaṇāni passati; udayabbayaṃ passanto dasa lakkhaṇāni passati. Veda­nāk­khan­dhassa … pe … sañ­ñāk­khan­dhassa … saṅ­khā­rak­khan­dhassa … viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passanto pañca lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto pañca lakkhaṇāni passati; udayabbayaṃ passanto dasa lakkhaṇāni passati.

Rūpak­khan­dhassa udayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā rūpasamudayoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa udayaṃ passati. Taṇhāsamudayā rūpasamudayoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa udayaṃ passati. Kammasamudayā rūpasamudayoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa udayaṃ passati. Āhārasamudayā rūpasamudayoti— pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa udayaṃ passati. Nib­bat­ti­lak­kha­ṇaṃ passantopi rūpak­khan­dhassa udayaṃ passati. Rūpak­khan­dhassa udayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati.

Vayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā rūpanirodhoti— pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa vayaṃ passati. Taṇhānirodhā rūpanirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa vayaṃ passati. Kammanirodhā rūpanirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa vayaṃ passati. Āhāranirodhā rūpanirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena rūpak­khan­dhassa vayaṃ passati. Vipari­ṇāma­lak­kha­ṇaṃ passantopi rūpak­khan­dhassa vayaṃ passati. Rūpak­khan­dhassa vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṃ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati.

Veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā vedanā­sa­muda­yoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passati. Taṇhāsamudayā vedanā­sa­muda­yoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passati. Kammasamudayā vedanā­sa­muda­yoti— pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passati. Phassasamudayā vedanā­sa­muda­yoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passati. Nib­bat­ti­lak­kha­ṇaṃ passantopi veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passati. Veda­nāk­khan­dhassa udayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati.

Vayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā vedanā­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passati. Taṇhānirodhā vedanā­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passati. Kammanirodhā vedanā­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passati. Phassanirodhā vedanā­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passati. Vipari­ṇāma­lak­kha­ṇaṃ passantopi veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passati. Veda­nāk­khan­dhassa vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṃ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati.

Sañ­ñāk­khan­dhassa … pe … saṅ­khā­rak­khan­dhassa … pe … viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjāsamudayā viñ­ñā­ṇa­sa­muda­yoti— pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passati. Taṇhāsamudayā viñ­ñā­ṇa­sa­muda­yoti pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passati. Kammasamudayā viñ­ñā­ṇa­sa­muda­yoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passati. Nāmarūpa­sa­mudayā viñ­ñā­ṇa­sa­muda­yoti—pac­ca­ya­sa­muda­yaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passati. Nib­bat­ti­lak­kha­ṇaṃ passantopi viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passati. Viññā­ṇak­khan­dhassa udayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati.

Vayaṃ passanto katamāni pañca lakkhaṇāni passati? Avijjānirodhā viñ­ñā­ṇa­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passati. Taṇhānirodhā viñ­ñā­ṇa­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passati. Kammanirodhā viñ­ñā­ṇa­nirodhoti—pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passati. Nāmarūpa­nirodhā viñ­ñā­ṇa­nirodhoti— pac­ca­ya­nirodhaṭ­ṭhena viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passati. Vipari­ṇāma­lak­kha­ṇaṃ passantopi viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passati. Viññā­ṇak­khan­dhassa vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Udayabbayaṃ passanto imāni dasa lakkhaṇāni passati.

Pañcannaṃ khandhānaṃ udayaṃ passanto imāni pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto imāni pañcavīsati lakkhaṇāni passati, udayabbayaṃ passanto imāni paññāsa lakkhaṇāni passati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“paccuppannānaṃ dhammānaṃ vipari­ṇāmā­nu­passane paññā udayab­bayā­nu­passane ñāṇaṃ”. Rūpakkhandho āhārasamudayo. Vedanā, saññā, saṅkhārā—tayo khandhā phassasamudayā. Viññā­ṇak­khan­dho nāmarūpa­sa­mudayo.

Udayab­baya­ñāṇa­niddeso chaṭṭho.

1.1.7. Bhaṅgā­nu­passa­nā­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ ārammaṇaṃ paṭisaṅkhā bhaṅgā­nu­passane paññā vipassane ñāṇaṃ? Rūpārammaṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjati. Taṃ ārammaṇaṃ paṭisaṅkhā tassa cittassa bhaṅgaṃ anupassati.

Anupassatīti, kathaṃ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati.

Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati. Dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati. Anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati. Nibbindanto nandiṃ pajahati. Virajjanto rāgaṃ pajahati. Nirodhento samudayaṃ pajahati. Paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati.

Veda­nā­ramma­ṇatā … pe … saññārammaṇatā … saṅ­khā­rā­rammaṇatā … viññā­ṇā­ramma­ṇatā … cakkhu … pe … ­jarāma­ra­ṇā­ramma­ṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjati. Taṃ ārammaṇaṃ paṭisaṅkhā tassa cittassa bhaṅgaṃ anupassati. Anupassatīti, kathaṃ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati. Virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati.

Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati. Dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati. Anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati. Nibbindanto nandiṃ pajahati. Virajjanto rāgaṃ pajahati. Nirodhento samudayaṃ pajahati. Paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati.

Vatthu­saṅka­manā ceva,
paññāya ca vivaṭṭanā;
Āvajjanā balañceva,
paṭisaṅkhā vipassanā.

Āramma­ṇa­an­va­yena,
ubho ekavavatthanā;
Nirodhe adhimuttatā,
vaya­lak­kha­ṇa­vi­passanā.

Ārammaṇañca paṭisaṅkhā,
bhaṅgañca anupassati;
Suññato ca upaṭṭhānaṃ,
adhipaññā vipassanā.

Kusalo tīsu anupassanāsu,
Catasso ca vipassanāsu;
Tayo upaṭṭhāne kusalatā,
Nānādiṭṭhīsu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ārammaṇaṃ paṭisaṅkhā bhaṅgā­nu­passane paññā vipassane ñāṇaṃ”.

Bhaṅgā­nu­passa­nā­ñāṇa­niddeso sattamo.

1.1.8. Ādīna­va­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ? Uppādo bhayanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Pavattaṃ bhayanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Nimittaṃ bhayanti … pe … āyūhanā bhayanti … pe … paṭisandhi bhayanti … gati bhayanti … nibbatti bhayanti … upapatti bhayanti … jāti bhayanti … jarā bhayanti … byādhi bhayanti … maraṇaṃ bhayanti … soko bhayanti … paridevo bhayanti … upāyāso bhayanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ.

Anuppādo khemanti—santipade ñāṇaṃ. Appavattaṃ khemanti—santipade ñāṇaṃ … pe … anupāyāso khemanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo bhayaṃ, anuppādo khemanti—santipade ñāṇaṃ. Pavattaṃ bhayaṃ, appavattaṃ khemanti—santipade ñāṇaṃ … pe … upāyāso bhayaṃ, anupāyāso khemanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo dukkhanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Pavattaṃ dukkhanti— bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ … pe … upāyāso dukkhanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ.

Anuppādo sukhanti—santipade ñāṇaṃ. Appavattaṃ sukhanti—santipade ñāṇaṃ … pe … anupāyāso sukhanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo dukkhaṃ, anuppādo sukhanti—santipade ñāṇaṃ. Pavattaṃ dukkhaṃ, appavattaṃ sukhanti—santipade ñāṇaṃ … pe … upāyāso dukkhaṃ, anupāyāso sukhanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo sāmisanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Pavattaṃ sāmisanti— bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ … pe … upāyāso sāmisanti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ.

Anuppādo nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ. Appavattaṃ nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ … pe … anupāyāso nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo sāmisaṃ, anuppādo nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ. Pavattaṃ sāmisaṃ, appavattaṃ nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ … pe … upāyāso sāmisaṃ, anupāyāso nirāmisanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo saṅkhārāti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Pavattaṃ saṅkhārāti— bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ … pe … upāyāso saṅkhārāti—bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ.

Anuppādo nibbānanti—santipade ñāṇaṃ. Appavattaṃ nibbānanti—santipade ñāṇaṃ … pe … anupāyāso nibbānanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādo saṅkhārā, anuppādo nibbānanti—santipade ñāṇaṃ. Pavattaṃ saṅkhārā, appavattaṃ nibbānanti—santipade ñāṇaṃ … pe … upāyāso saṅkhārā, anupāyāso nibbānanti—santipade ñāṇaṃ.

Uppādañca pavattañca,
nimittaṃ dukkhanti passati;
Āyūhanaṃ paṭisandhiṃ,
ñāṇaṃ ādīnave idaṃ.

Anuppādaṃ appavattaṃ,
Animittaṃ sukhanti ca;
Anāyūhanaṃ appaṭisandhiṃ,
Ñāṇaṃ santipade idaṃ.

Idaṃ ādīnave ñāṇaṃ,
Pañcaṭhānesu jāyati;
Pañcaṭhāne santipade,
Dasa ñāṇe pajānāti;
Dvinnaṃ ñāṇānaṃ kusalatā,
Nānādiṭṭhīsu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bhaya­tu­paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ”.

Ādīna­va­ñāṇa­niddeso aṭṭhamo.

1.1.9. Saṅ­khā­rupekkhā­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ? Uppādaṃ muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ, pavattaṃ muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ, nimittaṃ muñcitukamyatā … pe … āyūhanaṃ muñcitukamyatā … paṭisandhiṃ muñcitukamyatā … gatiṃ muñcitukamyatā … nibbattiṃ muñcitukamyatā … upapattiṃ muñcitukamyatā … jātiṃ muñcitukamyatā … jaraṃ muñcitukamyatā … byādhiṃ muñcitukamyatā … maraṇaṃ muñcitukamyatā … sokaṃ muñcitukamyatā … paridevaṃ muñcitukamyatā … pe … upāyāsaṃ muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo dukkhanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Pavattaṃ dukkhanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ … pe … upāyāso dukkhanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo bhayanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Pavattaṃ bhayanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ … pe … upāyāso bhayanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo sāmisanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Pavattaṃ sāmisanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ … pe … upāyāso sāmisanti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo saṅkhārāti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Pavattaṃ saṅkhārāti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ … pe … upāyāso saṅkhārāti—muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkha­tīti—saṅkhārupekkhā. Ye ca saṅkhārā yā ca upekkhā ubhopete saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkha­tīti—saṅkhārupekkhā. Pavattaṃ saṅkhārā … pe … nimittaṃ saṅkhārā … āyūhanā saṅkhārā … paṭisandhi saṅkhārā … gati saṅkhārā … nibbatti saṅkhārā … upapatti saṅkhārā … jāti saṅkhārā … jarā saṅkhārā … byādhi saṅkhārā … maraṇaṃ saṅkhārā … soko saṅkhārā … paridevo saṅkhārā … pe … upāyāso saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkha­tīti— saṅkhārupekkhā. Ye ca saṅkhārā yā ca upekkhā ubhopete saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkha­tīti—saṅkhārupekkhā.

Katihākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Aṭṭhahākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Puthujjanassa katihākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Sekkhassa katihākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Vītarāgassa katihākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Puthujjanassa dvīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Sekkhassa tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Vītarāgassa tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti.

Puthujjanassa katamehi dvīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Puthujjano saṅ­khā­rupekkhaṃ abhinandati vā vipassati vā. Puthujjanassa imehi dvīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Sekkhassa katamehi tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Sekkho saṅ­khā­rupekkhaṃ abhinandati vā vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phala­samā­pattiṃ samāpajjati. Sekkhassa imehi tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti. Vītarāgassa katamehi tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti? Vītarāgo saṅ­khā­rupekkhaṃ vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phala­samā­pattiṃ samāpajjati, tadaj­jhupekkhitvā suñña­ta­vi­hārena vā animitta­vi­hārena vā appa­ṇihita­vi­hārena vā viharati. Vītarāgassa imehi tīhākārehi saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro hoti.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṃ hoti? Puthujjanassa saṅ­khā­rupekkhaṃ abhinandato cittaṃ kilissati, bhāvanāya paripantho hoti, paṭivedhassa antarāyo hoti, āyatiṃ paṭisandhiyā paccayo hoti. Sekkhassapi saṅ­khā­rupekkhaṃ abhinandato cittaṃ kilissati, bhāvanāya paripantho hoti, uttari­paṭi­vedhassa antarāyo hoti, āyatiṃ paṭisandhiyā paccayo hoti. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṃ hoti abhi­nandaṭ­ṭhena.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṃ hoti? Puthujjano saṅ­khā­rupekkhaṃ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Sekkhopi saṅ­khā­rupekkhaṃ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Vītarāgopi saṅ­khā­rupekkhaṃ aniccatopi dukkhatopi anattatopi vipassati. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro ekattaṃ hoti anu­passa­naṭ­ṭhena.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti? Puthujjanassa saṅkhārupekkhā kusalā hoti. Sekkhassapi saṅkhārupekkhā kusalā hoti. Vītarāgassa saṅkhārupekkhā abyākatā hoti. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti kusa­lāb­yāka­taṭ­ṭhena.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti? Puthujjanassa saṅkhārupekkhā kiñcikāle suviditā hoti, kiñcikāle na suviditā hoti. Sekkhassapi saṅkhārupekkhā kiñcikāle suviditā hoti, kiñcikāle na suviditā hoti. Vītarāgassa saṅkhārupekkhā accantaṃ suviditā hoti. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti viditaṭṭhena ca aviditaṭṭhena ca.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti? Puthujjano saṅ­khā­rupekkhaṃ atittattā vipassati. Sekkhopi saṅ­khā­rupekkhaṃ atittattā vipassati. Vītarāgo saṅ­khā­rupekkhaṃ tittattā vipassati. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti tittaṭṭhena ca atittaṭṭhena ca.

Kathaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti? Puthujjano saṅ­khā­rupekkhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ pahānāya sotā­patti­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya vipassati. Sekkho saṅ­khā­rupekkhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ pahīnattā uttari­paṭi­lābhat­thāya vipassati. Vītarāgo saṅ­khā­rupekkhaṃ sabbakilesānaṃ pahīnattā diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārat­thāya vipassati. Evaṃ puthujjanassa ca sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti pahīnaṭṭhena ca appahīnaṭṭhena ca.

Kathaṃ sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti? Sekkho saṅ­khā­rupekkhaṃ abhinandati vā vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phala­samā­pattiṃ samāpajjati. Vītarāgo saṅ­khā­rupekkhaṃ vipassati vā paṭisaṅkhāya vā phala­samā­pattiṃ samāpajjati, tadaj­jhupekkhitvā suñña­ta­vi­hārena vā animitta­vi­hārena vā appa­ṇihita­vi­hārena vā viharati. Evaṃ sekkhassa ca vītarāgassa ca saṅ­khā­rupekkhāya cittassa abhinīhāro nānattaṃ hoti vihāra­samā­pattaṭ­ṭhena.

Kati saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti? Kati saṅkhārupekkhā vipassa­nā­vasena uppajjanti? Aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti. Dasa saṅkhārupekkhā vipassa­nā­vasena uppajjanti.

Katamā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya nīvaraṇe paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Dutiyaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya vitakkavicāre paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Tatiyaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya pītiṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Catutthaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya sukhadukkhe paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya ākāsānañ­cāyata­na­saññaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Imā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti.

Katamā dasa saṅkhārupekkhā vipassa­nā­vasena uppajjanti? Sotā­patti­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Sotā­patti­phala­samā­pat­tatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Sakadā­gāmi­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya … pe … sakadā­gāmi­phala­samā­pat­tatthāya … anāgāmimaggaṃ paṭi­lābhat­thāya … pe … anāgā­mi­phala­samā­pat­tatthāya … arahattamaggaṃ paṭi­lābhat­thāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Arahat­ta­phala­samā­pat­tatthāya … pe … suñña­ta­vihāra­samā­pat­tatthāya … pe … animitta­vihāra­samā­pat­tatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ … paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ. Imā dasa saṅkhārupekkhā vipassa­nā­vasena uppajjanti.

Kati saṅkhārupekkhā kusalā, kati akusalā, kati abyākatā? Pannarasa saṅkhārupekkhā kusalā, tisso saṅkhārupekkhā abyākatā. Natthi saṅkhārupekkhā akusalā.

Paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā,
Aṭṭha cittassa gocarā;
Puthujjanassa dve honti,
Tayo sekkhassa gocarā;
Tayo ca vītarāgassa,
Yehi cittaṃ vivaṭṭati.

