Udāna 7.10

Utenasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ hoti, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni honti sāmā­vatī­pamu­khāni.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍa­pāta­paṭik­kantā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: “idha, bhante, rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni sāmā­vatī­pamu­khāni. Tāsaṃ, bhante, upāsikānaṃ kā gati ko abhisamparāyo”ti?

“Santettha, bhikkhave, upāsikāyo sotāpannā, santi sakadāgāminiyo, santi anāgāminiyo. Sabbā tā, bhikkhave, upāsikāyo anipphalā kālaṅkatā”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: 

“Moha­samban­dhano loko,
bhabbarūpova dissati;
Upadhibandhano bālo,
tamasā parivārito;
Sassatoriva khāyati,
passato natthi kiñcanan”ti.

Dasamaṃ.

Dve bhaddiyā dve ca sattā,
lakuṇḍako taṇhākkhayo;
Papañcakhayo ca kaccāno,
udapānañca utenoti.

Cūḷavaggo sattamo.