Saṃyutta Nikāya 5

1. Bhikkhunīvagga

8. Sīsu­pacālā­sutta

Sāvatthi­nidānaṃ. Atha kho sīsupacālā bhikkhunī pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā … pe … aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena sīsupacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sīsupacālaṃ bhikkhuniṃ etadavoca: “kassa nu tvaṃ, bhikkhuni, pāsaṇḍaṃ rocesī”ti? “Na khvāhaṃ, āvuso, kassaci pāsaṇḍaṃ rocemī”ti.

“Kaṃ nu uddissa muṇḍāsi,
Samaṇī viya dissasi;
Na ca rocesi pāsaṇḍaṃ,
Kimiva carasi momūhā”ti.

“Ito bahiddhā pāsaṇḍā,
diṭṭhīsu pasīdanti te;
Na tesaṃ dhammaṃ rocemi,
te dhammassa akovidā.

Atthi sakyakule jāto,
buddho appaṭipuggalo;
Sabbābhibhū māranudo,
sabbat­tha­maparā­jito.

Sabbattha mutto asito,
sabbaṃ passati cakkhumā;
Sabba­kam­mak­kha­yaṃ patto,
vimutto upadhisaṅkhaye;
So mayhaṃ bhagavā satthā,
tassa rocemi sāsanan”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ sīsupacālā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tat­the­vantara­dhāyīti.