Saṃyutta Nikāya 5

1. Bhikkhunīvagga

5. Uppa­lavaṇṇā­sutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā … pe … aññatarasmiṃ supupphi­ta­sāla­rukkha­mūle aṭṭhāsi. Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi: 

“Supupphitaggaṃ upagamma bhikkhuni,
Ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle;
Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu,
Bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakānan”ti.

Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: “ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī”ti? Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: “māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī”ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī “māro ayaṃ pāpimā” iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi: 

“Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ,
Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṃ;
Lomaṃ na iñjāmi na santasāmi,
Na māra bhāyāmi tamekikāpi.

Esā antaradhāyāmi,
kucchiṃ vā pavisāmi te;
­Pa­khu­man­tari­kāyampi,
tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.

Cittasmiṃ vasībhūtāmhi,
iddhipādā subhāvitā;
Sab­ba­bandha­na­muttāmhi,
na taṃ bhāyāmi āvuso”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ uppalavaṇṇā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tat­the­vantara­dhāyīti.