Saṃyutta Nikāya 5

1. Bhikkhunīvagga

10. Vajirāsutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho vajirā bhikkhunī pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍa­pāta­paṭik­kantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā vajirāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vajirā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vajiraṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi: 

“Kenāyaṃ pakato satto,
kuvaṃ sattassa kārako;
Kuvaṃ satto samuppanno,
kuvaṃ satto nirujjhatī”ti.

Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī”ti? Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī”ti. Atha kho vajirā bhikkhunī “māro ayaṃ pāpimā” iti viditvā, māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi: 

“Kiṃ nu sattoti paccesi,
māra diṭṭhigataṃ nu te;
Suddha­saṅ­khā­ra­puñjo­yaṃ,
nayidha sat­tupalab­bhati.

Yathā hi aṅgasambhārā,
hoti saddo ratho iti;
Evaṃ khandhesu santesu,
hoti sattoti sammuti.

Dukkhameva hi sambhoti,
dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;
Nāññatra dukkhā sambhoti,
nāññaṃ dukkhā nirujjhatī”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ vajirā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tat­the­vantara­dhāyīti.

Bhikkhunīvaggo paṭhamo.

Āḷavikā ca somā ca,
Gotamī vijayā saha;
Uppalavaṇṇā ca cālā,
Upacālā sīsupacālā ca;
Selā vajirāya te dasāti.

Bhik­khu­nī­saṃ­yuttaṃ samattaṃ.