Aṭṭha samādhissa paccayā,
dasa ñāṇassa gocarā;
Aṭṭhārasa saṅkhārupekkhā,
tiṇṇaṃ vimokkhāna paccayā.

Ime aṭṭhārasākārā,
Paññā yassa pariccitā;
Kusalo saṅ­khā­rupekkhāsu,
Nānādiṭṭhīsu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“muñci­tukam­yatā­paṭi­saṅ­khā­san­tiṭṭhanā paññā saṅ­khā­rupekkhāsu ñāṇaṃ”.

Saṅ­khā­rupekkhā­ñā­ṇanid­deso navamo.

1.1.10. Got­rabhu­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ bahiddhā vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā gotrabhuñāṇaṃ? Uppādaṃ abhibhuyyatīti— gotrabhu. Pavattaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Nimittaṃ abhibhuyyatīti— gotrabhu. Āyūhanaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Paṭisandhiṃ abhibhuyyatīti— gotrabhu. Gatiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Nibbattiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Upapattiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Jātiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Jaraṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Byādhiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Maraṇaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sokaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Paridevaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Upāyāsaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu … pe … nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti— gotrabhu.

Uppādaṃ abhibhuyyitvā anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattaṃ abhibhuyyitvā appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Nimittaṃ abhibhuyyitvā animittaṃ pakkhandatīti—gotrabhu … pe … bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittaṃ abhibhuyyitvā nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti—gotrabhu.

Uppādā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Pavattā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Nimittā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Āyūhanā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Paṭisandhiyā vuṭṭhātīti— gotrabhu. Gatiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Nibbattiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Upapattiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Jātiyā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Jarāya vuṭṭhātīti—gotrabhu. Byādhimhā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Maraṇā vuṭṭhātīti— gotrabhu. Sokā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Paridevā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Upāyāsā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittā vuṭṭhātīti—gotrabhu. Anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu … pe … nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti—gotrabhu.

Uppādā vuṭṭhahitvā anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattā vuṭṭhahitvā appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Nimittā vuṭṭhahitvā animittaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Āyūhanā vuṭṭhahitvā anāyūhanaṃ pakkhandatīti— gotrabhu. Paṭisandhiyā vuṭṭhahitvā appaṭisandhiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Gatiyā vuṭṭhahitvā agatiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Nibbattiyā vuṭṭhahitvā anibbattiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Upapattiyā vuṭṭhahitvā anupapattiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Jātiyā vuṭṭhahitvā ajātiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Jarāya vuṭṭhahitvā ajaraṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Byādhimhā vuṭṭhahitvā abyādhiṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Maraṇā vuṭṭhahitvā amataṃ pakkhandatīti— gotrabhu. Sokā vuṭṭhahitvā asokaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Paridevā vuṭṭhahitvā aparidevaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Upāyāsā vuṭṭhahitvā anupāyāsaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittā vuṭṭhahitvā nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti—gotrabhu.

Uppādā vivaṭṭatīti—gotrabhu. Pavattā vivaṭṭatīti—gotrabhu … pe … bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittā vivaṭṭatīti—gotrabhu. Anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu … pe … nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti— gotrabhu.

Uppādā vivaṭṭitvā anuppādaṃ pakkhandatīti—gotrabhu. Pavattā vivaṭṭitvā appavattaṃ pakkhandatīti—gotrabhu … pe … bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittā vivaṭṭitvā nirodhaṃ nibbānaṃ pakkhandatīti—gotrabhu.

Kati gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti? Kati gotrabhū dhammā vipassa­nā­vasena uppajjanti? Aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti. Dasa gotrabhū dhammā vipassa­nā­vasena uppajjanti.

Katame aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya nīvaraṇe abhibhuyyatīti—gotrabhu. Dutiyaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya vitakkavicāre abhibhuyyatīti—gotrabhu. Tatiyaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya pītiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Catutthaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya sukhadukkhe abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya ākāsānañ­cāyata­na­saññaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ime aṭṭha gotrabhū dhammā samathavasena uppajjanti.

Katame dasa gotrabhū dhammā vipassa­nā­vasena uppajjanti? Sotā­patti­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sotā­patti­phala­samā­pat­tatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Sakadā­gāmi­maggaṃ paṭi­lābhat­thāya … pe … sakadā­gāmi­phala­samā­pat­tatthāya … anāgāmimaggaṃ paṭi­lābhat­thāya … anāgā­mi­phala­samā­pat­tatthāya … arahattamaggaṃ paṭi­lābhat­thāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ bahiddhā saṅ­khā­ra­nimittaṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Arahat­ta­phala­samā­pat­tatthāya … suñña­ta­vihāra­samā­pat­tatthāya … animitta­vihāra­samā­pat­tatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ abhibhuyyatīti—gotrabhu. Ime dasa gotrabhū dhammā vipassa­nā­vasena uppajjanti.

Kati gotrabhū dhammā kusalā, kati akusalā, kati abyākatā? Pannarasa gotrabhū dhammā kusalā, tayo gotrabhū dhammā abyākatā. Natthi gotrabhū dhammā akusalāti.

Sāmisañca nirāmisaṃ,
Paṇihitañca appaṇihitaṃ;
Saññuttañca visaññuttaṃ,
Vuṭṭhitañca avuṭṭhitaṃ.

Aṭṭha samādhissa paccayā,
dasa ñāṇassa gocarā;
Aṭṭhārasa gotrabhū dhammā,
tiṇṇaṃ vimokkhāna paccayā.

Ime aṭṭhārasākārā,
Paññā yassa pariccitā;
Kusalo vivaṭṭe vuṭṭhāne,
Nānādiṭṭhīsu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bahiddhā vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā gotrabhuñāṇaṃ”.

Got­rabhu­ñāṇa­niddeso dasamo.

1.1.11. Magga­ñā­ṇa­niddesa

Kathaṃ dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ? Sotā­patti­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”. Abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Parig­gahaṭ­ṭhena sammāvācā micchāvācāya vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Samuṭṭhā­naṭ­ṭhena sammākammanto micchākammantā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sammāsati micchāsatiyā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi micchā­samā­dhito vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati— “dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi oḷārikā ­kāmarā­ga­sañ­ñojanā paṭi­gha­sañ­ñojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Anāgā­mi­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi anusahagatā ­kāmarā­ga­sañ­ñojanā paṭi­gha­sañ­ñojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Arahat­ta­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhava­rāgā­nusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Ajātaṃ jhāpeti jātena,
jhānaṃ tena pavuccati;
Jhānavimokkhe kusalatā,
nānādiṭṭhīsu na kampati.

Samādahitvā yathā ce vipassati,
Vipassamāno tathā ce samādahe;
Vipassanā ca samatho tadā ahu,
Samānabhāgā yuganaddhā vattare.

Dukkhā saṅkhārā sukho,
nirodho iti dassanaṃ;
Dubhato vuṭṭhitā paññā,
phasseti amataṃ padaṃ.

Vimokkha­cariyaṃ jānāti,
Nānat­tekatta­kovido;
Dvinnaṃ ñāṇānaṃ kusalatā,
Nānādiṭṭhīsu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dubhato vuṭṭhā­na­vivaṭ­ṭane paññā magge ñāṇaṃ”.

Magga­ñā­ṇa­niddeso ekādasamo.

1.1.12. Phala­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ payogap­pa­ṭippas­sad­dhi­paññā phale ñāṇaṃ? Sotā­patti­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammādiṭṭhi. Maggassetaṃ phalaṃ.

Abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā vuṭṭhāti tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsaṅkappo. Maggassetaṃ phalaṃ.

Parig­gahaṭ­ṭhena sammāvācā micchāvācāya vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāvācā. Maggassetaṃ phalaṃ.

Samuṭṭhā­naṭ­ṭhena sammākammanto micchākammantā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammākammanto. Maggassetaṃ phalaṃ.

Vodānaṭṭhena sammāājīvo micchāājīvā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāājīvo. Maggassetaṃ phalaṃ.

Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāvāyāmo. Maggassetaṃ phalaṃ.

Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sammāsati micchāsatiyā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsati. Maggassetaṃ phalaṃ.

Avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi micchā­samā­dhito vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṃ phalaṃ.

Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi oḷārikā ­kāmarā­ga­sañ­ñojanā paṭi­gha­sañ­ñojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṃ phalaṃ.

Anāgā­mi­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi anusahagatā ­kāmarā­ga­sañ­ñojanā paṭi­gha­sañ­ñojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṃ phalaṃ.

Arahat­ta­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi … pe … avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhava­rāgā­nusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanu­vatta­ka­kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti. Taṃ­payogap­pa­ṭippas­sad­dhattā uppajjati sammāsamādhi. Maggassetaṃ phalaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “payogap­pa­ṭippas­sad­dhi­paññā phale ñāṇaṃ”.

Phala­ñā­ṇanid­deso dvādasamo.

1.1.13. Vimutti­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ? Sotā­patti­mag­gena sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlab­bata­parāmāso, diṭṭhānusayo, vici­kicchā­nusayo attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi pañcahi upakkilesehi sapari­yuṭ­ṭhā­nehi cittaṃ vimuttaṃ hoti suvimuttaṃ. Taṃvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ”.

Sakadā­gāmi­mag­gena oḷārikaṃ ­kāmarā­ga­sañño­janaṃ, paṭi­gha­sañño­janaṃ, oḷāriko kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi catūhi upakkilesehi sapari­yuṭ­ṭhā­nehi cittaṃ vimuttaṃ hoti suvimuttaṃ. Taṃvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ”.

Anāgāmimaggena anusahagataṃ ­kāmarā­ga­sañño­janaṃ, paṭi­gha­sañño­janaṃ, anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi catūhi upakkilesehi sapari­yuṭ­ṭhā­nehi cittaṃ vimuttaṃ hoti suvimuttaṃ. Taṃvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ”.

Arahat­ta­mag­gena rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā, mānānusayo, bhava­rāgā­nusayo, avijjānusayo—attano cittassa upakkilesā sammā samucchinnā honti. Imehi aṭṭhahi upakkilesehi sapari­yuṭ­ṭhā­nehi cittaṃ vimuttaṃ hoti suvimuttaṃ. Taṃvimutti ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ”. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“chinna­vaṭumā­nu­passane paññā vimuttiñāṇaṃ”.

Vimutti­ñāṇa­niddeso terasamo.

1.1.14 Pacca­vek­kha­ṇa­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ tadā samudāgate dhamme passane paññā paccavekkhaṇe ñāṇaṃ? Sotā­patti­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā. Abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappo tadā samudāgato. Parig­gahaṭ­ṭhena sammāvācā tadā samudāgatā. Samuṭṭhā­naṭ­ṭhena sammākammanto tadā samudāgato. Vodānaṭṭhena sammāājīvo tadā samudāgato. Paggahaṭṭhena sammāvāyāmo tadā samudāgato. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sammāsati tadā samudāgatā. Avik­khepaṭ­ṭhena sammāsamādhi tadā samudāgato.

Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena sati­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Pavicayaṭṭhena dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Paggahaṭṭhena vīriya­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Pharaṇaṭṭhena pīti­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Upasamaṭṭhena passad­dhi­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Avik­khepaṭ­ṭhena samā­dhi­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato. Paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭhena upekkhā­sam­boj­jhaṅgo tadā samudāgato.

Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṃ tadā samudāgataṃ. Kosajje akampiyaṭṭhena vīriyabalaṃ tadā samudāgataṃ. Pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṃ tadā samudāgataṃ. Uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṃ tadā samudāgataṃ. Avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṃ tadā samudāgataṃ.

Adhi­mokkhaṭ­ṭhena saddhindriyaṃ tadā samudāgataṃ. Paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ tadā samudāgataṃ. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satindriyaṃ tadā samudāgataṃ. Avik­khepaṭ­ṭhena samādhindriyaṃ tadā samudāgataṃ. Dassanaṭṭhena paññindriyaṃ tadā samudāgataṃ.

Ādhipa­teyyaṭ­ṭhena indriyā tadā samudāgatā. Akampiyaṭṭhena balā tadā samudāgatā. Niyyānaṭṭhena sambojjhaṅgā tadā samudāgatā. Hetuṭṭhena maggo tadā samudāgato. Upaṭṭhā­naṭ­ṭhena satipaṭṭhānā tadā samudāgatā. Padahanaṭṭhena sammappadhānā tadā samudāgatā. Ijjhanaṭṭhena iddhipādā tadā samudāgatā. Tathaṭṭhena saccā tadā samudāgatā. Avik­khepaṭ­ṭhena samatho tadā samudāgato. Anu­passa­naṭ­ṭhena vipassanā tadā samudāgatā. Ekarasaṭṭhena sama­tha­vi­passanā tadā samudāgatā. Anativat­ta­naṭ­ṭhena yuganaddhaṃ tadā samudāgataṃ. Saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi tadā samudāgatā. Avik­khepaṭ­ṭhena cittavisuddhi tadā samudāgatā. Dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi tadā samudāgatā. Vimuttaṭṭhena vimokkho tadā samudāgato. Paṭi­vedhaṭ­ṭhena vijjā tadā samudāgatā. Paric­cā­gaṭ­ṭhena vimutti tadā samudāgatā. ­Samuc­chedaṭ­ṭhena khaye ñāṇaṃ tadā samudāgataṃ.

Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato. Manasikāro samuṭṭhā­naṭ­ṭhena tadā samudāgato. Phasso ­samo­dhānaṭ­ṭhena tadā samudāgato. Vedanā samo­sara­ṇaṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Samādhi pamukhaṭṭhena tadā samudāgato. Sati ādhipa­teyyaṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Paññā tadutta­raṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Vimutti sāraṭṭhena tadā samudāgatā. Amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena tadā samudāgataṃ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā.

Sotā­patti­pha­lak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā. Abhini­ropa­naṭ­ṭhena sammāsaṅkappo tadā samudāgato … pe … paṭippas­sad­dhaṭ­ṭhena anuppāde ñāṇaṃ tadā samudāgataṃ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato. Manasikāro samuṭṭhā­naṭ­ṭhena tadā samudāgato. Phasso ­samo­dhānaṭ­ṭhena tadā samudāgato. Vedanā samo­sara­ṇaṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Samādhi pamukhaṭṭhena tadā samudāgato. Sati ādhipa­teyyaṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Paññā tadutta­raṭ­ṭhena tadā samudāgatā. Vimutti sāraṭṭhena tadā samudāgatā. Amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena tadā samudāgataṃ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā.

Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe … pe … sakadā­gāmi­pha­lak­khaṇe … pe … anāgā­mi­mag­gak­khaṇe … pe … anāgā­mi­pha­lak­khaṇe … pe … arahat­ta­mag­gak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā … pe … ­samuc­chedaṭ­ṭhena khaye ñāṇaṃ tadā samudāgataṃ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena tadā samudāgataṃ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā.

Arahat­ta­pha­lak­khaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi tadā samudāgatā … pe … paṭippas­sad­dhaṭ­ṭhena anuppāde ñāṇaṃ tadā samudāgataṃ. Chando mūlaṭṭhena tadā samudāgato … pe … amatogadhaṃ nibbānaṃ pari­yosānaṭ­ṭhena tadā samudāgataṃ. Vuṭṭhahitvā paccavekkhati, ime dhammā tadā samudāgatā. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“tadā samudāgate dhamme passane paññā paccavekkhaṇe ñāṇaṃ”.

Pacca­vek­kha­ṇa­ñāṇa­niddeso cuddasamo.

