Saṃyutta Nikāya 3

2. Dutiyavagga

19. Paṭha­ma­a­putta­ka­sutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?

“Idha, bhante, sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi. Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṃ bhuñjati bilaṅgadutiyaṃ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṃ dhāreti tipak­kha­vasanaṃ. Evarūpo yānabhogo ahosi—­jajja­ra­ratha­kena yāti paṇṇa­chatta­kena dhāriyamānenā”ti.

“Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja. Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṃ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṃ sukheti pīṇeti, na dāsakam­ma­ka­ra­porise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇab­rāhma­ṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā apari­bhuñji­ya­māne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṃ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā apari­bhuñji­ya­mānā parikkhayaṃ gacchanti, no paribhogaṃ.

Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Taṃ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṃ vā kareyya. Evañhi taṃ, mahārāja, udakaṃ sammā apari­bhuñji­ya­mānaṃ parikkhayaṃ gaccheyya, no paribhogaṃ. Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṃ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṃ sukheti pīṇeti, na dāsakam­ma­ka­ra­porise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇab­rāhma­ṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā apari­bhuñji­ya­māne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā apari­bhuñji­ya­mānā parikkhayaṃ gacchanti, no paribhogaṃ.

Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṃ sukheti pīṇeti, dāsakam­ma­ka­ra­porise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇab­rāhma­ṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā pari­bhuñji­ya­māne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṃ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā pari­bhuñji­ya­mānā paribhogaṃ gacchanti, no parikkhayaṃ.

Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Tañca udakaṃ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathā­pac­ca­yampi kareyya. Evañhi taṃ, mahārāja, udakaṃ sammā pari­bhuñji­ya­mānaṃ paribhogaṃ gaccheyya, no parikkhayaṃ. Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṃ sukheti pīṇeti, dāsakam­ma­ka­ra­porise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇab­rāhma­ṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ sagga­saṃ­vatta­ni­kaṃ. Tassa te bhoge evaṃ sammā pari­bhuñji­ya­māne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṃ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā pari­bhuñji­ya­mānā paribhogaṃ gacchanti, no parikkhayan”ti.

“Amanussaṭṭhāne udakaṃva sītaṃ,
Tadapeyyamānaṃ parisosameti;
Evaṃ dhanaṃ kāpuriso labhitvā,
Nevattanā bhuñjati no dadāti.

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge,
So bhuñjati kiccakaro ca hoti;
So ñātisaṅghaṃ nisabho bharitvā,
Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.