Udāna 2.7

Eka­putta­ka­sutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti.

Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te upāsake bhagavā etadavoca: “kiṃ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpa­saṅka­mantā divā divassā”ti?

Evaṃ vutte, so upāsako bhagavantaṃ etadavoca: “mayhaṃ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tena mayaṃ allavatthā allakesā idhūpa­saṅka­mantā divā divassā”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: 

Piya­rūpas­sāda­gadhi­tāse,
Devakāyā puthu manussā ca;
Aghāvino parijunnā,
Maccurājassa vasaṃ gacchanti.

Ye ve divā ca ratto ca,
Appamattā jahanti piyarūpaṃ;
Te ve khaṇanti aghamūlaṃ,
Maccuno āmisaṃ durativattan”ti.

Sattamaṃ.