Saṃyutta Nikāya 12

6. Dukkhavagga

60. Nidānasutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Yāva gambhīro cāyaṃ, bhante, paṭic­ca­samup­pādo gam­bhī­rā­vabhāso ca, atha ca pana me uttāna­kuttānako viya khāyatī”ti.

“Mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda. Gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭic­ca­samup­pādo gam­bhī­rā­vabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tan­tākula­kajātā kula­gaṇṭhi­ka­jātā muñja­pabba­ja­bhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

Upādāniyesu, ānanda, dhammesu assā­dānupas­sino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evañhi so, ānanda, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu assā­dānupas­sino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ; upādānapaccayā bhavo … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti.

Upādāniyesu, ānanda, dhammesu ādīna­vānupas­sino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa nirodho hoti.

Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīra­nāḷi­mattā­nipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇ­ḍā­khaṇ­ḍikaṃ chindeyya. Khaṇ­ḍā­khaṇ­ḍikaṃ chinditvā phāleyya; phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, ānanda, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu ādīna­vānupas­sino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṃ soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa nirodho hotī”ti.

Dasamaṃ.

Dukkhavaggo chaṭṭho.

Pari­vīmaṃ­sanupā­dā­naṃ,
dve ca saṃyojanāni ca;
Mahārukkhena dve vuttā,
taruṇena ca sattamaṃ;
Nāmarūpañca viññāṇaṃ,
nidānena ca te dasāti.