1.1.15. Vatthu­nā­natta­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ ajjhat­ta­va­vatthāne paññā vatthunānatte ñāṇaṃ? Kathaṃ ajjhattadhamme vavattheti? Cakkhuṃ ajjhattaṃ vavattheti, sotaṃ ajjhattaṃ vavattheti, ghānaṃ ajjhattaṃ vavattheti, jivhaṃ ajjhattaṃ vavattheti, kāyaṃ ajjhattaṃ vavattheti, manaṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ cakkhuṃ ajjhattaṃ vavattheti? Cakkhu avijjā­sam­bhū­tanti vavattheti, cakkhu taṇhā­sam­bhū­tanti vavattheti, cakkhu kamma­sam­bhū­tanti vavattheti, cakkhu āhāra­sam­bhū­tanti vavattheti, cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti vavattheti, cakkhu uppannanti vavattheti, cakkhu samudāgatanti vavattheti. Cakkhu ahutvā sambhūtaṃ, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Cakkhuṃ antavantato vavattheti, cakkhu addhuvaṃ asassataṃ vipari­ṇāma­dhammanti vavattheti, cakkhu aniccaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha­dhammanti vavattheti. Cakkhuṃ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṃ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ cakkhuṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ sotaṃ ajjhattaṃ vavattheti? Sotaṃ avijjā­sam­bhū­tanti vavattheti … pe … evaṃ sotaṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ ghānaṃ ajjhattaṃ vavattheti? Ghānaṃ avijjā­sam­bhū­tanti vavattheti … pe … evaṃ ghānaṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ jivhaṃ ajjhattaṃ vavattheti? Jivhā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti, jivhā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti, jivhā kamma­sam­bhū­tāti vavattheti, jivhā āhāra­sam­bhū­tāti vavattheti, jivhā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti vavattheti, jivhā uppannāti vavattheti, jivhā samudāgatāti vavattheti. Jivhā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Jivhaṃ antavantato vavattheti, jivhā addhuvā asassatā vipari­ṇāma­dhammāti vavattheti, jivhā aniccā saṅkhatā paṭic­ca­samup­pannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodha­dhammāti vavattheti. Jivhaṃ aniccato vavattheti, no niccato … pe … paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati … pe … paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ jivhaṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ kāyaṃ ajjhattaṃ vavattheti? Kāyo avijjā­sam­bhū­toti vavattheti, kāyo taṇhā­sam­bhū­toti vavattheti, kāyo kamma­sam­bhū­toti vavattheti, kāyo āhāra­sam­bhū­toti vavattheti, kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti vavattheti, kāyo uppannoti vavattheti, kāyo samudāgatoti vavattheti. Kāyo ahutvā sambhūto, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Kāyaṃ antavantato vavattheti, kāyo addhuvo asassato vipari­ṇāma­dham­moti vavattheti, kāyo anicco saṅkhato paṭic­ca­samup­panno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodha­dham­moti vavattheti. Kāyaṃ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato … pe … paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṃ pajahati … pe … paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ kāyaṃ ajjhattaṃ vavattheti.

Kathaṃ manaṃ ajjhattaṃ vavattheti? Mano avijjā­sam­bhū­toti vavattheti, mano taṇhā­sam­bhū­toti vavattheti, mano kamma­sam­bhū­toti vavattheti, mano āhāra­sam­bhū­toti vavattheti, mano uppannoti vavattheti, mano samudāgatoti vavattheti. Mano ahutvā sambhūto, hutvā na bhavissatīti vavattheti. Manaṃ antavantato vavattheti, mano addhuvo asassato vipari­ṇāma­dham­moti vavattheti, mano anicco saṅkhato paṭic­ca­samup­panno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodha­dham­moti vavattheti. Manaṃ aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṃ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ manaṃ ajjhattaṃ vavattheti. Evaṃ ajjhattadhamme vavattheti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“ajjhat­ta­va­vatthāne paññā vatthunānatte ñāṇaṃ”.

Vatthu­nā­natta­ñā­ṇanid­deso pannarasamo.

1.1.16. Gocara­nā­natta­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ bahiddhā vavatthāne paññā gocaranānatte ñāṇaṃ? Kathaṃ bahiddhā dhamme vavattheti? Rūpe bahiddhā vavattheti, sadde bahiddhā vavattheti, gandhe bahiddhā vavattheti, rase bahiddhā vavattheti, phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti, dhamme bahiddhā vavattheti.

Kathaṃ rūpe bahiddhā vavattheti? Rūpā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti rūpā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti, rūpā kamma­sam­bhū­tāti vavattheti, rūpā āhāra­sam­bhū­tāti vavattheti, rūpā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti vavattheti, rūpā uppannāti vavattheti, rūpā samudāgatāti vavattheti. Rūpā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Rūpe antavantato vavattheti, rūpā addhuvā asassatā vipari­ṇāma­dhammāti vavattheti. Rūpā aniccā saṅkhatā paṭic­ca­samup­pannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodha­dhammāti vavattheti. Rūpe aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṃ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ rūpe bahiddhā vavattheti.

Kathaṃ sadde bahiddhā vavattheti? Saddā () catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti vavattheti, saddā uppannāti vavattheti, saddā samudāgatāti vavattheti. Saddā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Sadde antavantato vavattheti, saddā addhuvā asassatā vipari­ṇāma­dhammāti vavattheti, saddā aniccā saṅkhatā paṭic­ca­samup­pannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodha­dhammāti vavattheti. Sadde aniccato vavattheti, no niccato … pe … evaṃ sadde bahiddhā vavattheti.

Kathaṃ gandhe bahiddhā vavattheti? Gandhā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti, gandhā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti … pe … evaṃ gandhe bahiddhā vavattheti. Kathaṃ rase bahiddhā vavattheti? Rasā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti, rasā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti … pe … evaṃ rase bahiddhā vavattheti.

Kathaṃ phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti? Phoṭṭhabbā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti, phoṭṭhabbā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti, phoṭṭhabbā kamma­sam­bhū­tāti vavattheti, phoṭṭhabbā āhāra­sam­bhū­tāti vavattheti, phoṭṭhabbā uppannāti vavattheti. Phoṭṭhabbā samudāgatāti vavattheti … pe … evaṃ phoṭṭhabbe bahiddhā vavattheti.

Kathaṃ dhamme bahiddhā vavattheti? Dhammā avijjā­sam­bhū­tāti vavattheti, dhammā taṇhā­sam­bhū­tāti vavattheti, dhammā kamma­sam­bhū­tāti vavattheti, dhammā āhāra­sam­bhū­tāti vavattheti, dhammā uppannāti vavattheti, dhammā samudāgatāti vavattheti. Dhammā ahutvā sambhūtā, hutvā na bhavissantīti vavattheti. Dhamme antavantato vavattheti, dhammā addhuvā asassatā vipari­ṇāma­dhammāti vavattheti, dhammā aniccā saṅkhatā paṭic­ca­samup­pannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodha­dhammāti vavattheti. Dhamme aniccato vavattheti, no niccato; dukkhato vavattheti, no sukhato; anattato vavattheti, no attato; nibbindati, no nandati; virajjati, no rajjati; nirodheti, no samudeti; paṭinissajjati, no ādiyati … pe … aniccato vavatthento niccasaññaṃ pajahati, dukkhato vavatthento sukhasaññaṃ pajahati, anattato vavatthento attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭi­nissaj­janto ādānaṃ pajahati. Evaṃ dhamme bahiddhā vavattheti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“bahiddhā vavatthāne paññā gocaranānatte ñāṇaṃ”.

Gocara­nā­natta­ñā­ṇanid­deso soḷasamo.

1.1.17. Cariyā­nā­natta­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ cariyā­va­vatthāne paññā cariyānānatte ñāṇaṃ? Cariyāti tisso cariyāyo—viññāṇacariyā, aññāṇacariyā, ñāṇacariyā.

Katamā viññāṇacariyā? Dassanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā rūpesu, dassanaṭṭho cakkhuviññāṇaṃ viññāṇacariyā rūpesu, diṭṭhattā abhiniropanā vipāka­mano­dhātu viññāṇacariyā rūpesu, abhi­niro­pi­tattā vipāka­mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu viññāṇacariyā rūpesu.

Savanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā saddesu, savanattho sotaviññāṇaṃ viññāṇacariyā saddesu, sutattā abhiniropanā vipāka­mano­dhātu viññāṇacariyā saddesu, abhi­niro­pi­tattā vipāka­mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu viññāṇacariyā saddesu.

Ghāyanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā gandhesu, ghāyanaṭṭho ghānaviññāṇaṃ viññāṇacariyā gandhesu, ghāyitattā abhiniropanā vipāka­mano­dhātu viññāṇacariyā gandhesu, abhi­niro­pi­tattā vipāka­mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu viññāṇacariyā gandhesu.

Sāyanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā rasesu, sāyanaṭṭho jivhāviññāṇaṃ viññāṇacariyā rasesu, sāyitattā abhiniropanā vipāka­mano­dhātu viññāṇacariyā rasesu, abhi­niro­pi­tattā vipāka­mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu viññāṇacariyā rasesu.

Phusanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, phusanaṭṭho kāyaviññāṇaṃ viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, phuṭṭhattā abhiniropanā vipāka­mano­dhātu viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu, abhi­niro­pi­tattā vipāka­mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu viññāṇacariyā phoṭṭhabbesu.

Vijānanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā dhammesu, vijānanaṭṭho manoviññāṇaṃ viññāṇacariyā dhammesu. ()

Viññāṇacariyāti kenaṭṭhena viññāṇacariyā? Nīrāgā caratīti—viññāṇacariyā. Niddosā caratīti—viññāṇacariyā. Nimmohā caratīti—viññāṇacariyā. Nimmānā caratīti— viññāṇacariyā. Niddiṭṭhi caratīti—viññāṇacariyā niuddhaccā caratīti— viññāṇacariyā. Nibbicikicchā caratīti—viññāṇacariyā. Nānusayā caratīti— viññāṇacariyā. Rāgavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dosavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Mohavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Mānavippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Diṭṭhi­vippa­yuttā caratīti— viññāṇacariyā. Uddhac­ca­vippa­yuttā caratīti—viññāṇacariyā. Vici­kicchā­vippa­yuttā caratīti—viññāṇacariyā. Anusa­ya­vippa­yuttā caratīti—viññāṇacariyā. Kusalehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Akusalehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sāvajjehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Anavajjehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Kaṇhehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukkehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukhudrayehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dukkhudrayehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Sukhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi vippayuttā caratīti—viññāṇacariyā. Viññāte caratīti—viññāṇacariyā. Viññāṇassa evarūpā cariyā hotīti—viññāṇacariyā. Pakati­pari­suddha­midaṃ cittaṃ nikkilesaṭ­ṭhenāti—viññāṇacariyā. Ayaṃ viññāṇacariyā.

Katamā aññāṇacariyā? Manāpiyesu rūpesu rāgassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; rāgassa javanā aññāṇacariyā. Amanāpiyesu rūpesu dosassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; dosassa javanā aññāṇacariyā. Tadubhayena asa­ma­pekkha­nas­miṃ vatthusmiṃ mohassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; mohassa javanā aññāṇacariyā. Vinibandhassa mānassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; mānassa javanā aññāṇacariyā. Parāmaṭṭhāya diṭṭhiyā javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; diṭṭhiyā javanā aññāṇacariyā. Vikkhepa­gatassa uddhaccassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; uddhaccassa javanā aññāṇacariyā. Aniṭṭhaṅgatāya vicikicchāya javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; vicikicchāya javanā aññāṇacariyā. Thāmagatassa anusayassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; anusayassa javanā aññāṇacariyā.

Manāpiyesu saddesu … pe … manāpiyesu gandhesu … pe … manāpiyesu rasesu … pe … manāpiyesu phoṭṭhabbesu … pe … manāpiyesu dhammesu rāgassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; rāgassa javanā aññāṇacariyā. Amanāpiyesu dhammesu dosassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; dosassa javanā aññāṇacariyā. Tadubhayena asa­ma­pekkha­nas­miṃ vatthusmiṃ mohassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; mohassa javanā aññāṇacariyā. Vinibandhassa mānassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; mānassa javanā aññāṇacariyā. Parāmaṭṭhāya diṭṭhiyā javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; diṭṭhiyā javanā aññāṇacariyā. Vikkhepa­gatassa uddhaccassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; uddhaccassa javanā aññāṇacariyā; aniṭṭhaṅgatāya vicikicchāya javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; vicikicchāya javanā aññāṇacariyā. Thāmagatassa anusayassa javanatthāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; anusayassa javanā aññāṇacariyā.

Aññāṇacariyāti kenaṭṭhena aññāṇacariyā? Sarāgā caratīti—aññāṇacariyā. Sadosā caratīti— aññāṇacariyā. Samohā caratīti—aññāṇacariyā. Samānā caratīti—aññāṇacariyā. Sadiṭṭhi caratīti—aññāṇacariyā. Sauddhaccā caratīti—aññāṇacariyā. Savicikicchā caratīti—aññāṇacariyā. Sānusayā caratīti—aññāṇacariyā. Rāgasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dosasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Mohasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Mānasampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Diṭṭhi­sam­payuttā caratīti—aññāṇacariyā. Uddhac­ca­sam­payuttā caratīti— aññāṇacariyā. Vici­kicchā­sam­payuttā caratīti—aññāṇacariyā. Anusa­ya­sam­payuttā caratīti—aññāṇacariyā. Kusalehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Akusalehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sāvajjehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Anavajjehi kammehi vippayuttā caratīti— aññāṇacariyā. Kaṇhehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sukkehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Sukhudrayehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dukkhudrayehi kammehi sampayuttā caratīti— aññāṇacariyā. Sukhavipākehi kammehi vippayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—aññāṇacariyā. Aññāte caratīti— aññāṇacariyā. Aññāṇassa evarūpā cariyā hotīti—aññāṇacariyā. Ayaṃ aññāṇacariyā.

Katamā ñāṇacariyā? Anic­cānu­passa­nat­thāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; aniccā­nu­passanā ñāṇacariyā. Duk­khā­nupas­sanat­thāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; duk­khā­nu­passanā ñāṇacariyā. Anat­tānu­passa­nat­thāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; anattā­nu­passanā ñāṇacariyā. Nibbi­dānu­passa­nat­thāya … pe … virā­gānu­passa­nat­thāya … niro­dhānu­passa­nat­thāya … paṭi­nissag­gā­nupas­sanat­thāya … kha­yā­nu­passa­nat­thāya … vayānu­passa­nat­thāya … vipari­ṇā­mānu­passa­nat­thāya … ani­mit­tānu­passa­nat­thāya … appa­ṇihitā­nupas­sanat­thāya … suñña­tānu­passa­nat­thāya … adhipañ­ñā­dham­mānu­passa­nat­thāya … yathā­bhūta­ñāṇadas­sanat­thāya … ādīna­vānu­passa­nat­thāya … paṭi­saṅ­khā­nupas­sanat­thāya āvajja­nakiri­yāb­yākatā viññāṇacariyā; paṭi­saṅ­khā­nu­passanā ñāṇacariyā. ­Vivaṭ­ṭa­nā­nu­passanā ñāṇacariyā. Sotāpattimaggo ñāṇacariyā. Sotā­patti­phala­samā­patti ñāṇacariyā. Sakadā­gāmi­maggo ñāṇacariyā. Sakadā­gāmi­phala­samā­patti ñāṇacariyā. Anāgāmimaggo ñāṇacariyā. Anāgā­mi­phala­samā­patti ñāṇacariyā. Arahattamaggo ñāṇacariyā. Arahat­ta­phala­samā­patti ñāṇacariyā.

Ñāṇacariyāti kenaṭṭhena ñāṇacariyā? Nīrāgā caratīti—ñāṇacariyā. Niddosā caratīti— ñāṇacariyā … pe … nānusayā caratīti—ñāṇacariyā. Rāgavippayuttā caratīti— ñāṇacariyā. Dosavippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Mohavippayuttā caratīti— ñāṇacariyā. Mānavippayuttā … pe … diṭṭhi­vippa­yuttā … uddhac­ca­vippa­yuttā … vici­kicchā­vippa­yuttā … anusa­ya­vippa­yuttā … kusalehi kammehi sampayuttā … akusalehi kammehi vippayuttā … sāvajjehi kammehi vippayuttā … anavajjehi kammehi sampayuttā … kaṇhehi kammehi vippayuttā … sukkehi kammehi sampayuttā … sukhudrayehi kammehi sampayuttā … dukkhudrayehi kammehi vippayuttā … sukhavipākehi kammehi sampayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Dukkhavipākehi kammehi vippayuttā caratīti—ñāṇacariyā. Ñāte caratīti—ñāṇacariyā. Ñāṇassa evarūpā cariyā hotīti—ñāṇacariyā. Ayaṃ ñāṇacariyā. Aññā viññāṇacariyā, aññā aññāṇacariyā, aññā ñāṇacariyāti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“cariyā­va­vatthāne paññā cariyānānatte ñāṇaṃ”.

Cariyā­nā­natta­ñā­ṇanid­deso sattarasamo.

