Saṃyutta Nikāya 7

1. Arahantavagga

8. Aggikasutta

Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalanda­ka­nivāpe. Tena kho pana samayena aggika­bhārad­vājassa brāhmaṇassa sappinā pāyaso sannihito hoti: “aggiṃ juhissāmi, aggihuttaṃ paricarissāmī”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aggika­bhārad­vājassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Addasā kho aggika­bhārad­vājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi: 

“Tīhi vijjāhi sampanno,
jātimā sutavā bahū;
Vij­jācara­ṇa­sam­panno,
somaṃ bhuñjeyya pāyasan”ti.

“Bahumpi palapaṃ jappaṃ,
na jaccā hoti brāhmaṇo;
Antokasambu saṅkiliṭṭho,
kuhanā­pari­vārito.

Pubbenivāsaṃ yo vedī,
saggāpāyañca passati;
Atho jātikkhayaṃ patto,
abhiññāvosito muni.

Etāhi tīhi vijjāhi,
tevijjo hoti brāhmaṇo;
Vij­jācara­ṇa­sam­panno,
somaṃ bhuñjeyya pāyasan”ti.

“Bhuñjatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti.

“Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ,
Sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā,
Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ,
Khīṇāsavaṃ kukkuc­ca­vū­pasan­taṃ;
Annena pānena upaṭṭhahassu,
Khettañhi taṃ puññapekkhassa hotī”ti.

Evaṃ vutte, aggika­bhārad­vājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: “abhikkantaṃ, bho gotama … pe … aññataro ca panāyasmā aggika­bhārad­vājo arahataṃ ahosīti.