Saṃyutta Nikāya 15

1. Paṭhamavagga

8. Gaṅgāsutta

Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: “kīvabahukā nu kho, bho gotama, kappā abbhatītā atikkantā”ti? “Bahukā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappa­sata­sahas­sāni iti vā’”ti.

“Sakkā pana, bho gotama, upamaṃ kātun”ti? “Sakkā, brāhmaṇā”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, yato cāyaṃ gaṅgā nadī pabhavati yattha ca mahāsamuddaṃ appeti, yā etasmiṃ antare vālikā sā na sukarā saṅkhātuṃ: ‘ettakā vālikā iti vā, ettakāni vālikasatāni iti vā, ettakāni vālika­sahas­sāni iti vā, ettakāni vālika­sata­sahas­sāni iti vā’ti. Tato bahutarā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ: ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappa­sata­sahas­sāni iti vā’ti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, brāhmaṇa, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjā­nīvara­ṇā­naṃ sattānaṃ taṇhā­saṃ­yoja­nā­naṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho, brāhmaṇa, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ, brāhmaṇa, alameva sabba­saṅ­khā­resu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitun”ti.

Evaṃ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama … pe … upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.

Aṭṭhamaṃ.