Udāna 6.10

Uppaj­jan­ti­sutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

“Yāvakīvañca, bhante, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. Yato ca kho, bhante, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. Bhagavāyeva dāni, bhante, sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ, bhikkhusaṃgho cā”ti.

“Evametaṃ, ānanda, yāvakīvañca, ānanda, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. Yato ca kho, ānanda, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. Tathāgatova dāni sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ, bhikkhusaṃgho cā”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: 

“Obhāsati tāva so kimi,
Yāva na unnamate pabhaṅkaro;
Sa verocanamhi uggate,
Hatappabho hoti na cāpi bhāsati.

Evaṃ obhāsitameva takkikānaṃ,
Yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti;
Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā,
Duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare”ti.

Dasamaṃ.

Āyu­jaṭila­vek­khaṇā,
tayo titthiyā subhūti;
Gaṇikā upāti navamo,
uppajjanti ca te dasāti.

Jaccandhavaggo chaṭṭho.