1.1.18. Bhūmi­nā­natta­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ catu­dham­mava­vatthāne paññā bhūminānatte ñāṇaṃ? Catasso bhūmiyo— kāmāvacarā bhūmi, rūpāvacarā bhūmi, arūpāvacarā bhūmi, apariyāpannā bhūmi. Katamā kāmāvacarā bhūmi? Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito para­nimmita­vasavattī deve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khan­dha­dhātu­āyatanā rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ—ayaṃ kāmāvacarā bhūmi.

Katamā rūpāvacarā bhūmi? Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā uparito akaniṭṭhe deve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārissa vā cittacetasikā dhammā—ayaṃ rūpāvacarā bhūmi.

Katamā arūpāvacarā bhūmi? Heṭṭhato ākāsānañ­cāya­tanūpage deve pariyantaṃ karitvā uparito neva­saññā­nā­saññāya­tanūpage deve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārissa vā cittacetasikā dhammā—ayaṃ arūpāvacarā bhūmi.

Katamā apariyāpannā bhūmi? Apariyāpannā maggā ca maggaphalāni ca asaṅkhatā ca dhātu—ayaṃ apariyāpannā bhūmi. Imā catasso bhūmiyo.

Aparāpi catasso bhūmiyo cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāri jhānāni, catasso appamaññāyo, catasso arūpa­samā­pattiyo, catasso paṭisambhidā, catasso paṭipadā, cattāri ārammaṇāni, cattāro ariyavaṃsā, cattāri saṅga­ha­vatthūni, cattāri cakkāni, cattāri dhammapadāni—imā catasso bhūmiyo. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “catu­dham­mava­vatthāne paññā bhūminānatte ñāṇaṃ”.

Bhūmi­nā­natta­ñā­ṇanid­deso aṭṭhārasamo.

1.1.19. Dhamma­nā­natta­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ nava­dham­ma­va­vatthāne paññā dhammanānatte ñāṇaṃ? Kathaṃ dhamme vavattheti? Kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti.

Kathaṃ kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Dasa kusala­kamma­pathe kusalato vavattheti, dasa akusala­kamma­pathe akusalato vavattheti, rūpañca vipākañca kiriyañca abyākatato vavattheti—evaṃ kāmāvacare dhamme kusalato vavattheti, akusalato vavattheti, abyākatato vavattheti.

Kathaṃ rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Idhaṭṭhassa cattāri jhānāni kusalato vavattheti, tat­rū­papan­nassa cattāri jhānāni abyākatato vavattheti—evaṃ rūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti.

Kathaṃ arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Idhaṭṭhassa catasso arūpā­vacara­samā­pattiyo kusalato vavattheti, tat­rū­papan­nassa catasso arūpā­vacara­samā­pattiyo abyākatato vavattheti—evaṃ arūpāvacare dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti.

Kathaṃ apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti? Cattāro ariyamagge kusalato vavattheti, cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañca abyākatato vavattheti—evaṃ apariyāpanne dhamme kusalato vavattheti, abyākatato vavattheti. Evaṃ dhamme vavattheti.

Nava pāmojjamūlakā dhammā. Aniccato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte yathābhūtaṃ pajānāti passati. Yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Dukkhato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … anattato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe …

Rūpaṃ aniccato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … rūpaṃ dukkhato manasikaroto … pe … vedanaṃ … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ … cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ aniccato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … jarāmaraṇaṃ dukkhato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … jarāmaraṇaṃ anattato manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte yathābhūtaṃ pajānāti passati. Yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Ime nava pāmojjamūlakā dhammā.

Nava yoniso manasikā­ra­mūlakā dhammā. Aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṃ dukkhan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṃ dukkhan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe ….

Rūpaṃ aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … rūpaṃ dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … rūpaṃ anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … vedanaṃ … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ … cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ aniccato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … jarāmaraṇaṃ dukkhato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati … pe … jarāmaraṇaṃ anattato yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhitena cittena “idaṃ dukkhan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime nava yoniso manasikā­ra­mūlakā dhammā.

Nava nānattā—dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ, vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca uppajjati ­saṅkap­pa­nānat­taṃ, ­saṅkap­pa­nānat­taṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ, chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pari­ḷāha­nānat­taṃ, pari­ḷāha­nānat­taṃ paṭicca uppajjati pari­yesanā­nānat­taṃ, pari­yesanā­nānat­taṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ—ime nava nānattā. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “nava­dham­ma­va­vatthāne paññā dhammanānatte ñāṇaṃ”.

Dhamma­nā­natta­ñā­ṇanid­deso ekūnavīsatimo.

1.1.20–‍24 Ñāṇa­pañca­ka­niddesa

Kathaṃ abhiññāpaññā ñātaṭṭhe ñāṇaṃ, pariññāpaññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ, pahāne paññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṃ, bhāvanā paññā ekarasaṭṭhe ñāṇaṃ, ­sacchi­kiriyā­paññā phassanaṭṭhe ñāṇaṃ? Ye ye dhammā abhiññātā honti, te te dhammā ñātā honti. Ye ye dhammā pariññātā honti, te te dhammā tīritā honti. Ye ye dhammā pahīnā honti, te te dhammā pariccattā honti. Ye ye dhammā bhāvitā honti, te te dhammā ekarasā honti. Ye ye dhammā sacchikatā honti, te te dhammā phassitā honti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“abhiññā paññā ñātaṭṭhe ñāṇaṃ, pariññā paññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ, pahāne paññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṃ, bhāvanā paññā ekarasaṭṭhe ñāṇaṃ, sacchikiriyā paññā phassanaṭṭhe ñāṇaṃ”.

Ñāṇa­pañca­ka­niddeso catuvīsatimo.

1.1.25–‍28 Paṭi­sam­bhi­dā­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ? Saddhindriyaṃ dhammo, vīriyindriyaṃ dhammo, satindriyaṃ dhammo, samādhindriyaṃ dhammo, paññindriyaṃ dhammo. Añño saddhindriyaṃ dhammo, añño vīriyindriyaṃ dhammo, añño satindriyaṃ dhammo, añño samādhindriyaṃ dhammo, añño paññindriyaṃ dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati— “dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (1)

Adhimokkhaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, upaṭṭhānaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho, dassanaṭṭho attho. Añño adhimokkhaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho, añño dassanaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati “atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (2)

Pañca dhamme sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā, pañca atthe sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā. Aññā dhamma­ni­rut­tiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (3)

Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (4)

Saddhābalaṃ dhammo, vīriyabalaṃ dhammo, satibalaṃ dhammo, samādhibalaṃ dhammo, paññābalaṃ dhammo. Añño saddhābalaṃ dhammo, añño vīriyabalaṃ dhammo, añño satibalaṃ dhammo, añño samādhibalaṃ dhammo, añño paññābalaṃ dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati—“dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (1)

Assaddhiye akampiyaṭṭho attho. Kosajje akampiyaṭṭho attho. Pamāde akampiyaṭṭho attho. Uddhacce akampiyaṭṭho attho. Avijjāya akampiyaṭṭho attho. Añño assaddhiye akampiyaṭṭho attho, añño kosajje akampiyaṭṭho attho, añño pamāde akampiyaṭṭho attho, añño uddhacce akampiyaṭṭho attho, añño avijjāya akampiyaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (2)

Pañca dhamme sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā, pañca atthe sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā. Aññā dhamma­ni­rut­tiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (3)

Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (4)

Sati­sam­boj­jhaṅgo dhammo, dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo dhammo, vīriya­sam­boj­jhaṅgo dhammo, pīti­sam­boj­jhaṅgo dhammo, passad­dhi­sam­boj­jhaṅgo dhammo, samā­dhi­sam­boj­jhaṅgo dhammo, upekkhā­sam­boj­jhaṅgo dhammo. Añño sati­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño vīriya­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño pīti­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño passad­dhi­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño samā­dhi­sam­boj­jhaṅgo dhammo, añño upekkhā­sam­boj­jhaṅgo dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati— “dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (1)

Upaṭṭhānaṭṭho attho, pavicayaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, pharaṇaṭṭho attho, upasamaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho, paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭho attho. Añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño pavicayaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño pharaṇaṭṭho attho, añño upasamaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho, añño paṭi­saṅ­khā­naṭ­ṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (2)

Satta dhamme sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā, satta atthe sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā. Aññā dhamma­ni­rut­tiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (3)

Sattasu dhammesu ñāṇāni, sattasu atthesu ñāṇāni, cuddasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. (4)

Sammādiṭṭhi dhammo, sammāsaṅkappo dhammo, sammāvācā dhammo, sammākammanto dhammo, sammāājīvo dhammo, sammāvāyāmo dhammo, sammāsati dhammo, sammāsamādhi dhammo. Añño sammādiṭṭhi dhammo, añño sammāsaṅkappo dhammo, añño sammāvācā dhammo, añño sammākammanto dhammo, añño sammāājīvo dhammo, añño sammāvāyāmo dhammo, añño sammāsati dhammo, añño sammāsamādhi dhammo. Yena ñāṇena ime nānā dhammā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā dhammā paṭividitāti. Tena vuccati— “dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”.

Dassanaṭṭho attho, abhini­ropa­naṭ­ṭho attho, pariggahaṭṭho attho, samuṭṭhānaṭṭho attho, vodānaṭṭho attho, paggahaṭṭho attho, upaṭṭhānaṭṭho attho, avikkhepaṭṭho attho. Añño dassanaṭṭho attho, añño abhini­ropa­naṭ­ṭho attho, añño pariggahaṭṭho attho, añño samuṭṭhānaṭṭho attho, añño vodānaṭṭho attho, añño paggahaṭṭho attho, añño upaṭṭhānaṭṭho attho, añño avikkhepaṭṭho attho. Yena ñāṇena ime nānā atthā ñātā teneva ñāṇena ime nānā atthā paṭividitāti. Tena vuccati— “atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”.

Aṭṭha dhamme sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā, aṭṭha atthe sandassetuṃ byañ­jana­ni­ruttā­bhi­lāpā. Aññā dhamma­ni­rut­tiyo, aññā atthaniruttiyo. Yena ñāṇena imā nānā niruttiyo ñātā, teneva ñāṇena imā nānā niruttiyo paṭividitāti. Tena vuccati—“niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”.

Aṭṭhasu dhammesu ñāṇāni, aṭṭhasu atthesu ñāṇāni soḷasasu niruttīsu ñāṇāni. Aññāni dhammesu ñāṇāni, aññāni atthesu ñāṇāni, aññāni niruttīsu ñāṇāni. Yena ñāṇena ime nānā ñāṇā ñātā, teneva ñāṇena ime nānā ñāṇā paṭividitāti. Tena vuccati—“paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”.

Paṭi­sam­bhi­dā­ñāṇa­niddeso aṭṭhavīsatimo.

1.1.29–‍31 Ñāṇat­ta­yanid­desa

Kathaṃ vihāranānatte paññā vihāraṭṭhe ñāṇaṃ, samā­patti­nānatte paññā samāpattaṭṭhe ñāṇaṃ, vihāra­samā­patti­nānatte paññā vihāra­samā­pattaṭ­ṭhe ñāṇaṃ? Nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—animitto vihāro. Paṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—appaṇihito vihāro. Abhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—suññato vihāro.

Nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. Paṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitā samāpatti. Abhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti.

Nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animitta­vihāra­samā­patti. Paṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati—appa­ṇihita­vihāra­samā­patti. Abhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suñña­ta­vihāra­samā­patti.

Rūpanimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—animitto vihāro. Rūpapaṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—appaṇihito vihāro. Rūpābhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—suññato vihāro.

Rūpanimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. Rūpapaṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati—appaṇihitā samāpatti. Rūpābhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti.

Rūpanimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animitta­vihāra­samā­patti. Rūpapaṇidhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati—appa­ṇihita­vihāra­samā­patti. Rūpābhinivesaṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suñña­ta­vihāra­samā­patti.

Vedanānimittaṃ … pe … saññānimittaṃ … saṅ­khā­ra­nimittaṃ … viñ­ñā­ṇa­nimittaṃ … cakkhunimittaṃ … pe … ­jarāma­raṇa­nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—animitto vihāro. ­Jarāma­raṇa­paṇi­dhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati— appaṇihito vihāro. ­Jarāma­ra­ṇābhini­ve­saṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati—suññato vihāro.

­Jarāma­raṇa­nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animittā samāpatti. ­Jarāma­raṇa­paṇi­dhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati— appaṇihitā samāpatti. ­Jarāma­ra­ṇābhini­ve­saṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suññatā samāpatti.

­Jarāma­raṇa­nimittaṃ bhayato sampassamāno animitte adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ animittaṃ āvajjitvā samāpajjati—animitta­vihāra­samā­patti. ­Jarāma­raṇa­paṇi­dhiṃ bhayato sampassamāno appaṇihite adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ appaṇihitaṃ āvajjitvā samāpajjati—appa­ṇihita­vihāra­samā­patti. ­Jarāma­ra­ṇābhini­ve­saṃ bhayato sampassamāno suññate adhimuttattā phussa phussa vayaṃ passati, pavattaṃ ajjhupekkhitvā nirodhaṃ nibbānaṃ suññataṃ āvajjitvā samāpajjati—suñña­ta­vihāra­samā­patti. Añño animitto vihāro, añño appaṇihito vihāro, añño suññato vihāro. Aññā animittā samāpatti, aññā appaṇihitā samāpatti, aññā suññatā samāpatti. Aññā animittā vihāra­samā­patti, aññā appaṇihitā vihāra­samā­patti, aññā suññatā vihāra­samā­patti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vihāranānatte paññā vihāraṭṭhe ñāṇaṃ, samā­patti­nānatte paññā samāpattaṭṭhe ñāṇaṃ, vihāra­samā­patti­nānatte paññā vihāra­samā­pattaṭ­ṭhe ñāṇaṃ”.

Ñāṇat­ta­yanid­deso ekatiṃsatimo.

1.1.32. Ānanta­rika­samā­dhi­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ avik­khepa­pari­suddhattā āsava­samuc­chede paññā ānanta­rika­samā­dhimhi ñāṇaṃ? Nekkham­ma­vasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tassa samādhissa vasena uppajjati ñāṇaṃ. Tena ñāṇena āsavā khīyanti. Iti paṭhamaṃ samatho, pacchā ñāṇaṃ. Tena ñāṇena āsavānaṃ khayo hoti. Tena vuccati—“avik­khepa­pari­suddhattā āsava­samuc­chede paññā ānanta­rika­samā­dhimhi ñāṇaṃ”.

Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo.

Katthete āsavā khīyanti? Sotā­patti­mag­gena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadā­gāmi­mag­gena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahat­ta­mag­gena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti.

Abyāpādavasena … pe … ālo­kasaññā­vasena … avik­khepa­vasena … dhamma­va­vatthā­na­vasena … ñāṇavasena … pāmojjavasena … paṭha­maj­jhāna­vasena … dutiyaj­jhāna­vasena … tatiyaj­jhāna­vasena … catut­thaj­jhāna­vasena … ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti­vasena … viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti­vasena … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti­vasena … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­patti­vasena … pathavī­ka­siṇa­vasena … āpo­kasiṇa­vasena … tejo­kasiṇa­vasena … vāyo­kasiṇa­vasena … nīlakasi­ṇa­vasena … pīta­kasiṇa­vasena … lohita­ka­si­ṇava­sena … odāta­kasiṇa­vasena … ākāsa­kasiṇa­vasena … viñ­ñā­ṇa­ka­si­ṇava­sena … buddhā­nus­sati­vasena … dham­mānus­sati­vasena … saṃ­ghānus­sati­vasena … sīlānus­sati­vasena … cāgā­nus­sati­vasena … deva­tānus­sati­vasena … ānā­pā­nassa­ti­vasena … mara­ṇassa­ti­vasena … ­kāyaga­tā­sativa­sena … upa­sa­mānus­sa­tiva­sena … uddhumā­ta­ka­saññāva­sena … vinī­la­kasaññā­vasena … vipubba­kasaññā­vasena … vic­chidda­ka­saññāva­sena … vik­khā­yi­ta­kasaññā­vasena … ­vikkhit­ta­ka­saññāva­sena … hata­vikkhit­ta­ka­saññāva­sena … lohita­ka­saññāva­sena … puḷa­vaka­sañ­ñāva­sena … aṭṭhi­ka­saññāva­sena.

