Sutta Nipāta 2.14

Dhammikasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dhammiko upāsako bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

“Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,
Kathaṅkaro sāvako sādhu hoti;
Yo vā agārā anagārameti,
Agārino vā panupāsakāse.

Tuvañhi lokassa sadevakassa,
Gatiṃ pajānāsi parāyaṇañca;
Na catthi tulyo nipu­ṇattha­dassī,
Tuvañhi buddhaṃ pavaraṃ vadanti.

Sabbaṃ tuvaṃ ñāṇamavecca dhammaṃ,
Pakāsesi satte anukampamāno;
­Vivaṭ­ṭac­cha­dosi samantacakkhu,
Virocasi vimalo sabbaloke.

Āgañchi te santike nāgarājā,
Erāvaṇo nāma jinoti sutvā;
Sopi tayā manta­yit­vāj­jha­gamā,
Sādhūti sutvāna patītarūpo.

Rājāpi taṃ vessavaṇo kuvero,
Upeti dhammaṃ paripucchamāno;
Tassāpi tvaṃ pucchito brūsi dhīra,
So cāpi sutvāna patītarūpo.

Ye kecime titthiyā vādasīlā,
Ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā;
Paññāya taṃ nātitaranti sabbe,
Ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ.

Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā,
Vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci;
Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti,
Ye cāpi aññe vādino maññamānā.

Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca,
Yoyaṃ tayā bhagavā suppavutto;
Tameva sabbepi sussūsamānā,
Taṃ no vada pucchito buddhaseṭṭha.

Sabbepime bhikkhavo sannisinnā,
Upāsakā cāpi tatheva sotuṃ;
Suṇantu dhammaṃ vima­le­nānu­buddhaṃ,
Subhāsitaṃ vāsavasseva devā”.

“Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo,
Dhammaṃ dhutaṃ tañca carātha sabbe;
Iriyāpathaṃ pabba­ji­tā­nu­lomi­kaṃ,
Sevetha naṃ atthadaso mutīmā.

No ve vikāle vicareyya bhikkhu,
Gāme ca piṇḍāya careyya kāle;
Akālacāriñhi sajanti saṅgā,
Tasmā vikāle na caranti buddhā.

Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā,
Phassā ca ye sammadayanti satte;
Etesu dhammesu vineyya chandaṃ,
Kālena so pavise pātarāsaṃ.

Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā,
Eko paṭikkamma raho nisīde;
Ajjhattacintī na mano bahiddhā,
Nicchāraye saṅga­hitat­tabhāvo.

Sacepi so sallape sāvakena,
Aññena vā kenaci bhikkhunā vā;
Dhammaṃ paṇītaṃ tamudāhareyya,
Na pesuṇaṃ nopi parūpavādaṃ.

Vādañhi eke paṭiseniyanti,
Na te pasaṃsāma parittapaññe;
Tato tato ne pasajanti saṅgā,
Cittañhi te tattha gamenti dūre.

Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca,
Āpañca saṅghā­ṭi­rajū­pavāha­naṃ;
Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ,
Saṅkhāya seve vara­pañña­sāvako.

Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca,
Āpe ca saṅghā­ṭi­rajū­pavāhane;
Etesu dhammesu anūpalitto,
Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.

Gahaṭṭhavattaṃ pana vo vadāmi,
Yathākaro sāvako sādhu hoti;
Na hesa labbhā sapariggahena,
Phassetuṃ yo kevalo bhikkhudhammo.

Pāṇaṃ na hane na ca ghātayeyya,
Na cānujaññā hanataṃ paresaṃ;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,
Ye thāvarā ye ca tasā santi loke.

Tato adinnaṃ parivajjayeyya,
Kiñci kvaci sāvako bujjhamāno;
Na hāraye harataṃ nānujaññā,
Sabbaṃ adinnaṃ parivajjayeyya.

Abrahmacariyaṃ parivajjayeyya,
Aṅgārakāsuṃ jalitaṃva viññū;
Asambhuṇanto pana brahmacariyaṃ,
Parassa dāraṃ na atikkameyya.

Sabhaggato vā parisaggato vā,
Ekassa veko na musā bhaṇeyya;
Na bhāṇaye bhaṇataṃ nānujaññā,
Sabbaṃ abhūtaṃ parivajjayeyya.

Majjañca pānaṃ na samācareyya,
Dhammaṃ imaṃ rocaye yo gahaṭṭho;
Na pāyaye pivataṃ nānujaññā,
Ummādanantaṃ iti naṃ viditvā.

Madā hi pāpāni karonti bālā,
Kārenti caññepi jane pamatte;
Etaṃ apuññāyatanaṃ vivajjaye,
Ummādanaṃ mohanaṃ bālakantaṃ.

Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye,
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā,
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
Mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅ­gika­mā­hu­posa­thaṃ,
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

Tato ca ­pak­khas­supa­vas­su­posa­thaṃ,
Cātuddasiṃ pañcadasiñca aṭṭhamiṃ;
­Pā­ṭihā­ri­ya­pak­khañca pasannamānaso,
Aṭṭhaṅgupetaṃ susamattarūpaṃ.

Tato ca pāto upa­vutthu­posa­tho,
Annena pānena ca bhikkhusaṅghaṃ;
Pasannacitto anumodamāno,
Yathārahaṃ saṃvibhajetha viññū.

Dhammena mātāpitaro bhareyya,
Payojaye dhammikaṃ so vaṇijjaṃ;
Etaṃ gihī vat­tayamap­pamatto,
Sayampabhe nāma upeti deve”ti.

Dhammikasuttaṃ cuddasamaṃ.

Cūḷavaggo dutiyo.

Ratanāmagandho hiri ca,
maṅgalaṃ sūcilomena;
Dhamma­cari­yañca brāhmaṇo,
nāvā kiṃ­sīla­muṭ­ṭhā­naṃ.

Rāhulo puna kappo ca,
paribbājaniyaṃ tathā;
Dhammikañca viduno āhu,
cūḷavagganti cuddasāti.