Saṃyutta Nikāya 4

2. Dutiyavagga

20. Rajjasutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati hima­van­tapa­dese arañña­kuṭikā­yaṃ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “sakkā nu kho rajjaṃ kāretuṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā”ti?

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā ceto­pari­vitak­ka­maññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: “kāretu, bhante, bhagavā rajjaṃ, kāretu, sugato, rajjaṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā”ti. “Kiṃ pana me tvaṃ, pāpima, passasi yaṃ maṃ tvaṃ evaṃ vadesi: ‘kāretu, bhante, bhagavā rajjaṃ, kāretu sugato, rajjaṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā’”ti? “Bhagavatā kho, bhante, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno ca, bhante, bhagavā himavantaṃ pabbatarājaṃ suvaṇṇaṃ tveva adhimucceyya suvaṇṇañca panassā”ti.

“Pabbatassa suvaṇṇassa,
jātarūpassa kevalo;
Dvittāva nālamekassa,
iti vidvā samañcare.

Yo duk­kha­maddak­khi yatonidānaṃ,
Kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;
Upadhiṃ viditvā saṅgoti loke,
Tasseva jantu vinayāya sikkhe”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato”ti dukkhī dummano tat­the­vantara­dhāyīti.

Dutiyo vaggo.

Pāsāṇo sīho sakalikaṃ,
Patirūpañca mānasaṃ;
Pattaṃ āyatanaṃ piṇḍaṃ,
Kassakaṃ rajjena te dasāti.