Saṃyutta Nikāya 55

6. Sappaññavagga

54. Gilānasutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapila­vatthus­miṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti: “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī”ti. Assosi kho mahānāmo sakko: “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti: ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: “sutametaṃ, bhante: ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti—niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’ti. Na kho netaṃ, bhante, bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sappaññena upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno ovaditabbo”ti.

“Sappaññena, mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetabbo: ‘assāsatāyasmā—atthāyasmato buddhe aveccappasādo itipi so bhagavā … pe … satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Assāsatāyasmā—atthāyasmato dhamme … pe … saṅghe … pe … ariyakantāni sīlāni akhaṇḍāni … pe … samā­dhi­saṃ­vatta­ni­kānī’ti.

Sappaññena, mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno imehi catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetvā evamassa vacanīyo: ‘atthāyasmato mātāpitūsu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya: ‘atthi me mātāpitūsu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sacepāyasmā mātāpitūsu apekkhaṃ karissati, marissateva; no cepāyasmā mātāpitūsu apekkhaṃ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te mātāpitūsu apekkhā taṃ pajahā’ti.

So ce evaṃ vadeyya: ‘yā me mātāpitūsu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘atthi panāyasmato puttadāresu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya: ‘atthi me puttadāresu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sacepāyasmā puttadāresu apekkhaṃ karissati, marissateva; no cepāyasmā puttadāresu apekkhaṃ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te puttadāresu apekkhā taṃ pajahā’ti.

So ce evaṃ vadeyya: ‘yā me puttadāresu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘atthi panāyasmato mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya: ‘atthi me mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo: ‘mānusakehi kho, āvuso, kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, mānusakehi kāmehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā ­cātuma­hārā­jikesu devesu cittaṃ adhimocehī’ti.

So ce evaṃ vadeyya: ‘mānusakehi me kāmehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, ­cātuma­hārā­jikesu devesu cittaṃ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘­cātuma­hārā­jikehi kho, āvuso, devehi tāvatiṃsā devā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, ­cātuma­hārā­jikehi devehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā tāvatiṃsesu devesu cittaṃ adhimocehī’ti.

So ce evaṃ vadeyya: ‘­cātuma­hārā­jikehi me devehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, tāvatiṃsesu devesu cittaṃ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘tāvatiṃsehi kho, āvuso, devehi yāmā devā … pe … tusitā devā … pe … nimmānaratī devā … pe … para­nimmita­vasavattī devā … pe … ­paranim­mita­vasavat­tīhi kho, āvuso, devehi brahmaloko abhikkantataro ca paṇītataro ca. Sādhāyasmā, ­paranim­mita­vasavat­tīhi devehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā brahmaloke cittaṃ adhimocehī’ti. So ce evaṃ vadeyya: ‘­paranim­mita­vasavat­tīhi me devehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, brahmaloke cittaṃ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo: ‘brahmalokopi kho, āvuso, anicco addhuvo sakkā­ya­pariyā­panno. Sādhāyasmā, brahmalokā cittaṃ vuṭṭhāpetvā sakkāyanirodhe cittaṃ upasaṃharāhī’ti.

So ce evaṃ vadeyya: ‘brahmalokā me cittaṃ vuṭṭhitaṃ, sakkāyanirodhe cittaṃ upasaṃharāmī’ti; evaṃ vimutta­cittassa kho, mahānāma, upāsakassa āsavā vimuttacittena bhikkhunā na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ—vimuttiyā vimuttan”ti.

Catutthaṃ.