Saṃyutta Nikāya 35

7. Migajālavagga

69. Upa­sena­āsī­visa­sutta

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappa­soṇḍi­ka­pabbhāre. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsīviso patito hoti. Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: “etha me, āvuso, imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṃ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī”ti.

Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upasenaṃ etadavoca: “na kho pana mayaṃ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmaṃ. Atha ca panāyasmā upaseno evamāha: ‘etha me, āvuso, imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṃ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī’”ti. “Yassa nūna, āvuso sāriputta, evamassa: ‘ahaṃ cakkhūti vā mama cakkhūti vā … pe … ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā … ahaṃ manoti vā mama mano’ti vā. Tassa, āvuso sāriputta, siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho, āvuso sāriputta, na evaṃ hoti: ‘ahaṃ cakkhūti vā mama cakkhūti vā … pe … ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā … pe … ahaṃ manoti vā mama manoti vā’. Tassa mayhañca kho, āvuso sāriputta, kiṃ kāyassa vā aññathattaṃ bhavissati, indriyānaṃ vā vipariṇāmo”ti.

Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṃ ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayo susamūhato. Tasmā āyasmato upasenassa na evaṃ hoti: “‘ahaṃ cakkhūti vā mama cakkhūti vā … pe … ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā … pe … ahaṃ manoti vā mama mano’ti vā”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato upasenassa kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīhariṃsu. Atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri; seyyathāpi bhusamuṭṭhīti.

Sattamaṃ.