Dīghaṃ assāsavasena … pe … dīghaṃ passāsavasena … rassaṃ assāsavasena … rassaṃ passāsavasena … sabba­kā­yapaṭi­saṃ­vedī assāsavasena … sabba­kā­yapaṭi­saṃ­vedī passāsavasena … passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assāsavasena … passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passāsavasena … pīti­paṭi­saṃ­vedī assāsavasena … pīti­paṭi­saṃ­vedī passāsavasena … sukha­paṭi­saṃ­vedī assāsavasena … sukha­paṭi­saṃ­vedī passāsavasena … citta­saṅ­khā­ra­paṭi­saṃ­vedī assāsavasena … citta­saṅ­khā­ra­paṭi­saṃ­vedī passāsavasena … passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assāsavasena … passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passāsavasena … cit­tapaṭi­saṃ­vedī assāsavasena … cit­tapaṭi­saṃ­vedī passāsavasena … abhippamodayaṃ cittaṃ assāsavasena … abhippamodayaṃ cittaṃ passāsavasena … samādahaṃ cittaṃ … pe … vimocayaṃ cittaṃ … aniccānupassī … virāgānupassī … nirodhānupassī … paṭi­nissag­gā­nu­passī assāsavasena … paṭi­nissag­gā­nu­passī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. Tassa samādhissa vasena uppajjati ñāṇaṃ, tena ñāṇena āsavā khīyanti. Iti paṭhamaṃ samatho, pacchā ñāṇaṃ. Tena ñāṇena āsavānaṃ khayo hoti. Tena vuccati—“avik­khepa­pari­suddhattā āsava­samuc­chede paññā ānanta­rika­samā­dhimhi ñāṇaṃ”.

Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotā­patti­mag­gena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadā­gāmi­mag­gena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahat­ta­mag­gena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “avik­khepa­pari­suddhattā āsava­samuc­chede paññā ānanta­rika­samā­dhimhi ñāṇaṃ”.

Ānanta­rika­samā­dhi­ñāṇa­niddeso dvattiṃsatimo.

1.1.33. Araṇa­vi­hārañā­ṇanid­desa

Kathaṃ dassa­nādhipa­teyyaṃ santo ca vihārādhigamo paṇī­tādhi­muttatā paññā araṇavihāre ñāṇaṃ?

Dassa­nādhipa­teyyanti aniccā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, duk­khā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, anattā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, rūpe aniccā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, rūpe duk­khā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, rūpe anattā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ; vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṃ … pe … jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, jarāmaraṇe duk­khā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ, jarāmaraṇe anattā­nu­passanā dassa­nādhipa­teyyaṃ.

Santo ca vihārādhigamoti suññato vihāro santo vihārādhigamo. Animitto vihāro santo vihārādhigamo. Appaṇihito vihāro santo vihārādhigamo.

Paṇī­tādhi­muttatāti suññate adhimuttatā paṇī­tādhi­muttatā. Animitte adhimuttatā paṇī­tādhi­muttatā. Appaṇihite adhimuttatā paṇī­tādhi­muttatā.

Araṇavihāroti paṭhamaṃ jhānaṃ araṇavihāro. Dutiyaṃ jhānaṃ araṇavihāro. Tatiyaṃ jhānaṃ araṇavihāro. Catutthaṃ jhānaṃ araṇavihāro. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti araṇavihāro … pe … neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­samā­patti araṇavihāro.

Araṇavihāroti kenaṭṭhena araṇavihāro? Paṭhamena jhānena nīvaraṇe haratīti—araṇavihāro. Dutiyena jhānena vitakkavicāre haratīti—araṇavihāro. Tatiyena jhānena pītiṃ haratīti—araṇavihāro. Catutthena jhānena sukhadukkhe haratīti—araṇavihāro. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ haratīti— araṇavihāro. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā ākāsānañ­cāyata­na­saññaṃ haratīti— araṇavihāro. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññaṃ haratīti— araṇavihāro. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññaṃ haratīti— araṇavihāro. Ayaṃ araṇavihāro. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dassa­nādhipa­teyyaṃ santo ca vihārādhigamo paṇī­tādhi­muttatā paññā araṇavihāre ñāṇaṃ”.

Araṇa­vi­hārañā­ṇanid­deso tettiṃsatimo.

1.1.34. Nirodha­samā­patti­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippas­sad­dhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samā­dhi­cariyāhi vasibhāvatā paññā nirodha­samā­pattiyā ñāṇaṃ?

Dvīhi balehīti dve balāni—samathabalaṃ, vipassanābalaṃ. Katamaṃ samathabalaṃ? Nekkham­ma­vasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ. Abyāpādavasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ. Ālo­kasaññā­vasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ. Avik­khepa­vasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ … pe … paṭi­nissag­gā­nu­passī assāsavasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ. Paṭi­nissag­gā­nu­passī passāsavasena cittas­sekaggatā avikkhepo samathabalaṃ.

Samathabalanti kenaṭṭhena samathabalaṃ? Paṭhamena jhānena nīvaraṇe na kampatīti— samathabalaṃ. Dutiyena jhānena vitakkavicāre na kampatīti—samathabalaṃ. Tatiyena jhānena pītiyā na kampatīti—samathabalaṃ. Catutthena jhānena sukhadukkhe na kampatīti—samathabalaṃ. Ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya na kampatīti—samathabalaṃ. Viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā ākāsānañ­cāyata­na­saññāya na kampatīti— samathabalaṃ. Ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññāya na kampatīti— samathabalaṃ. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññāya na kampatīti—samathabalaṃ. Uddhacce ca uddhac­ca­saha­gata­kilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti—samathabalaṃ. Idaṃ samathabalaṃ.

Katamaṃ vipassanābalaṃ? Aniccā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Duk­khā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Anattā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Nibbidā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Virāgā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Nirodhā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Paṭi­nissag­gā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Rūpe aniccā­nu­passanā vipassanābalaṃ … pe … rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā vipassanābalaṃ. Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṃ … pe … jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā vipassanābalaṃ … pe … jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā vipassanābalaṃ.

Vipassanābalanti kenaṭṭhena vipassanābalaṃ? Anic­cānu­passa­nāya niccasaññāya na kampatīti— vipassanābalaṃ. Duk­khā­nu­passa­nāya sukhasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṃ. Anat­tānu­passa­nāya attasaññāya na kampatīti—vipassanābalaṃ. Nibbi­dānu­passa­nāya nandiyā na kampatīti—vipassanābalaṃ. Virā­gānu­passa­nāya rāge na kampatīti— vipassanābalaṃ. Niro­dhānu­passa­nāya samudaye na kampatīti—vipassanābalaṃ. Paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya ādāne na kampatīti—vipassanābalaṃ. Avijjāya ca avijjā sahagatakilese ca khandhe ca na kampati na calati na vedhatīti— vipassanābalaṃ. Idaṃ vipassanābalaṃ.

Tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippas­sad­dhiyāti katamesaṃ tiṇṇannaṃ saṅkhārānaṃ paṭippas­sad­dhiyā? Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vacīsaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā kāyasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Saññā­ve­dayi­ta­nirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca cittasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. Imesaṃ tiṇṇannaṃ saṅkhārānaṃ paṭippas­sad­dhiyā.

Soḷasahi ñāṇacariyāhīti katamāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi? Aniccā­nu­passanā ñāṇacariyā, duk­khā­nu­passanā ñāṇacariyā, anattā­nu­passanā ñāṇacariyā, nibbidā­nu­passanā ñāṇacariyā, virāgā­nu­passanā ñāṇacariyā, nirodhā­nu­passanā ñāṇacariyā, paṭi­nissag­gā­nu­passanā ñāṇacariyā, ­vivaṭ­ṭa­nā­nu­passanā ñāṇacariyā, sotāpattimaggo ñāṇacariyā, sotā­patti­phala­samā­patti ñāṇacariyā, sakadā­gāmi­maggo ñāṇacariyā, sakadā­gāmi­phala­samā­patti ñāṇacariyā, anāgāmimaggo ñāṇacariyā, anāgā­mi­phala­samā­patti ñāṇacariyā, arahattamaggo ñāṇacariyā, arahat­ta­phala­samā­patti ñāṇacariyā—imāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi.

Navahi samā­dhi­cariyāhīti katamāhi navahi samā­dhi­cariyāhi? Paṭhamaṃ jhānaṃ samādhicariyā, dutiyaṃ jhānaṃ samādhicariyā, tatiyaṃ jhānaṃ samādhicariyā, catutthaṃ jhānaṃ samādhicariyā, ākāsānañ­cāyata­na­samā­patti … pe … viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­patti … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­patti … neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­samā­patti samādhicariyā. Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭi­lābhat­thāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca … pe … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ paṭi­lābhat­thāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca—imāhi navahi samā­dhi­cariyāhi.

Vasīti pañca vasiyo. Āvajjanavasī, samā­pajja­na­vasī, adhiṭṭhānavasī, vuṭṭhānavasī, pacca­vek­kha­ṇā­vasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati; āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti—āvajjanavasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati; samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti—samā­pajja­na­vasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ adhiṭṭhāti; adhiṭṭhāne dandhāyitattaṃ natthīti— adhiṭṭhānavasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ vuṭṭhāti; vuṭṭhāne dandhāyitattaṃ natthīti—vuṭṭhānavasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ paccavekkhati; pacca­vek­kha­ṇāya dandhāyitattaṃ natthīti—pacca­vek­kha­ṇā­vasī.

Dutiyaṃ jhānaṃ … pe … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati; āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti—āvajjanavasī. Neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati … pe … adhiṭṭhāti … vuṭṭhāti … paccavekkhati; pacca­vek­kha­ṇāya dandhāyitattaṃ natthīti—pacca­vek­kha­ṇā­vasī. Imā pañca vasiyo. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippas­sad­dhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samā­dhi­cariyāhi vasībhāvatā paññā nirodha­samā­pattiyā ñāṇaṃ”.

Nirodha­samā­patti­ñāṇa­niddeso catuttiṃsatimo.

1.1.35. Pari­nib­bā­na­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ sampajānassa pavat­ta­pariyā­dāne paññā parinibbāne ñāṇaṃ? Idha sampajāno nekkhammena kāmacchandassa pavattaṃ pariyādiyati, abyāpādena byāpādassa pavattaṃ pariyādiyati, ālokasaññāya thinamiddhassa pavattaṃ pariyādiyati, avikkhepena uddhaccassa pavattaṃ pariyādiyati, dhamma­va­vatthā­nena vicikicchāya … pe … ñāṇena avijjāya … pāmojjena aratiyā … paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṃ pavattaṃ pariyādiyati … pe … arahat­ta­mag­gena sabbakilesānaṃ pavattaṃ pariyādiyati.

Atha vā pana sampajānassa anupādisesāya nibbānadhātuyā pari­nib­bāyan­tassa idañceva cakkhupavattaṃ pariyādiyati, aññañca cakkhupavattaṃ na uppajjati. Idañceva sotapavattaṃ … pe … ghānapavattaṃ … jivhāpavattaṃ … kāyapavattaṃ … manopavattaṃ pariyādiyati, aññañca manopavattaṃ na uppajjati. Idaṃ sampajānassa pavat­ta­pariyā­dāne paññā parinibbāne ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sampajānassa pavat­ta­pariyā­dāne paññā parinibbāne ñāṇaṃ”.

Pari­nib­bā­na­ñāṇa­niddeso pañcatiṃsatimo.

1.1.36. ­Samasī­saṭṭha­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ sabbadhammānaṃ sammā samucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṃ? Sabbadhammānanti—pañcakkhandhā, dvāda­sāyata­nāni, aṭṭhārasa dhātuyo, kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, apariyāpannā dhammā. Sammā samucchedeti nekkhammena kāmacchandaṃ sammā samucchindati. Abyāpādena byāpādaṃ sammā samucchindati. Ālokasaññāya thinamiddhaṃ sammā samucchindati. Avikkhepena uddhaccaṃ sammā samucchindati. Dhamma­va­vatthā­nena vicikicchaṃ sammā samucchindati. Ñāṇena avijjaṃ sammā samucchindati. Pāmojjena aratiṃ sammā samucchindati. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe sammā samucchindati … pe … arahat­ta­mag­gena sabbakilese sammā samucchindati.

Nirodheti nekkhammena kāmacchandaṃ nirodheti. Abyāpādena byāpādaṃ nirodheti. Ālokasaññāya thinamiddhaṃ nirodheti. Avikkhepena uddhaccaṃ nirodheti. Dhamma­va­vatthā­nena vicikicchaṃ nirodheti. Ñāṇena avijjaṃ nirodheti. Pāmojjena aratiṃ nirodheti. Paṭhamena jhānena nīvaraṇe nirodheti … pe … arahat­ta­mag­gena sabbakilese nirodheti.

Anupaṭṭhānatāti nekkhammaṃ paṭiladdhassa kāmacchando na upaṭṭhāti. Abyāpādaṃ paṭiladdhassa byāpādo na upaṭṭhāti. Ālokasaññaṃ paṭiladdhassa thinamiddhaṃ na upaṭṭhāti. Avikkhepaṃ paṭiladdhassa uddhaccaṃ na upaṭṭhāti. Dhamma­va­vatthā­naṃ paṭiladdhassa vicikicchā na upaṭṭhāti. Ñāṇaṃ paṭiladdhassa avijjā na upaṭṭhāti. Pāmojjaṃ paṭiladdhassa arati na upaṭṭhāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭiladdhassa nīvaraṇā na upaṭṭhahanti … pe … arahattamaggaṃ paṭiladdhassa sabbakilesā na upaṭṭhahanti.

Samanti kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṃ samaṃ. Byāpādassa pahīnattā abyāpādo samaṃ. Thinamiddhassa pahīnattā ālokasaññā samaṃ. Uddhaccassa pahīnattā avikkhepo samaṃ. Vicikicchāya pahīnattā dhamma­va­vatthā­naṃ samaṃ. Avijjāya pahīnattā ñāṇaṃ samaṃ. Aratiyā pahīnattā pāmojjaṃ samaṃ. Nīvaraṇānaṃ pahīnattā paṭhamaṃ jhānaṃ samaṃ … pe … sabbakilesānaṃ pahīnattā arahattamaggo samaṃ.

Sīsanti terasa sīsāni—pali­bodha­sīsañca taṇhā, vini­ban­dha­na­sīsañca māno, parāmā­sa­sīsañca diṭṭhi, vikkhepa­sīsañca uddhaccaṃ, saṃ­kilesa­sīsañca avijjā, adhi­mokkha­sīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṃ, upaṭṭhā­na­sīsañca sati, avik­khepa­sīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṃ, gocarasīsañca vimokkho, saṅ­khā­ra­sīsañca nirodho. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbadhammānaṃ sammā samucchede nirodhe ca anupaṭṭhānatā paññā samasīsaṭṭhe ñāṇaṃ”.

­Samasī­saṭṭha­ñā­ṇanid­deso chattiṃsatimo.

1.1.37. Sal­lekhaṭ­ṭhañāṇa­niddesa

Kathaṃ puthu­nānat­ta­teja­pariyā­dāne paññā sallekhaṭṭhe ñāṇaṃ? Puthūti—rāgo puthu, doso puthu, moho puthu, kodho … pe … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṃ … māyā … sāṭheyyaṃ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe abhisaṅkhārā … sabbe bhavagāmikammā.

Nānattekattanti kāmacchando nānattaṃ, nekkhammaṃ ekattaṃ. Byāpādo nānattaṃ, abyāpādo ekattaṃ. Thinamiddhaṃ nānattaṃ, ālokasaññā ekattaṃ. Uddhaccaṃ nānattaṃ, avikkhepo ekattaṃ. Vicikicchā nānattaṃ, dhamma­va­vatthā­naṃ ekattaṃ. Avijjā nānattaṃ, ñāṇaṃ ekattaṃ. Arati nānattaṃ, pāmojjaṃ ekattaṃ. Nīvaraṇā nānattaṃ, paṭhamaṃ jhānaṃ ekattaṃ … pe … sabbe kilesā nānattaṃ, arahattamaggo ekattaṃ.

Tejoti pañca tejā—caraṇatejo, guṇatejo, paññātejo, puññatejo, dhammatejo. Caraṇatejena tejitattā dussīlyatejaṃ pariyādiyati. Guṇatejena tejitattā aguṇatejaṃ pariyādiyati. Paññātejena tejitattā duppaññatejaṃ pariyādiyati. Puññatejena tejitattā apuññatejaṃ pariyādiyati. Dhammatejena tejitattā adhammatejaṃ pariyādiyati.

