Saṃyutta Nikāya 52

1. Rahogatavagga

10. Bāḷha­gilāna­sutta

Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati andhavanasmiṃ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ:

“Kata­menā­yasmato anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti? “Catūsu kho me, āvuso, satipaṭṭhānesu ­suppatiṭ­ṭhita­cittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catūsu? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi … pe … vedanāsu … pe … citte … pe … dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhij­jhā­do­manas­saṃ—imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu ­suppatiṭ­ṭhita­cittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti.

Dasamaṃ.

Rahogatavaggo paṭhamo.

Rahogatena dve vuttā,
sutanu kaṇḍakī tayo;
Taṇ­hāk­kha­ya­sala­ḷāgāraṃ,
ambapāli ca gilānanti.