Udāna 4.5

Nāgasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja­mahā­mattehi titthiyehi ­titthi­ya­sā­vakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho bhagavato etadahosi: “ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja­mahā­mattehi titthiyehi ­titthi­ya­sā­vakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yannūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍa­pāta­paṭik­kanto sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā patta­cīvara­mādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṃ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo yena pālileyyakaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pālileyyake viharati ­rak­khi­ta­va­nasaṇḍe bhaddasālamūle.

Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi ­hatthi­ka­la­bhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhag­go­bhag­gañ­cassa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upa­nighaṃ­san­tiyo gacchanti. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi: “ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi ­hatthi­ka­la­bhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhag­go­bhag­gañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upa­nighaṃ­san­tiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yannūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti.

Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṃ ­rak­khi­ta­va­nasaṇḍo ­bhaddasā­la­mūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ so hatthināgo yasmiṃ padese bhagavā viharati taṃ padesaṃ appaharitaṃ karoti, soṇḍāya ca bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja­mahā­mattehi titthiyehi ­titthi­ya­sā­vakehi, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja­mahā­mattehi titthiyehi ­titthi­ya­sā­vakehi, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī”ti.

Tassapi kho hatthināgassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi ­hatthi­ka­la­bhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhag­go­bhag­gañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upa­nighaṃ­san­tiyo agamaṃsu, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi ­hatthi­ka­la­bhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhag­go­bhag­gañca me sākhābhaṅgaṃ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṃ upa­nighaṃ­san­tiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī”ti.

Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā ceto­pari­vitak­ka­maññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: 

Etaṃ nāgassa nāgena,
īsādantassa hatthino;
Sameti cittaṃ cittena,
yadeko ramatī mano”ti.

Pañcamaṃ.