Sallekhoti kāmacchando asallekho, nekkhammaṃ sallekho. Byāpādo asallekho, abyāpādo sallekho. Thinamiddhaṃ asallekho, ālokasaññā sallekho. Uddhaccaṃ asallekho, avikkhepo sallekho. Vicikicchā asallekho, dhamma­va­vatthā­naṃ sallekho. Avijjā asallekho, ñāṇaṃ sallekho. Arati asallekho, pāmojjaṃ sallekho. Nīvaraṇā asallekho, paṭhamaṃ jhānaṃ sallekho … pe … sabbakilesā asallekho, arahattamaggo sallekho. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “puthu­nānat­ta­teja­pariyā­dāne paññā sallekhaṭṭhe ñāṇaṃ”.

Sal­lekhaṭ­ṭhañāṇa­niddeso sattatiṃsatimo.

1.1.38 Vīriyā­rambha­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ.

Anuppannassa kāmacchandassa anuppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannassa kāmacchandassa pahānāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Anuppannassa nekkhammassa uppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannassa nekkhammassa ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ … pe ….

Anuppannānaṃ sabbakilesānaṃ anuppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannānaṃ sabbakilesānaṃ pahānāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ … pe … anuppannassa arahat­ta­maggassa uppādāya asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Uppannassa arahat­ta­maggassa ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“asal­līnat­ta­pahitat­ta­pagga­haṭ­ṭhe paññā vīriyārambhe ñāṇaṃ”.

Vīriyā­rambha­ñāṇa­niddeso aṭṭhatiṃsatimo.

1.1.39. Attha­sandas­sana­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ nānā­dham­map­pakāsa­natā paññā attha­sandas­sane ñāṇaṃ? Nānādhammāti pañcakkhandhā, dvāda­sāyata­nāni, aṭṭhārasa dhātuyo, kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, apariyāpannā dhammā.

Pakāsanatāti rūpaṃ aniccato pakāseti, rūpaṃ dukkhato pakāseti, rūpaṃ anattato pakāseti. Vedanaṃ … pe … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ … cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ aniccato pakāseti, jarāmaraṇaṃ dukkhato pakāseti, jarāmaraṇaṃ anattato pakāseti.

Attha­sandas­saneti kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammatthaṃ sandasseti. Byāpādaṃ pajahanto abyāpādatthaṃ sandasseti. Thinamiddhaṃ pajahanto āloka­saññat­thaṃ sandasseti. Uddhaccaṃ pajahanto avikkhepatthaṃ sandasseti. Vicikicchaṃ pajahanto dhamma­va­vatthā­nat­thaṃ sandasseti. Avijjaṃ pajahanto ñāṇatthaṃ sandasseti. Aratiṃ pajahanto pāmojjatthaṃ sandasseti. Nīvaraṇe pajahanto paṭha­maj­jhānat­thaṃ sandasseti … pe … sabbakilese pajahanto arahat­ta­maggat­thaṃ sandasseti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“nānā­dham­map­pakāsa­natā paññā attha­sandas­sane ñāṇaṃ”.

Attha­sandas­sana­ñāṇa­niddeso navatiṃsatimo.

1.1.40. ­Dassa­na­vi­sud­dhi­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ sabbadhammānaṃ eka­saṅga­ha­tānānat­tekat­tapaṭi­vedhe paññā ­dassa­na­vi­sud­dhi­ñāṇaṃ? Sabbadhammānanti pañcakkhandhā … pe … apariyāpannā dhammā.

Ekasaṅgahatāti dvādasahi ākārehi sabbe dhammā ekasaṅgahitā. Tathaṭṭhena, anattaṭṭhena, saccaṭṭhena, paṭi­vedhaṭ­ṭhena, abhi­jāna­naṭ­ṭhena, pari­jāna­naṭ­ṭhena, dhammaṭṭhena, dhātuṭṭhena, ñātaṭṭhena, ­sacchi­kiriyaṭ­ṭhena, phusanaṭṭhena, abhisa­mayaṭ­ṭhena— imehi dvādasahi ākārehi sabbe dhammā ekasaṅgahitā.

Nānattekattanti kāmacchando nānattaṃ, nekkhammaṃ ekattaṃ … pe … sabbakilesā nānattaṃ, arahattamaggo ekattaṃ.

Paṭivedheti dukkhasaccaṃ pariñ­ñā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhati. Samudayasaccaṃ pahāna­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhati. Nirodhasaccaṃ ­sacchi­kiriyā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhati. Maggasaccaṃ bhāva­nā­paṭi­vedhaṃ paṭivijjhati.

­Dassa­na­vi­sud­dhīti sotā­patti­mag­gak­khaṇe dassanaṃ visujjhati; sotā­patti­pha­lak­khaṇe dassanaṃ visuddhaṃ. Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe dassanaṃ visujjhati; sakadā­gāmi­pha­lak­khaṇe dassanaṃ visuddhaṃ. Anāgā­mi­mag­gak­khaṇe dassanaṃ visujjhati; anāgā­mi­pha­lak­khaṇe dassanaṃ visuddhaṃ. Arahat­ta­mag­gak­khaṇe dassanaṃ visujjhati; arahat­ta­pha­lak­khaṇe dassanaṃ visuddhaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“sabbadhammānaṃ eka­saṅga­ha­tānānat­tekat­tapaṭi­vedhe paññā ­dassa­na­vi­sud­dhi­ñāṇaṃ”.

­Dassa­na­vi­sud­dhi­ñāṇa­niddeso cattālīsamo.

1.1.41. Khan­ti­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ viditattā paññā khantiñāṇaṃ? Rūpaṃ aniccato viditaṃ, rūpaṃ dukkhato viditaṃ, rūpaṃ anattato viditaṃ. Yaṃ yaṃ viditaṃ taṃ taṃ khamatīti—viditattā paññā khantiñāṇaṃ. Vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ aniccato viditaṃ, jarāmaraṇaṃ dukkhato viditaṃ, jarāmaraṇaṃ anattato viditaṃ. Yaṃ yaṃ viditaṃ taṃ taṃ khamatīti—viditattā paññā khantiñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “viditattā paññā khantiñāṇaṃ”.

Khan­ti­ñāṇa­niddeso ekacattālīsamo.

1.1.42 Pari­yogā­haṇa­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṃ? Rūpaṃ aniccato phusati, rūpaṃ dukkhato phusati, rūpaṃ anattato phusati. Yaṃ yaṃ phusati taṃ taṃ pariyogahatīti—phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṃ. Vedanaṃ … pe … saññaṃ … saṅkhāre … viññāṇaṃ … cakkhuṃ … pe … jarāmaraṇaṃ aniccato phusati, dukkhato phusati, anattato phusati. Yaṃ yaṃ phusati taṃ taṃ pariyogahatīti—phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“phuṭṭhattā paññā pariyogāhaṇe ñāṇaṃ”.

Pari­yogā­haṇa­ñāṇa­niddeso dvecattālīsamo.

1.1.43. Padesa­vi­hārañā­ṇanid­desa

Kathaṃ samodahane paññā padesavihāre ñāṇaṃ? Micchā­diṭṭhi­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, micchā­diṭṭhi­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Sammā­diṭṭhi­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, sammā­diṭṭhi­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Micchā­saṅkap­pa­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, micchā­saṅkap­pa­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Sam­māsaṅkap­pa­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, sam­māsaṅkap­pa­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ … pe … micchā­vimutti­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, micchā­vimutti­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Sammā­vimutti­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, sammā­vimutti­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Chanda­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, chanda­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Vitak­ka­pac­ca­yāpi vedayitaṃ, vitak­ka­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ. Saññāpaccayāpi vedayitaṃ, saññā­vū­pasa­ma­pac­ca­yāpi vedayitaṃ.

Chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ. Appattassa pattiyā atthi āyavaṃ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“samodahane paññā padesavihāre ñāṇaṃ”.

Padesa­vi­hārañā­ṇanid­deso tecattālīsamo.

1.1.44–‍49 Cha­vivaṭ­ṭa­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ? Nekkham­mā­dhi­patattā paññā kāmacchandato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Abyāpā­dā­dhi­patattā paññā byāpādato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Ālokasañ­ñādhipa­tattā paññā thinamiddhato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Avik­khepā­dhi­patattā paññā uddhaccato saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Dhamma­va­vatthā­nā­dhi­patattā paññā vicikicchāya saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Ñāṇādhipatattā paññā avijjāya saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Pāmoj­jādhipa­tattā paññā aratiyā saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Paṭha­maj­jhā­nādhipa­tattā paññā nīvaraṇehi saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ … pe … arahat­ta­maggā­dhi­patattā paññā sabbakilesehi saññāya vivaṭṭatīti—adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“adhipatattā paññā saññāvivaṭṭe ñāṇaṃ”. (1)

Kathaṃ nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ? Kāmacchando nānattaṃ, nekkhammaṃ ekattaṃ. Nekkham­mekattaṃ cetayato kāmacchandato cittaṃ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ. Byāpādo nānattaṃ, abyāpādo ekattaṃ. Abyāpādekattaṃ cetayato byāpādato cittaṃ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ. Thinamiddhaṃ nānattaṃ, ālokasaññā ekattaṃ. Ālokasañ­ñekattaṃ cetayato thinamiddhato cittaṃ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ … pe … sabbakilesā nānattaṃ, arahattamaggo ekattaṃ. Arahat­ta­mag­gekattaṃ cetayato sabbakilesehi cittaṃ vivaṭṭatīti—nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“nānatte paññā cetovivaṭṭe ñāṇaṃ”. (2)

Kathaṃ adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ? Kāmacchandaṃ pajahanto nekkham­ma­vasena cittaṃ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ. Byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti— adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ. Thinamiddhaṃ pajahanto ālo­kasaññā­vasena cittaṃ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ … pe … sabbakilese pajahanto arahat­ta­magga­vasena cittaṃ adhiṭṭhātīti—adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “adhiṭṭhāne paññā cittavivaṭṭe ñāṇaṃ”. (3)

Kathaṃ suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṃ? “Cakkhu suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā”ti yathābhūtaṃ jānato passato ­cak­khā­bhi­nivesato ñāṇaṃ vivaṭṭatīti—suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṃ. “Sotaṃ suññaṃ … pe … ghānaṃ suññaṃ … jivhā suññā … kāyo suñño … mano suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avi­pari­ṇāma­dham­mena vā”ti yathābhūtaṃ jānato passato manābhini­ve­sato ñāṇaṃ vivaṭṭatīti—suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“suññate paññā ñāṇavivaṭṭe ñāṇaṃ”. (4)

Kathaṃ vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ? Nekkhammena kāmacchandaṃ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ. Abyāpādena byāpādaṃ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ. Ālokasaññāya thinamiddhaṃ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ. Avikkhepena uddhaccaṃ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ. Dhamma­va­vatthā­nena vicikicchaṃ vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ … pe … arahat­ta­mag­gena sabbakilese vosajjatīti—vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vosagge paññā vimokkha­vivaṭṭe ñāṇaṃ”. (5)

Kathaṃ tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ? Dukkhassa pīḷanaṭṭhaṃ saṅkhataṭṭhaṃ santāpaṭṭhaṃ vipari­ṇāmaṭ­ṭhaṃ parijānanto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ. Samudayassa āyūhanaṭṭhaṃ nidānaṭṭhaṃ saññogaṭṭhaṃ palibodhaṭṭhaṃ pajahanto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ. Nirodhassa nissaraṇaṭṭhaṃ vivekaṭṭhaṃ asaṅkhataṭṭhaṃ amataṭṭhaṃ sacchikaronto vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ. Maggassa niyyānaṭṭhaṃ hetuṭṭhaṃ dassanaṭṭhaṃ ādhipa­teyyaṭ­ṭhaṃ bhāvento vivaṭṭatīti—tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ.

Saññāvivaṭṭo, cetovivaṭṭo, cittavivaṭṭo, ñāṇavivaṭṭo, vimokkha­vivaṭṭo, saccavivaṭṭo. Sañjānanto vivaṭṭatīti—saññāvivaṭṭo. Cetayanto vivaṭṭatīti—cetovivaṭṭo. Vijānanto vivaṭṭatīti—cittavivaṭṭo. Ñāṇaṃ karonto vivaṭṭatīti—ñāṇavivaṭṭo. Vosajjanto vivaṭṭatīti—vimokkha­vivaṭṭo. Tathaṭṭhe vivaṭṭatīti— saccavivaṭṭo.

Yattha saññāvivaṭṭo, tattha cetovivaṭṭo. Yattha cetovivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo tattha cittavivaṭṭo. Yattha cittavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo, tattha ñāṇavivaṭṭo. Yattha ñāṇavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo, tattha vimokkha­vivaṭṭo. Yattha vimokkha­vivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo. Yattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkha­vivaṭṭo, tattha saccavivaṭṭo. Yattha saccavivaṭṭo, tattha saññāvivaṭṭo cetovivaṭṭo cittavivaṭṭo ñāṇavivaṭṭo vimokkha­vivaṭṭo. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “tathaṭṭhe paññā saccavivaṭṭe ñāṇaṃ”. (6)

Cha­vivaṭ­ṭa­ñā­ṇanid­deso ­navacat­tālī­samo.

1.1.50. Iddhi­vidha­ñā­ṇanid­desa

Kathaṃ kāyampi cittampi eka­va­vatthā­natā sukhasaññañca lahusaññañca adhiṭṭhā­na­vasena ijjhanaṭṭhe paññā iddhividhe ñāṇaṃ? Idha bhikkhu chanda­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriya­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, citta­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃ­sā­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāveti paridameti, muduṃ karoti kammaniyaṃ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāvetvā paridametvā muduṃ karitvā kammaniyaṃ kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhāti, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhāti; kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā cittavasena kāyaṃ pariṇāmetvā kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhahitvā cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena iddhi­vidha­ñā­ṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.

Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummuj­jani­mujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃma­hānu­bhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“kāyampi cittampi eka­va­vatthā­natā sukhasaññañca lahusaññañca adhiṭṭhā­na­vasena ijjhanaṭṭhe paññā iddhividhe ñāṇaṃ”.

Iddhi­vidha­ñā­ṇanid­deso paññāsamo.

1.1.51. Sota­dhātu­vi­sud­dhi­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ vitak­ka­vip­phā­ra­vasena nānat­tekatta­sadda­nimittā­naṃ pariyogāhaṇe paññā sota­dhātu­vi­sud­dhi­ñāṇaṃ? Idha bhikkhu chandasamādhi … pe … vīriyasamādhi … cittasamādhi … vīmaṃ­sā­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāveti paridameti, muduṃ karoti kammaniyaṃ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāvetvā paridametvā, muduṃ karitvā kammaniyaṃ dūrepi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, santikepi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, oḷārikānampi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, sukhumānampi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, saṇha­saṇhā­nampi saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, puratthimāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, pacchimāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, uttarāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, dakkhiṇāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, puratthimāyapi anudisāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, pacchimāyapi anudisāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, uttarāyapi anudisāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, dakkhiṇāyapi anudisāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, heṭṭhimāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti, uparimāyapi disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasi karoti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena sota­dhātu­vi­sud­dhi­ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atik­kanta­mānusi­kāya ubho sadde suṇāti—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“vitak­ka­vip­phā­ra­vasena nānat­tekatta­sadda­nimittā­naṃ pariyogāhaṇe paññā sota­dhātu­vi­sud­dhi­ñāṇaṃ”.

Sota­dhātu­vi­sud­dhi­ñāṇa­niddeso ekapaññāsamo.

