Saṃyutta Nikāya 11

3. Tatiyavagga

23. ­Samba­ri­māyā­sutta

Sāvatthiyaṃ … pe … bhagavā etadavoca: “bhūtapubbaṃ, bhikkhave, vepacitti asurindo ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami gilānapucchako. Addasā kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: ‘tikiccha maṃ, devānamindā’ti. ‘Vācehi maṃ, vepacitti, sambarimāyan’ti. ‘Na tāvāhaṃ vācemi, yāvāhaṃ, mārisa, asure paṭipucchāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure paṭipucchi: ‘vācemahaṃ, mārisā, sakkaṃ devānamindaṃ sambarimāyan’ti? ‘Mā kho tvaṃ, mārisa, vācesi sakkaṃ devānamindaṃ sambarimāyan’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi:

‘Māyāvī maghavā sakka,
devarāja sujampati;
Upeti nirayaṃ ghoraṃ,
sambarova sataṃ saman’”ti.