Saṃyutta Nikāya 5

1. Bhikkhunīvagga

3. Kisā­gotamī­sutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho kisāgotamī bhikkhunī pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍa­pāta­paṭik­kantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena kisāgotamī bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kisāgotamiṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi:

“Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva,
ekamāsi rudammukhī;
Vanamajjhagatā ekā,
purisaṃ nu gavesasī”ti.

Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī”ti? Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī”ti.

Atha kho kisāgotamī bhikkhunī “māro ayaṃ pāpimā” iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi: 

“Accantaṃ mataputtāmhi,
purisā etadantikā;
Na socāmi na rodāmi,
na taṃ bhāyāmi āvuso.

Sabbattha vihatā nandī,
tamokkhandho padālito;
Jetvāna maccuno senaṃ,
viharāmi anāsavā”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ kisāgotamī bhikkhunī”ti dukkhī dummano tat­the­vantara­dhāyīti.