Sutta Nipāta 4.5

Paramaṭ­ṭha­kasutta

Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno,
Yaduttari kurute jantu loke;
Hīnāti aññe tato sabbamāha,
Tasmā vivādāni avītivatto.

Yadattanī passati ānisaṃsaṃ,
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā;
Tadeva so tattha samuggahāya,
Nihīnato passati sabbamaññaṃ.

Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti,
Yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ;
Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya,
Ñāṇena vā sīlavatena vāpi;
Samoti attāna­manūpa­neyya,
Hīno na maññetha visesi vāpi.

Attaṃ pahāya anupādiyāno,
Ñāṇepi so nissayaṃ no karoti;
Sa ve viyattesu na vaggasārī,
Diṭṭhimpi so na pacceti kiñci.

Yassūbhayante paṇidhīdha natthi,
Bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;
Nivesanā tassa na santi keci,
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā,
Pakappitā natthi aṇūpi saññā;
Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhi­manā­diyānaṃ,
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.

Na kappayanti na purekkharonti,
Dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo,
Pāraṅgato na pacceti tādīti.

Paramaṭ­ṭha­ka­suttaṃ pañcamaṃ.