Saṃyutta Nikāya 22

12. Dhamma­ka­thi­ka­vagga

125. Dutiya­kap­pasutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kappo bhagavantaṃ etadavoca: “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nāpaga­taṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti?

“Yaṃ kiñci, kappa, rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ … pe … sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṃ kho, kappa, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nāpaga­taṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti.

Terasamaṃ.

Dhamma­ka­thi­ka­vaggo dutiyo.

Avijjā vijjā dve kathikā,
Bandhanā paripucchitā duve;
Saṃyojanaṃ upādānaṃ,
Sīlaṃ sutavā dve ca kappenāti.