Saṃyutta Nikāya 12

2. Āhāravagga

11. Āhārasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme … “cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro—oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo? Phasso saḷāya­tana­nidāno saḷāya­tana­sa­mudayo saḷāya­tana­jātiko saḷāya­tana­pabhavo. Saḷāya­tanañ­cidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Saḷāyatanaṃ nāmarū­pa­nidānaṃ nāmarū­pa­sa­muda­yaṃ nāmarū­pa­jātikaṃ nāmarū­pa­pabha­vaṃ. Nāmarūpañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viñ­ñā­ṇa­sa­muda­yaṃ viññāṇajātikaṃ viñ­ñā­ṇa­pabha­vaṃ. Viññāṇañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Viññāṇaṃ saṅ­khā­ra­nidānaṃ saṅ­khā­ra­sa­muda­yaṃ saṅ­khā­ra­jātikaṃ saṅ­khā­ra­pabha­vaṃ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅ­khā­ra­pac­cayā viññāṇaṃ … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesa­virāga­nirodhā saṅ­khā­ra­nirodho; saṅ­khā­ra­nirodhā viññāṇanirodho … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa nirodho hotī”ti.

Paṭhamaṃ.