Saṃyutta Nikāya 22

12. Dhamma­ka­thi­ka­vagga

122. Sīlavantasutta

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami … pe … etadavoca: “sīlavatāvuso, sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā”ti? “Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā pañcu­pādā­nak­khan­dhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṃ—rūpupā­dā­nak­khan­dho, vedanupā­dā­nak­khan­dho, saññu­pādā­nak­khan­dho, saṅ­khā­ru­pādā­nak­khan­dho, viñ­ñāṇupā­dā­nak­khan­dho. Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcu­pādā­nak­khan­dhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sīlavā bhikkhu ime pañcu­pādā­nak­khan­dhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto sotā­patti­phalaṃ sacchikareyyā”ti.

“Sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcu­pādā­nak­khan­dhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sotāpanno bhikkhu ime pañcu­pādā­nak­khan­dhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto sakadā­gāmi­phalaṃ sacchikareyyā”ti.

“Sakadāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sakadāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcu­pādā­nak­khan­dhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sakadāgāmī bhikkhu ime pañcu­pādā­nak­khan­dhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṃ sacchikareyyā”ti.

“Anāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Anāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcu­pādā­nak­khan­dhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ anāgāmī bhikkhu ime pañcu­pādā­nak­khan­dhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto arahattaṃ sacchikareyyā”ti.

“Arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi kho, āvuso koṭṭhika, ime pañcu­pādā­nak­khan­dhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṃ katassa vā paticayo; api ca ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārāya ceva saṃvattanti sati­sam­pajañ­ñāya cā”ti.

Dasamaṃ.