Saṃyutta Nikāya 12

6. Dukkhavagga

51. Pari­vī­maṃ­sa­na­sutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: 

“Kittāvatā nu kho, bhikkhave, bhikkhu pari­vī­maṃ­sa­māno parivīmaṃseyya sabbaso sammā dukkhakkhayāyā”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhaga­vaṃ­nettikā bhaga­vaṃ­paṭi­saraṇā. Sādhu vata, bhante, bhaga­van­taṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: 

“Idha, bhikkhave, bhikkhu pari­vī­maṃ­sa­māno parivīmaṃsati: ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ; idaṃ nu kho dukkhaṃ kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti? So pari­vī­maṃ­sa­māno evaṃ pajānāti: ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ, idaṃ kho dukkhaṃ jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātippabhavaṃ. Jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti.

So jarāmaraṇañca pajānāti, ­jarāma­raṇa­sa­muda­yañca pajānāti, ­jarāma­raṇa­nirodhañca pajānāti, yā ca jarā­maraṇa­nirodha­sārup­pa­gāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno ­jarāma­raṇa­nirodhāya.

Athāparaṃ pari­vī­maṃ­sa­māno parivīmaṃsati: ‘jāti panāyaṃ kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā, kismiṃ sati jāti hoti, kismiṃ asati jāti na hotī’ti? So pari­vī­maṃ­sa­māno evaṃ pajānāti: ‘jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā; bhave sati jāti hoti, bhave asati jāti na hotī’ti.

So jātiñca pajānāti, jāti­sa­muda­yañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, yā ca jāti­nirodha­sārup­pa­gāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jātinirodhāya.

Athāparaṃ pari­vī­maṃ­sa­māno parivīmaṃsati: ‘bhavo panāyaṃ kiṃnidāno … pe … upādānaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ … taṇhā panāyaṃ kiṃnidānā … vedanā … phasso … saḷāyatanaṃ panidaṃ kiṃnidānaṃ … nāmarūpaṃ panidaṃ … viññāṇaṃ panidaṃ … saṅkhārā panime kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā; kismiṃ sati saṅkhārā honti, kismiṃ asati saṅkhārā na hontī’ti? So pari­vī­maṃ­sa­māno evaṃ pajānāti: ‘saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā; avijjāya sati saṅkhārā honti, avijjāya asati saṅkhārā na hontī’ti.

So saṅkhāre ca pajānāti, saṅ­khā­ra­sa­muda­yañca pajānāti, saṅ­khā­ra­nirodhañca pajānāti, yā ca saṅ­khā­ra­nirodha­sārup­pa­gāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno saṅ­khā­ra­nirodhāya.

Avijjāgato yaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti āneñjūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puñ­ñābhi­saṅ­khā­raṃ abhisaṅkharoti na apuñ­ñābhi­saṅ­khā­raṃ abhisaṅkharoti na āneñ­jābhi­saṅ­khā­raṃ abhisaṅkharoti. Anabhi­saṅ­kha­ronto anabhi­sañ­ceta­yanto na kiñci loke upādiyati; anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.

So sukhañce vedanaṃ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, ana­bhinan­di­tāti pajānāti. Dukkhañce vedanaṃ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, ana­bhinan­di­tāti pajānāti. Aduk­kha­ma­su­khañce vedanaṃ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, ana­bhinan­di­tāti pajānāti. So sukhañce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. Dukkhañce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. Aduk­kha­ma­su­khañce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati.

So kāya­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayamāno kāya­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti, jīvita­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvita­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvita­pariyā­dānā idheva sabba­ve­dayi­tāni ana­bhinan­di­tāni sītī­bhavis­santi, sarīrāni avasissantīti pajānāti.

Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kumbhakārapākā uṇhaṃ kumbhaṃ uddharitvā same bhūmibhāge paṭisisseyya. Tatra yāyaṃ usmā sā tattheva vūpasameyya, kapallāni avasisseyyuṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāya­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayamāno kāya­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti, jīvita­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvita­pariyan­tikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvita­pariyā­dānā idheva sabba­ve­dayi­tāni ana­bhinan­di­tāni sītī­bhavis­santi, sarīrāni avasissantīti pajānāti.

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puñ­ñābhi­saṅ­khā­raṃ vā abhi­saṅ­kha­reyya apuñ­ñābhi­saṅ­khā­raṃ vā abhi­saṅ­kha­reyya āneñ­jābhi­saṅ­khā­raṃ vā abhi­saṅ­kha­reyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana saṅkhāresu asati, saṅ­khā­ra­nirodhā api nu kho viññāṇaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana viññāṇe asati, viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana nāmarūpe asati, nāmarūpa­nirodhā api nu kho saḷāyatanaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana saḷāyatane asati, saḷāya­tana­nirodhā api nu kho phasso paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana phasse asati, phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana vedanāya asati, vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana taṇhāya asati, taṇhānirodhā api nu kho upādānaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana upādāne asati, upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti. “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana bhave asati, bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sabbaso vā pana jātiyā asati, jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethā”ti? “No hetaṃ, bhante”.

“Sādhu sādhu, bhikkhave, evametaṃ, bhikkhave, netaṃ aññathā. Saddahatha me taṃ, bhikkhave, adhimuccatha, nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā. Esevanto dukkhassā”ti.

Paṭhamaṃ.