Sutta Nipāta 5.7

Upasī­vamāṇa­vapuc­chā

“Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ,
(iccāyasmā upasīvo):
Anissito no visahāmi tārituṃ;
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu,
Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ”.

“Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimā,
(upasīvāti bhagavā):
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ;
Kāme pahāya virato kathāhi,
Taṇhakkhayaṃ natta­mahā­bhi­passa”.

“Sabbesu kāmesu yo vītarāgo,
(iccāyasmā upasīvo):
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññāvimokkhe parame vimutto,
Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī”.

“Sabbesu kāmesu yo vītarāgo,
(upasīvāti bhagavā):
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññāvimokkhe parame vimutto,
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī”.

“Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī,
Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu;
Tattheva so sītisiyā vimutto,
Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa”.

Accī yathā vātavegena khittā,
(upasīvāti bhagavā):
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ”.

“Atthaṅgato so uda vā so natthi,
Udāhu ve sassatiyā arogo;
Taṃ me munī sādhu viyākarohi,
Tathā hi te vidito esa dhammo”.

“Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi,
(upasīvāti bhagavā):
Yena naṃ vajjuṃ taṃ tassa natthi;
Sabbesu dhammesu samohatesu,
Samūhatā vādapathāpi sabbe”ti.

Upasī­vamāṇa­vapuc­chā chaṭṭhī.