Saṃyutta Nikāya 1

4. Satul­lapa­kāyika­vagga

39. Paṭha­ma­paj­junna­dhī­tusutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭā­gāra­sālāyaṃ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkan­ta­vaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā kokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

“Vesāliyaṃ vane viharantaṃ,
Aggaṃ sattassa sambuddhaṃ;
Kokana­dā­hamasmi abhivande,
Kokanadā pajjunnassa dhītā.

Sutameva pure āsi,
Dhammo cak­khu­ma­tānu­buddho;
Sāhaṃ dāni sakkhi jānāmi,
Munino desayato sugatassa.

Ye keci ariyaṃ dhammaṃ,
Vigarahantā caranti dummedhā;
Upenti roruvaṃ ghoraṃ,
Cirarattaṃ dukkhaṃ anubhavanti.

Ye ca kho ariye dhamme,
Khantiyā upasamena upetā;
Pahāya mānusaṃ dehaṃ,
Devakāyaṃ paripūressantī”ti.