1.1.52. Ceto­pariya­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ tiṇṇaṃ cittānaṃ vipphārattā indriyānaṃ pasādavasena nānat­tekat­ta­viñ­ñā­ṇa­cariyā­pari­yogā­haṇe paññā ceto­pariya­ñāṇaṃ? Idha bhikkhu chanda­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi … pe … cittasamādhi … pe … vīmaṃ­sā­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāveti paridameti, muduṃ karoti kammaniyaṃ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāvetvā paridametvā, muduṃ karitvā kammaniyaṃ evaṃ pajānāti—“idaṃ rūpaṃ somanas­sindriya­sa­muṭ­ṭhi­taṃ, idaṃ rūpaṃ domanas­sindriya­sa­muṭ­ṭhi­taṃ, idaṃ rūpaṃ upekkhin­dri­yasa­muṭ­ṭhi­tan”ti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena ceto­pariya­ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti—sarāgaṃ vā cittaṃ “sarāgaṃ cittan”ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ “vītarāgaṃ cittan”ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ … pe … vītadosaṃ vā cittaṃ … samohaṃ vā cittaṃ … vītamohaṃ vā cittaṃ … saṃkhittaṃ vā cittaṃ … vikkhittaṃ vā cittaṃ … mahaggataṃ vā cittaṃ … amahaggataṃ vā cittaṃ … sauttaraṃ vā cittaṃ … anuttaraṃ vā cittaṃ … samāhitaṃ vā cittaṃ … asamāhitaṃ vā cittaṃ … vimuttaṃ vā cittaṃ … avimuttaṃ vā cittaṃ “avimuttaṃ cittan”ti pajānāti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“tiṇṇaṃ cittānaṃ vipphārattā indriyānaṃ pasādavasena nānat­tekat­ta­viñ­ñā­ṇa­cariyā­pari­yogā­haṇe paññā ceto­pariya­ñāṇaṃ”.

Ceto­pariya­ñāṇa­niddeso dvepaññāsamo.

1.1.53. Pubbe­nivāsā­nus­sati­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ pac­ca­ya­pa­vat­tā­naṃ dhammānaṃ nānat­tekatta­kamma­vip­phā­ra­vasena pariyogāhaṇe paññā pubbe­nivāsā­nus­sati­ñāṇaṃ? Idha bhikkhu chandasamādhi … pe … muduṃ karitvā kammaniyaṃ evaṃ pajānāti—“imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, yadidaṃ—avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅ­khā­ra­pac­cayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarū­papaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāya­tana­pac­cayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti”.

So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena pubbe­nivāsā­nus­sati­ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ—ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jāti­sata­sahas­sampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃ­vaṭṭa­vi­vaṭṭa­kappe—“amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsu­kha­duk­khap­paṭi­saṃ­vedī evamā­yu­pariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsu­kha­duk­khap­paṭi­saṃ­vedī evamā­yu­pariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“pac­ca­ya­pa­vat­tā­naṃ dhammānaṃ nānat­tekatta­kamma­vip­phā­ra­vasena pariyogāhaṇe paññā pubbe­nivāsā­nus­sati­ñāṇaṃ”.

Pubbe­nivāsā­nus­sati­ñāṇa­niddeso tepaññāsamo.

1.1.54. Dibba­cak­khu­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ obhāsavasena nānat­te­katta­rūpa­nimittā­naṃ dassanaṭṭhe paññā dibba­cak­khu­ñāṇaṃ? Idha bhikkhu chanda­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi … pe … cittasamādhi … pe … vīmaṃ­sā­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāveti paridameti, muduṃ karoti kammaniyaṃ. So imesu catūsu iddhipādesu cittaṃ paribhāvetvā paridametvā, muduṃ karitvā kammaniyaṃ ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti—“yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā”. Iti vivaṭena cetasā apari­yonad­dhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. So tathābhāvitena cittena parisuddhena pariyodātena sattānaṃ cutū­papāta­ñā­ṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena, satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāya­ducca­ritena samannāgatā, vacī­ducca­ritena samannāgatā, mano­ducca­ritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchā­diṭṭhi­kamma­sa­mādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā, sammādiṭṭhikā sammā­diṭṭhi­kam­masamā­dānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atik­kanta­mānusa­kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“obhāsavasena nānat­te­katta­rūpa­nimittā­naṃ dassanaṭṭhe paññā dibba­cak­khu­ñāṇaṃ”.

Dibba­cak­khu­ñāṇa­niddeso catupaññāsamo.

1.1.55. Āsa­vak­kha­ya­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṃ indriyānaṃ vasibhāvatā paññā āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ? Katamesaṃ tiṇṇannaṃ indriyānaṃ? Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa aññindriyassa aññātā­vin­dri­yassa.

Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ kati ṭhānāni gacchati, aññindriyaṃ kati ṭhānāni gacchati, aññātā­vin­dri­yaṃ kati ṭhānāni gacchati? Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati—sotā­patti­maggaṃ. Aññindriyaṃ cha ṭhānāni gacchati— sotā­patti­phalaṃ, sakadā­gāmi­maggaṃ, sakadā­gāmi­phalaṃ, anāgāmimaggaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattamaggaṃ. Aññātā­vin­dri­yaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati— arahattaphalaṃ.

Sotā­patti­mag­gak­khaṇe anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti, vīriyindriyaṃ ­pagga­ha­pari­vāraṃ hoti, satindriyaṃ upaṭṭhā­na­pari­vāraṃ hoti, samādhindriyaṃ avik­khepa­pari­vāraṃ hoti, paññindriyaṃ ­dassa­na­pari­vāraṃ hoti, manindriyaṃ vijāna­na­pari­vāraṃ hoti, somanas­sindriyaṃ abhisan­da­na­pari­vāraṃ hoti, jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Sotā­patti­mag­gak­khaṇe jātā dhammā ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotā­patti­mag­gak­khaṇe anaññātañ­ñassā­mī­tindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti, añña­mañña­pari­vārā honti, ­nissa­ya­pari­vārā honti, sam­payut­ta­pari­vārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca.

Sotā­patti­pha­lak­khaṇe aññindriyassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti, vīriyindriyaṃ ­pagga­ha­pari­vāraṃ hoti, satindriyaṃ upaṭṭhā­na­pari­vāraṃ hoti, samādhindriyaṃ avik­khepa­pari­vāraṃ hoti, paññindriyaṃ ­dassa­na­pari­vāraṃ hoti, manindriyaṃ vijāna­na­pari­vāraṃ hoti, somanas­sindriyaṃ abhisan­da­na­pari­vāraṃ hoti, jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Sotā­patti­pha­lak­khaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Sotā­patti­pha­lak­khaṇe aññindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti, añña­mañña­pari­vārā honti, ­nissa­ya­pari­vārā honti, sam­payut­ta­pari­vārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca.

Sakadā­gāmi­mag­gak­khaṇe … pe … sakadā­gāmi­pha­lak­khaṇe … pe … anāgā­mi­mag­gak­khaṇe … pe … anāgā­mi­pha­lak­khaṇe … pe … arahat­ta­mag­gak­khaṇe aññindriyassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti … pe … jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Arahat­ta­mag­gak­khaṇe jātā dhammā ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ sabbeva kusalā honti, sabbeva anāsavā honti, sabbeva niyyānikā honti, sabbeva apacayagāmino honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahat­ta­mag­gak­khaṇe aññindriyassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti, añña­mañña­pari­vārā honti, ­nissa­ya­pari­vārā honti, sam­payut­ta­pari­vārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca.

Arahat­ta­pha­lak­khaṇe aññātā­vin­dri­yassa saddhindriyaṃ adhi­mokkha­pari­vāraṃ hoti, vīriyindriyaṃ ­pagga­ha­pari­vāraṃ hoti, satindriyaṃ upaṭṭhā­na­pari­vāraṃ hoti, samādhindriyaṃ avik­khepa­pari­vāraṃ hoti, paññindriyaṃ ­dassa­na­pari­vāraṃ hoti, manindriyaṃ vijāna­na­pari­vāraṃ hoti, somanas­sindriyaṃ abhisan­da­na­pari­vāraṃ hoti, jīvitindriyaṃ pavat­tasan­ta­tādhipa­teyya­pari­vāraṃ hoti. Arahat­ta­pha­lak­khaṇe jātā dhammā sabbeva abyākatā honti, ṭhapetvā citta­sa­muṭṭhā­naṃ rūpaṃ sabbeva anāsavā honti, sabbeva lokuttarā honti, sabbeva nibbānārammaṇā honti. Arahat­ta­pha­lak­khaṇe aññātā­vin­dri­yassa imāni aṭṭhindriyāni sahajā­ta­pari­vārā honti, añña­mañña­pari­vārā honti, ­nissa­ya­pari­vārā honti, sam­payut­ta­pari­vārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Teva tassa ākārā ceva honti parivārā ca. Iti imāni aṭṭhaṭṭhakāni catusaṭṭhi honti.

Āsavāti katame te āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Katthete āsavā khīyanti? Sotā­patti­mag­gena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Sakadā­gāmi­mag­gena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Arahat­ta­mag­gena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati. Etthete āsavā khīyanti. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “catusaṭṭhiyā ākārehi tiṇṇannaṃ indriyānaṃ vasibhāvatā paññā āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ”.

Āsa­vak­kha­ya­ñāṇa­niddeso pañcapaññāsamo.

1.1.56–‍63 ­Saccañā­ṇa­catuk­kad­vaya­niddesa

Kathaṃ pariññaṭṭhe paññā dukkhe ñāṇaṃ, pahānaṭṭhe paññā samudaye ñāṇaṃ, ­sacchi­kiriyaṭ­ṭhe paññā nirodhe ñāṇaṃ, bhāvanaṭṭhe paññā magge ñāṇaṃ? Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho pariññātaṭṭho; samudayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saññogaṭṭho palibodhaṭṭho pahānaṭṭho; nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho ­sacchi­kiriyaṭ­ṭho; maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho ādhipa­teyyaṭ­ṭho bhāvanaṭṭho. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“pariññaṭṭhe paññā dukkhe ñāṇaṃ, pahānaṭṭhe paññā samudaye ñāṇaṃ, ­sacchi­kiriyaṭ­ṭhe paññā nirodhe ñāṇaṃ, bhāvanaṭṭhe paññā magge ñāṇaṃ”.

Kathaṃ dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ? Magga­samaṅ­gissa ñāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇaṃ, duk­kha­sa­muda­ye­petaṃ ñāṇaṃ, duk­kha­nirodhe­petaṃ ñāṇaṃ, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭi­padā­yapetaṃ ñāṇaṃ.

Tattha katamaṃ dukkhe ñāṇaṃ? Dukkhaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā ­pac­cupa­lak­khaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—idaṃ vuccati dukkhe ñāṇaṃ. Duk­kha­sa­muda­yaṃ ārabbha … pe … dukkhanirodhaṃ ārabbha … pe … duk­kha­nirodha­gāminiṃ paṭipadaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—idaṃ vuccati duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati—“dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ”.

­Saccañā­ṇa­catuk­kad­vaya­niddeso tesaṭṭhimo.

1.1.64–‍67 Suddhi­ka­paṭi­sam­bhi­dā­ñāṇa­niddesa

Kathaṃ atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ? Atthesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, niruttīsu ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Atthanānatte paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammanānatte paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttinānatte paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­nānatte paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, attha­va­vatthāne paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhamma­va­vatthāne paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ nirutti­va­vatthāne paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­va­vatthāne paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ.

Attha­sal­lak­khaṇe paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhamma­sal­lak­khaṇe paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, nirutti­sal­lak­khaṇe paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­sal­lak­khaṇe paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Atthū­pa­lak­khaṇe paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, ­dham­mūpa­lak­khaṇe paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, nirut­tū­pa­lak­khaṇe paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭi­bhānū­pa­lak­khaṇe paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ.

Atthappabhede paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammappabhede paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttip­pa­bhede paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­nap­pa­bhede paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Atthap­pabhā­vane paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammap­pabhā­vane paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttip­pabhā­vane paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­nap­pabhā­vane paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ.

Atthajotane paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammajotane paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttijotane paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­jotane paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Atthavirocane paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammavirocane paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, nirutti­viro­cane paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­viro­cane paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Atthappakāsane paññā atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhammap­pakāsane paññā dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, niruttip­pakāsane paññā nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­nap­pakāsane paññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati— “atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ”.

Suddhi­ka­paṭi­sam­bhi­dā­ñāṇa­niddeso sattasaṭṭhimo.

1.1.68. Indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇanid­desa

Katamaṃ tathāgatassa indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ? Idha tathāgato satte passati apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino appekacce na para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino.

Apparajakkhe mahārajakkheti saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo puggalo apparajakkho, kusīto puggalo mahārajakkho. Upaṭṭhitassati puggalo apparajakkho, muṭṭhassati puggalo mahārajakkho. Samāhito puggalo apparajakkho, asamāhito puggalo mahārajakkho. Paññavā puggalo apparajakkho, duppañño puggalo mahārajakkho.

Tikkhindriye mudindriyeti saddho puggalo tikkhindriyo, assaddho puggalo mudindriyo. Āraddhavīriyo puggalo tikkhindriyo, kusīto puggalo mudindriyo. Upaṭṭhitassati puggalo tikkhindriyo, muṭṭhassati puggalo mudindriyo. Samāhito puggalo tikkhindriyo, asamāhito puggalo mudindriyo. Paññavā puggalo tikkhindriyo, duppañño puggalo mudindriyo.

Svākāre dvākāreti saddho puggalo svākāro, assaddho puggalo dvākāro. Āraddhavīriyo puggalo svākāro, kusīto puggalo dvākāro. Upaṭṭhitassati puggalo svākāro, muṭṭhassati puggalo dvākāro. Samāhito puggalo svākāro, asamāhito puggalo dvākāro. Paññavā puggalo svākāro, duppañño puggalo dvākāro.

Suviññāpaye duviññāpayeti saddho puggalo suviññāpayo, assaddho puggalo duviññāpayo. Āraddhavīriyo puggalo suviññāpayo, kusīto puggalo duviññāpayo. Upaṭṭhitassati puggalo suviññāpayo, muṭṭhassati puggalo duviññāpayo. Samāhito puggalo suviññāpayo, asamāhito puggalo duviññāpayo. Paññavā puggalo suviññāpayo, duppañño puggalo duviññāpayo.

Appekacce para­loka­vajja­bhaya­dassā­vino, appekacce na para­loka­vajja­bhaya­dassā­vinoti saddho puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, assaddho puggalo na para­loka­vajja­bhaya­dassāvī. Āraddhavīriyo puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, kusīto puggalo na para­loka­vajja­bhaya­dassāvī. Upaṭṭhitassati puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, muṭṭhassati puggalo na para­loka­vajja­bhaya­dassāvī. Samāhito puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, asamāhito puggalo na para­loka­vajja­bhaya­dassāvī. Paññavā puggalo para­loka­vajja­bhaya­dassāvī, duppañño puggalo na para­loka­vajja­bhaya­dassāvī.

Lokoti—khandhaloko, dhātuloko, āyatanaloko, vipat­ti­bhava­loko, vipat­ti­sam­bha­va­loko, sam­patti­bhava­loko, sam­patti­sam­bha­va­loko.

Eko loko—sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Dve lokā—nāmañca, rūpañca.

Tayo lokā—tisso vedanā.

Cattāro lokā—cattāro āhārā.

Pañca lokā—pañcu­pādā­nak­khan­dhā.

Cha lokā—cha ajjhattikāni āyatanāni.

Satta lokā—satta viñ­ñā­ṇaṭ­ṭhitiyo.

Aṭṭha lokā—aṭṭha lokadhammā.

Nava lokā—nava sattāvāsā.

Dasa lokā—dasāyatanāni.

Dvādasa lokā—dvāda­sāyata­nāni.

Aṭṭhārasa lokā—aṭṭhārasa dhātuyo.

Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati—idaṃ tathāgatassa indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ.

Indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇanid­deso aṭṭhasaṭṭhimo.

1.1.69. Āsa­yā­nusa­ya­ñāṇa­niddesa

Katamaṃ tathāgatassa sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ? Idha tathāgato sattānaṃ āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, bhabbābhabbe satte pajānāti. Katamo sattānaṃ āsayo? “Sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā, “antavā loko”ti vā, “anantavā loko”ti vā, “taṃ jīvaṃ taṃ sarīran”ti vā, “aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran”ti vā, “hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vā, “na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vā, “hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vā, “neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vā. Iti bhava­diṭṭhi­sannis­sitā vā sattā honti ­vibha­va­diṭṭhi­sannis­sitā vā.

