Saṃyutta Nikāya 35

14. Devadahavagga

136. Paṭha­ma­rū­pārāma­sutta

“Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpa­vi­pari­ṇāma­virāga­nirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā, bhikkhave, devamanussā saddaratā saddasammuditā. Sadda­vi­pari­ṇāma­virāga­nirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Gandhārāmā … rasārāmā … phoṭṭhabbārāmā … dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhamma­sam­muditā. Dhamma­vi­pari­ṇāma­virāga­nirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpa­vi­pari­ṇāma­virāga­nirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. Saddānaṃ … gandhānaṃ … rasānaṃ … phoṭṭhabbānaṃ … dhammānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na dhammārāmo, na dhammarato, na dhamma­sam­mudito. Dhamma­vi­pari­ṇāma­virāga­nirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati”. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

“Rūpā saddā rasā gandhā,
phassā dhammā ca kevalā;
Iṭṭhā kantā manāpā ca,
yāvatatthīti vuccati.

Sadevakassa lokassa,
ete vo sukhasammatā;
Yattha cete nirujjhanti,
taṃ tesaṃ dukkhasammataṃ.

Sukhaṃ ­diṭṭha­mari­yebhi,
sakkāyassa nirodhanaṃ;
Paccanīkamidaṃ hoti,
sabbalokena passataṃ.

Yaṃ pare sukhato āhu,
tadariyā āhu dukkhato;
Yaṃ pare dukkhato āhu,
tadariyā sukhato vidū.

Passa dhammaṃ durājānaṃ,
sammūḷhettha aviddasu;
Nivutānaṃ tamo hoti,
andhakāro apassataṃ.

Satañca vivaṭaṃ hoti,
āloko passatāmiva;
Santike na vijānanti,
maggā dhammassa akovidā.

Bhava­rāga­pare­tebhi,
bhava­rā­gā­nusā­rī­bhi;
Māra­dheyyā­nu­pan­nehi,
nāyaṃ dhammo susambudho.

Ko nu aññatra mariyebhi,
Padaṃ sambud­dhuma­rahati;
Yaṃ padaṃ sammadaññāya,
Parinibbanti anāsavā”ti.

Tatiyaṃ.