Saṃyutta Nikāya 47

3. Sīlaṭṭhi­tivagga

26. Padesasutta

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca anuruddho sākete viharanti kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: “‘sekho, sekho’ti, āvuso anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sekho hotī”ti? “Catunnaṃ kho, āvuso, sati­paṭṭhā­nā­naṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hoti.

Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ; vedanāsu … pe … citte … pe … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ sati­paṭṭhā­nā­naṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hotī”ti.

Chaṭṭhaṃ.