Ete vā pana ubho ante anupagamma idappac­caya­tā­paṭic­ca­samup­pan­nesu dhammesu anulomikā khanti paṭiladdhā hoti, yathābhūtaṃ vā ñāṇaṃ. Kāmaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto”ti. Kāmaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo nekkham­ma­garuko nekkhammāsayo nekkham­mā­dhi­mutto”ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo nekkham­ma­garuko nekkhammāsayo nekkham­mā­dhi­mutto”ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto”ti. Byāpādaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo byāpādagaruko byāpādāsayo ­byāpā­dā­dhi­mutto”ti. Byāpādaṃ sevantaññeva jānāti— “ayaṃ puggalo abyāpādagaruko abyāpādāsayo abyāpā­dā­dhi­mutto”ti. Abyāpādaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo abyāpādagaruko abyāpādāsayo abyāpā­dā­dhi­mutto”ti. Abyāpādaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo byāpādagaruko byāpādāsayo ­byāpā­dā­dhi­mutto”ti. Thinamiddhaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo thina­middha­garuko thina­middhā­sayo thina­middhā­dhi­mutto”ti. Thinamiddhaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo ālo­kasaññā­garuko ālokasaññāsayo ālo­kasaññā­dhi­mutto”ti. Ālokasaññaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggaloālo­kasaññā­garuko ālokasaññāsayo ālo­kasaññā­dhi­mutto”ti. Ālokasaññaṃ sevantaññeva jānāti—“ayaṃ puggalo thina­middha­garuko thina­middhā­sayo thina­middhā­dhi­mutto”ti. Ayaṃ sattānaṃ āsayo.

Katamo ca sattānaṃ anusayo? Sattānusayā—kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, mānānusayo, diṭṭhānusayo, vici­kicchā­nusayo, bhava­rāgā­nusayo, avijjānusayo. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anuseti. Yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anuseti. Iti imesu dvīsu dhammesu avijjā anupatitā, tadekaṭṭho māno ca diṭṭhi ca vicikicchā ca daṭṭhabbā. Ayaṃ sattānaṃ anusayo.

Katamañca sattānaṃ caritaṃ? Puññā­bhi­saṅ­khāro apuññā­bhi­saṅ­khāro āneñjā­bhi­saṅ­khāro parittabhūmako vā mahābhūmako vā. Idaṃ sattānaṃ caritaṃ.

Katamā ca sattānaṃ adhimutti? Santi sattā hīnādhimuttikā, santi sattā paṇī­tādhi­muttikā. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti. Paṇī­tādhi­muttikā sattā paṇī­tādhi­muttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti. Atītampi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu; paṇī­tādhi­muttikā sattā paṇī­tādhi­muttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu. Anāgatampi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payi­rupā­sis­santi; paṇī­tādhi­muttikā sattā paṇī­tādhi­muttike satte sevissanti bhajissanti payi­rupā­sis­santi. Ayaṃ sattānaṃ adhimutti.

Katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā, abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ—ime te sattā abhabbā.

Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena samannāgatā, na kilesāvaraṇena samannāgatā, na vipākāvaraṇena samannāgatā, saddhā chandikā paññavanto, bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ—ime te sattā bhabbā. Idaṃ tathāgatassa sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ.

Āsa­yā­nusa­ya­ñāṇa­niddeso navasaṭṭhimo.

1.1.70. Yamaka­pāṭi­hīra­ñāṇa­niddesa

Katamaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ? Idha tathāgato yamaka­pāṭi­hīraṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi. Uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati; heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati; ­purat­thi­ma­kāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato udakadhārā pavattati; pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, ­purat­thi­ma­kāyato udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­ak­khito aggikkhandho pavattati, vāmaakkhito udakadhārā pavattati; vāmaakkhito aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­ak­khito udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­kaṇṇa­sotato aggikkhandho pavattati, ­vāmakaṇ­ṇa­sotato udakadhārā pavattati; ­vāmakaṇ­ṇa­sotato aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­kaṇṇa­sotato udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­nāsikā­sotato aggikkhandho pavattati, vāmanā­sikā­sotato udakadhārā pavattati; vāmanā­sikā­sotato aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­nāsikā­sotato udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­aṃsa­kūṭato aggikkhandho pavattati, vāmaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati; vāmaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­aṃsa­kūṭato udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­hatthato aggikkhandho pavattati, vāmahatthato udakadhārā pavattati; vāmahatthato aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­hatthato udakadhārā pavattati; ­dak­khi­ṇa­passato aggikkhandho pavattati, vāmapassato udakadhārā pavattati; vāmapassato aggikkhandho pavattati, ­dak­khi­ṇa­passato udakadhārā pavattati; dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati, vāmapādato udakadhārā pavattati; vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā pavattati; aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgu­lanta­rikāhi udakadhārā pavattati; aṅgu­lanta­rikāhi aggikkhandho pavattati, aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati; ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati; lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattati.

Channaṃ vaṇṇānaṃ—nīlānaṃ, pītakānaṃ, lohitakānaṃ, odātānaṃ, mañjiṭṭhānaṃ, pabhassarānaṃ bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati, nimmito caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā seyyaṃ kappeti, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati, bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Idaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ.

Yamaka­pāṭi­hīra­ñāṇa­niddeso sattatimo.

1.1.71. Mahā­karuṇā­ñāṇa­niddesa

Katamaṃ tathāgatassa mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ? Bahukehi ākārehi passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Āditto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Uyyutto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Payāto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Kummag­gap­paṭi­panno lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Upanīyati loko addhuvoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Atāṇo loko anabhissaroti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyanti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Ūno loko atitto taṇhādāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Atāyano lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … aleṇo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … asaraṇo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … asaraṇībhūto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe ….

Uddhato loko avūpasantoti—passantānaṃ … pe … sasallo lokasannivāso, viddho puthusallehi; tassa natthañño koci sallānaṃ uddhatā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … avij­jandha­kā­rā­varaṇo lokasannivāso aṇḍabhūto kilesa­pañ­jara­pak­khitto; tassa natthañño koci ālokaṃ dassetā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … avijjāgato lokasannivāso aṇḍabhūto pariyonaddho tan­tākula­kajāto kulā­gaṇḍi­ka­jāto muñja­pabba­ja­bhūto apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatīti—passantānaṃ … pe … avijjā­visado­sasaṃ­litto lokasannivāso kile­sakala­lī­bhū­toti—passantānaṃ … pe … rāgado­samoha­jaṭā­jaṭito lokasannivāso; tassa natthañño koci jaṭaṃ vijaṭetā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe ….

Taṇhā­saṅghā­ṭa­paṭi­mukko lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … taṇhājālena otthaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … taṇhāsotena vuyhati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … taṇhā­sañ­ñoja­nena saññutto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … taṇhānusayena anusaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … taṇhāsantāpena santappati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … taṇhā­pari­ḷāhena pariḍayhati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe ….

Diṭṭhi­saṅghā­ṭa­paṭi­mukko lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … diṭṭhijālena otthaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … diṭṭhisotena vuyhati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … diṭṭhi­sañ­ñoja­nena saññutto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … diṭṭhānusayena anusaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … diṭṭhi­santā­pena santappati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … diṭṭhi­pari­ḷāhena pariḍayhati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe ….

Jātiyā anugato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … jarāya anusaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … byādhinā abhibhūto lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … maraṇena abbhāhato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … dukkhe patiṭṭhito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe ….

Taṇhāya uḍḍito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … jarā­pākā­ra­parik­khitto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … maccupāsena parikkhitto lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … mahā­bandha­na­baddho lokasannivāso—rāgabandhanena dosabandhanena mohabandhanena mānabandhanena diṭṭhi­bandha­nena kilesa­bandha­nena ­ducca­rita­bandha­nena; tassa natthañño koci bandhanaṃ mocetā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … mahā­sambā­dhap­paṭi­panno lokasannivāso; tassa natthañño koci okāsaṃ dassetā, aññatra mayāti—passantānaṃ … mahā­pali­bo­dhena palibuddho lokasannivāso; tassa natthañño koci palibodhaṃ chetā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … mahāpapāte patito lokasannivāso; tassa natthañño koci papātā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … mahā­kantā­rap­paṭi­panno lokasannivāso; tassa natthañño koci kantāraṃ tāretā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … mahā­saṃsā­rap­paṭi­panno lokasannivāso; tassa natthañño koci saṃsārā mocetā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … mahāvidugge samparivattati lokasannivāso; tassa natthañño koci viduggā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … mahāpalipe palipanno lokasannivāso; tassa natthañño koci palipā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe ….

Abbhāhato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … āditto lokasannivāso—rāgagginā dosagginā mohagginā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; tassa natthañño koci nibbāpetā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … unnītako lokasannivāso haññati niccamatāṇo pattadaṇḍo takkaroti—passantānaṃ … pe … vaj­ja­bandha­na­baddho lokasannivāso āghāta­na­paccu­paṭṭhito; tassa natthañño koci bandhanaṃ mocetā, aññatra mayāti— passantānaṃ … pe … anātho lokasannivāso parama­kāruñ­ñap­patto; tassa natthañño koci tāyetā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … dukkhābhitunno lokasannivāso cirarattaṃ pīḷitoti—passantānaṃ … pe … gadhito lokasannivāso niccaṃ pipāsitoti—passantānaṃ … pe ….

Andho lokasannivāso acakkhukoti—passantānaṃ … pe … hatanetto lokasannivāso apariṇāyakoti—passantānaṃ … pe … vipa­tha­pak­khando lokasannivāso añjasāparaddho; tassa natthañño koci ariyapathaṃ ānetā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe … ­maho­gha­pak­khando lokasannivāso; tassa natthañño koci oghā uddhatā, aññatra mayāti—passantānaṃ … pe ….

Dvīhi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … tīhi duccaritehi vippaṭipanno lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … catūhi yogehi yutto lokasannivāso catu­yoga­yo­jitoti—passantānaṃ … pe … catūhi ganthehi ganthito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … catūhi upādānehi upādīyati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … pañca­gatisa­māruḷho lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … pañcahi kāmaguṇehi rajjati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … pañcahi nīvaraṇehi otthaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … chahi vivādamūlehi vivadati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … chahi taṇhākāyehi rajjati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … chahi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … sattahi anusayehi anusaṭo lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … sattahi saññojanehi saññutto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … sattahi mānehi unnato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … aṭṭhahi lokadhammehi samparivattati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … aṭṭhahi micchattehi niyyāto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … aṭṭhahi purisadosehi dussati lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … navahi āghātavatthūhi āghātito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … navavi­dhamā­nehi unnato lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … navahi taṇhāmūlakehi dhammehi rajjati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … dasahi kilesavatthūhi kilissati lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … dasahi āghātavatthūhi āghātito lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … dasahi akusala­kamma­pa­thehi samannāgato lokasanni­vāsoti— passantānaṃ … pe … dasahi saññojanehi saññutto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … dasahi micchattehi niyyāto lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … dasavatthukāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato lokasanni­vāsoti—passantānaṃ … pe … aṭṭha­satataṇ­hā­papañ­ca­satehi papañcito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasanni­vāsoti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati.

Ahañcamhi tiṇṇo, loko ca atiṇṇo ahañcamhi mutto, loko ca amutto; ahañcamhi danto, loko ca adanto; ahañcamhi santo, loko ca asanto; ahañcamhi assattho, loko ca anassattho; ahañcamhi parinibbuto, loko ca aparinibbuto; pahomi khvāhaṃ tiṇṇo tāretuṃ, mutto mocetuṃ, danto dametuṃ, santo sametuṃ, assattho assāsetuṃ, parinibbuto pare ca pari­nib­bā­pe­tunti—passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Idaṃ tathāgatassa mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ.

Mahā­karuṇā­ñāṇa­niddeso ekasattatimo.

1.1.72–‍73 Sabbañ­ñu­ta­ñāṇa­niddesa

Katamaṃ tathāgatassa sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ? Sabbaṃ saṅ­kha­ta­ma­saṅ­kha­taṃ anavasesaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Atītaṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti— anāvaraṇañāṇaṃ. Anāgataṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Paccuppannaṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Cakkhu ceva rūpā ca, evaṃ taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Sotañceva saddā ca … pe … ghānañceva gandhā ca … jivhā ceva rasā ca … kāyo ceva phoṭṭhabbā ca … mano ceva dhammā ca, evaṃ taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti— anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā aniccaṭṭhaṃ dukkhaṭṭhaṃ anattaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti— sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā rūpassa aniccaṭṭhaṃ dukkhaṭṭhaṃ anattaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā vedanāya … pe … yāvatā saññāya … pe … yāvatā saṅkhārānaṃ … pe … yāvatā viññāṇassa … pe … yāvatā cakkhussa … pe … jarāmaraṇassa aniccaṭṭhaṃ dukkhaṭṭhaṃ anattaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā abhiññāya abhiññaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā pariññāya pariññaṭṭhaṃ … pe … yāvatā pahānassa pahānaṭṭhaṃ … pe … yāvatā bhāvanāya bhāvanaṭṭhaṃ … pe … yāvatā sacchikiriyāya ­sacchi­kiriyaṭ­ṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā khandhānaṃ khandhaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā dhātūnaṃ dhātuṭṭhaṃ … pe … yāvatā āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ … pe … yāvatā saṅkhatānaṃ saṅkhataṭṭhaṃ … pe … yāvatā asaṅkhatassa asaṅkhataṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā kusale dhamme, sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā akusale dhamme … pe … yāvatā abyākate dhamme … yāvatā kāmāvacare dhamme … yāvatā rūpāvacare dhamme … yāvatā arūpāvacare dhamme … yāvatā apariyāpanne dhamme, sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭhaṃ … pe … yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭhaṃ … pe … yāvatā maggassa maggaṭṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā attha­paṭi­sam­bhi­dāya attha­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti— sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā dhamma­paṭi­sam­bhi­dāya dhamma­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭhaṃ … pe … yāvatā nirutti­paṭi­sam­bhi­dāya nirutti­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭhaṃ … pe … yāvatā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­dāya paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭhaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ … pe … yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṃ … pe … yāvatā mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti— anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, taṃ sabbaṃ jānātīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti— anāvaraṇañāṇaṃ.

Na tassa addiṭṭha­midhat­thi kiñci,
Atho aviñ­ñāta­ma­jānitab­baṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,
Tathāgato tena saman­ta­cak­khūti.

Samantacakkhūti kenaṭṭhena samantacakkhu? Cuddasa buddhañāṇāni. Dukkhe ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, atthapa­ṭi­sam­bhide ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, dhamma­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, nirutti­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhide ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ buddhañāṇaṃ, sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, yamakapāṭihīre ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ buddhañāṇaṃ, anāvaraṇañāṇaṃ buddhañāṇaṃ—imāni cuddasa buddhañāṇāni. Imesaṃ cuddasannaṃ buddhañāṇānaṃ aṭṭha ñāṇāni sāva­ka­sādhāra­ṇāni; cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi.

Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho, sabbo ñāto; aññāto dukkhaṭṭho natthīti— sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho, sabbo ñāto, sabbo diṭṭho, sabbo vidito, sabbo sacchikato, sabbo phassito paññāya; aphassito paññāya dukkhaṭṭho natthīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ. Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho … yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho … yāvatā maggassa maggaṭṭho … pe … yāvatā attha­paṭi­sam­bhi­dāya attha­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā dhamma­paṭi­sam­bhi­dāya dhamma­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā nirutti­paṭi­sam­bhi­dāya nirutti­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho … yāvatā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­dāya paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho, sabbo ñāto, sabbo diṭṭho, sabbo vidito, sabbo sacchikato, sabbo phassito paññāya; aphassito paññāya paṭibhā­na­paṭi­sam­bhi­daṭ­ṭho natthīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā indriya­pa­ropa­ri­yattañā­ṇaṃ … yāvatā sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ … yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṃ … yāvatā mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ; sabbaṃ ñātaṃ, sabbaṃ diṭṭhaṃ, sabbaṃ viditaṃ, sabbaṃ sacchikataṃ, sabbaṃ phassitaṃ paññāya; aphassitaṃ paññāya mahā­karuṇā­samā­pattiyā ñāṇaṃ natthīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa ­sassama­ṇab­rāhma­ṇiyā pajāya sade­va­manus­sāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ ñātaṃ, sabbaṃ diṭṭhaṃ, sabbaṃ viditaṃ, sabbaṃ sacchikataṃ, sabbaṃ phassitaṃ paññāya; aphassitaṃ paññāya natthīti—sabbañ­ñu­tañ­ñāṇaṃ. Tattha āvaraṇaṃ natthīti—anāvaraṇañāṇaṃ.

Na tassa addiṭṭha­midhat­thi kiñci,
Atho aviñ­ñāta­ma­jānitab­baṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,
Tathāgato tena saman­ta­cak­khūti.

Ñāṇakathā niṭṭhitā.