Saṃyutta Nikāya 46

2. Gilānavagga

17. Pāraṅgamasutta

“Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame satta? Sati­sam­boj­jhaṅgo … pe … upekkhā­sam­boj­jhaṅgo—ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantīti.

Appakā te manussesu,
ye janā pāragāmino;
Athāyaṃ itarā pajā,
tīra­mevānu­dhāvati.

Ye ca kho sammadakkhāte,
dhamme dhammā­nu­vattino;
Te janā pāramessanti,
maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya,
sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;
Okā anokamāgamma,
viveke yattha dūramaṃ.

Tat­rā­bhira­ti­mic­cheyya,
hitvā kāme akiñcano;
Pariyodapeyya attānaṃ,
cittaklesehi paṇḍito.

Yesaṃ sam­bodhi­yaṅ­gesu,
sammā cittaṃ subhāvitaṃ;
Ādānap­paṭi­nissagge,
anupādāya ye ratā;
Khīṇāsavā jutimanto,
te loke parinibbutā”ti.

Sattamaṃ.