Saṃyutta Nikāya 55

3. Saraṇānivagga

21. Paṭha­ma­mahā­nāma­sutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapila­vatthus­miṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: “idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ. So khvāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṃghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: ‘imamhi cāhaṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’”ti?

“Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālaṃkiriyā. Yassa kassaci, mahānāma, dīgharattaṃ saddhā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ sīla­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ suta­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ cāga­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ paññā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ, tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī ­cātuma­hā­bhū­tiko mātā­pet­ti­ka­sam­bhavo odana­kummā­sūpa­cayo anic­cuc­chāda­na­parimad­dana­bheda­na­viddhaṃ­sana­dhammo. Taṃ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ saddhā­pari­bhāvi­taṃ … pe … paññā­pari­bhāvi­taṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi.

Seyyathāpi, mahānāma, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīraṃ udakarahadaṃ ogāhitvā bhindeyya. Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā taṃ uddhagāmi assa visesagāmi. Evameva kho, mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṃ saddhā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ … pe … paññā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī ­cātuma­hā­bhū­tiko mātā­pet­ti­ka­sam­bhavo odana­kummā­sūpa­cayo anic­cuc­chāda­na­parimad­dana­bheda­na­viddhaṃ­sana­dhammo taṃ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ saddhā­pari­bhāvi­taṃ … pe … paññā­pari­bhāvi­taṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi. Tuyhaṃ kho pana, mahānāma, dīgharattaṃ saddhā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ … pe … paññā­pari­bhāvi­taṃ cittaṃ. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṃkiriyā”ti.

Paṭhamaṃ.